Kopdzīve ar cilvēku, kuram ir bērni

la_Reina      Ir arī veiksmes stāsti: gadījums, kad meitai (11 g.) izveidojušās ļoti labas attiecības ar tēta draudzeni (40-gadniece). /Vīrietim attiecības ar bērna māti sen beigušās, bērns dzīvo pie mātes, bet tiekas ar tēvu un pavada laiku arī tēva sabiedrībā, kā arī tēva draudzenes un viņas bērnu kompānijā/

riks      visādi. paša meitas ar vairumu Zaķu labi sapratušās. pats piedzīvoju audžumeitu un audžudēlu - galīgi bez problēmām jau nebija.

la_Reina      Mums katram ir sava pagātne. Uzsākot jaunas attiecības, protams, iepriekšējā pieredze ietekmē.
Ja izdodas ar cieņu pieņemt vienam otru tādu, kāds viņš/-a ir, un respektēt viņa/-as nepieciešamību veltīt laiku bērnam/-iem no iepriekšējām attiecībām, tad ir OK.
Ideāli ir, ja bērni pieņem vecāku jaunos draugus/draudzenes, sievas/vīrus.

Tessa      skatoties,kadi vecaki,kada ir ta miilestiiba pret bernu(pieljauju,ka medz but ta saucama akla),cik liela ir miilestiiba pret iespejamo partneri(u),ka ir izvietotas prioritates,cik liela mera ir iespejama tolerance attieciibas.

MAaSA      Maniem radu bērniem ir labas attiecības ar patēvu.
Domāju,ka tas ir atkarīgs no partnera nostājas,arī tā cilvēka attieksmes.(vienotība audzināšanā)

Exstars      Neredzu jautājumu...:)
Iedomātā varēšana vienmēr ir lielāka par reālo .Bet bez vērā ņemamas apņēmšanās tikpat nekas nav iespējams.Un jebkuram sākumā būs lūzera sajūta,jo tiks taču dots,ierobežojot sevi.Vien izdošanās gadijumā var dabūt to visu atpakaļ ar uzviju.Jēdzīgi būtu vērsties pie tā cilvēka,ar savām šaubām,savu nerošību un cerēt uz nopietnu atsaucību un izpratni.Savādāk nekā.viens nav karotājs.

lapsaacijs_albiins      sausa teorija. ok,raadu piemeeru:
mans gadiijums.
6 gadu vecumaa, tiku iepaziistinaata ar jauno faateri. taa arii saucu- par teeti. liidz briidim,kad vecaamaate riebiigaa balsii pazinjoja:``kas vinsh tev par teevu-onkulis tas ir!`` (sho repliku ,atcereeshos visu muuzhu) kopsh taas dienas, es izvairiijos vinju jebkaa uzrunaat,pat 14 gadu vecumaa, saucot vakarinjaas,nevareeju izlemt-teikt ``naaciet vakarinjaas`` vai ``naac`` distance starp mums, shiis vienas suuda replikas deelj, izauga nepaarvarama un es sho cilveeku taa arii nepienjeemu. respektiivi- trauma uz muuzhu. visu pasliktinaaja arii maates nespeeja paarpleesties uz puseem,kad vajadzeeja, jo jaunaa famiilija prasiija vairaak laika,nekaa vinjai saakotneeji skjita un es vienmeer jutos apdaliita,sannjemot karteejo ``ne tagad, ej ,izmacies,paarbaudiishu veelaak, ne tagad, tu neredzi-mees runaajam``
viss,ko gribeeju es, bija ierushinaaties oppaa un justies piederiiga, tacu beerna smadzenees uzdriiksteeshanaas-taa vienkarshi -ierushinaaties, nav gluzhi tas pats,kas pieaugushaa sapratne par uzdriiksteeshanos.
jutos lieka, atstumta, nevajadziiga.
un tikai pirms daziem gadiem,mana maate uzzinaaja, kaa es jutos visus tos gadus,kad vinjai likaas,ka dziive ir rozhu lauks, ar mani ir viss kaartiibaa un viss notiek.
es esmu nozveereejusies nekad nepieljaut taadas kljuudas, attieciibaa pret beernu un cilveeku,kursh ienaak manaa dziivee,jo pati esmu izbaudiijusi visu bukjeti shaadu attieciibu blakusefektu.
un,manaa saprashanaa nekaadi neiekljaujas termini: pamazaam, kautkad, skatiisimies uz vietas, riit, peec apstaakljiem, paveero un tad.
katrai situaacijai ir definiicija. un ir jaasaak ar taas apzinaashanu un nekaadi lja lja lja par teemu nav pienjemami,ja pieau

lapsaacijs_albiins    1 nesaliida.

..ja pieaugusho attieciibaas,netieshi ir iesaistiiti beerni.

/lepni uzsit tab rgt arrw enter/

Uve      Es jau domāju,ka Lapsai bijusi morālā trauma bērnībā.

Just_      Man līdzīga pieredze ar patēvu kā Lapsai. Vēl tagad smagi atcerēties. Manuprāt, tam pieaugušajam, kuram bērns "pieder", vismaz pirmajā laikā ir jāliek tam bērnam skaidri saprast, ka viņš ir vissvarīgākais. Jā, nu vēl jau tas - bērni ir dažādi, pieaugušie ir dažādi.

Tessa      /megjina pielikt nabinjai komatus un katru reizi lasa pa savam/
runa ir(nevis iet!!labojos,i kapec es negaju latvieshu skola!) par to,ka berns,budams,teiksim,seshus gadus vecs,nevares definet savas sajutas un neapmierinatiibu ar situaciju,kura ir radusies,kardinali mainoties apstakljiem un dziives ritejumam(pareizi pateicu?). un ja vecaks bernam neizskaidros skaidri,kapec un ka,paliks nesmuki robi un mieles,kuri vilksies liidzi ka nevajadziiga aste-pari visai dziivei.

JurisK      Jā, piekrītu Tessai, ar bērnu jārunā atklāti, bet rezultāts jebkurā gadījumā nenosakāms, ļoti daudz mainīgo, īpaši pašā sākumā tā varētu būt. Un pat īpaši nav svarīgi, vai bērns bērnudārziņa vai vidusskolas vecumā.

sevilja      Savus beernus neziedoju kopdziives vaardaa...Pati tiku galaa gan ar beerniem, gan viirieshiem paliekot neatkariiga. Bet - preteejaa variantaa - paliku zaudeetaajos...sapratu, ka vinja meita buus pirmajaa vietaa. Viss atkariigs no savstarpeejaas energjeetikas un variantiem - inj un janj. Man domaat - nav vienas receptes, bet 21.gs beerni manupraat vieglaak pienjem sveshos, jo nav jau vairs taada - kristiiga gjimenes modelja...Beerniem vajadzeetu buut vinneetaajiem, jo sho pasauli ainjemamies no saviem beerniem...(Oi, nu gan sanaaca - bet nu, taada represeeta diena...)

veejsha      te jau ir divas teemas...
atbilde uz pirmo...beernus nevar tik viegli apvest ap stuuri, buus vien jaabuut patiesai, ja tas naak no sirds, tad probleemu nevajadzeetu buut...
atbilde uz otro...beerniem atshkjiriibaa no pieaugushajiem ir cita veertiibu skala...

skudra21      Bērnam vajag neuzbāzību,cieņu,dialogu,dažreiz arī kādu latiņu pilnīgi brīvam izlietojumam,no sirds un bez atskaites pieprasījuma par izlietojumu.:)

agraa_zemene      Pret saviem un viņa/-as bērniem ir jābūt pilnīgi vienādai un godīgai attieksmei, jo bērni ir ļoti jūtīgi un greizsirdīgi (arī jau pilngadīgi...)!

kakiite93      Ja mīl mani,tad bērnus arī jāciena.Vismaz man šobrīd tā ir.

Nohero      Savulaik apprecēju vīrieti ar 4 bērniem no 2 laulībām. Un tagad aPsolūtais vairums dzīves kreņķu man šķiet tādi pilnīgi sīkumi. Neieteiktu.Ja nevarat droši zināt, vai starp radītājiem viss ir sakārtots.

barbarosa9      Ir jaakljuust par beerna draugu, cilveeku, kuram vinjsh uzticas.Par PATIESU draugu, jo no beerna falshumu gruutaak nosleept nekaa no pieaugushaa.
Paareejais ir mazsvariigs un notiek viegli un pats par sevi.

pianissima      Piederu pie tiem, kas netic viedoklim, ka, ja vecāki ir šķīrušies, tad bērnam var nebūt problēmu. Noteikti ir, ja ne ārēji, tad iekšēji. Un uzskatu, ka bērns ir pirmajā vietā. Ja bērnam jācieš, tad nevienas attiecības nav to vērts.

Mia_ njā, ne jausmas kā man būs, bet tēma man ik pa brītiņam ir liela viela pārdomām jau kādu laiku. tā kā personīgās pieredzes vēl nav, tad varu tikai hipotētiski... nākamās atbildes