vai jŪs bērnībā pēra?

varbūt cilāta tēma,bet tomēr un kā jutāties?es pats biju samērā rātns un paklausīgs un parasti pietika piesolīt pa dibenu,kādu pļauku un kāds brīdis pārdomām kaktā!bet 12.g.vecumā acīmredzot pārāk daudz pārbaudiju senča pacietību un viņš patiešām sāka sprādzē vaļā siksnu,lika nolaist bikses un gulties pār krēslu,sapratu ka nu gan būs sūdi un nobijies lūdzos lai neper un solijos vairs tā nedarīt,bet pateica,ka lai tik guļos un tomēr nākšoties mani vienreiz noslānīt,saprtu ka šoreIz vairs ar solijumiem un lŪūgšanām cauri netikšu un patiešām dabūšu,nolaidu bikses un nogūlos drebošiem celīšiem.dabuju pamatīgi,arī brécu laikam nepajokam.bet péc tam raustijos neklausīt.jo tā viena reize bija pārāk sāpīga un akaunojoša.turpmāk tiešām pietika ar siksnas piesolīšanu,lai bailés aprautos

Samila  2 9 Nepēra.
Tēvs pat ne reizi balsi nepacēla, neko neaizliedza un nepārmeta. Mamma gan to prata kompensēt :D

Tēvs savos uzskatos bija stingri principiāls, nevienam ceļu negrieza, bet mani lutināja.
Un tā arī vajag, jo pēršana un pazemošana ir vāja cilvēka pazīme.

vaitiesam  3 2 Ar siksnu😀tad jau tevi tā milji skaldija☝

Loreta    2 fiziski nē.

anis    5 Tagad par to paldies saku! Bez tās regulārās sloksnēšanas būtu stabils cietuma kandidāts! Nebija robežu izdomai. Tagadējā vecāku paaudze par tiem jociņiem būtu spaiņiem badriāna izstrēbusi...
Pēriena drauds,kā Damokla zobens,lika apdomāt un pārdomāt. Un ja ko darīt,tad lai gailis pakaļ nedzied... Par to vājumu un pazemošanu -nepiekritīšu. Tēvs bija no lamzakiem-lai arī brutāls,bet taisnīgs un eksekūcijas notika slēgti un pamatojot notiekošo... Nu,bet tas par puikām.

Chris1986    11 Māte nekad nav pērusi, ar tēvu neesmu dzīvojis kopā. Omīte pirmskolas vecumā dažas reizes ar bērza žagariņu nopēra. Tad izjutu šausmīgu apvainojumu un pie sevis domāju, ka kad izaugšu liels, viņai atdarīšu ar to pašu.
Savus bērnus tā pa īstam neesmu pēris. Ar roku kādu reizi pa dibenu tik uzšāvu. Vidējā meita, kad bija padsmitniece, bija pilnīgi nevaldāma - blandījās nezin kur ar apšaubāmām kompānijām un nenāca mājās. Tad vienu reizi, neredzot citu izeju, kā viņu piespiest paklausīt, pāris reižu uzšāvu ar tādu pītu suņa siksnu diezgan sāpīgi. Uzreiz gan to visu pamatīgi nožēloju. Tagad pēc daudziem gadiem esmu lūdzis viņai par to piedošanu, bet viņa saka, ka nemaz neatceroties tādu gadījumu

fargo  2 6 jā un pareizi darīja.

CoCoSan  2 5 Regulāri mizoja. Saku vislielāko paldies tagad.
Nesen kkur lasiju, ka bērns saprot tikai taktilo kontaktu. Atskatoties atpakaļ - piekrītu.

AivarsN    4 Dažreiz ir gadījies pērienu saņemt un ļoti pelnīti. Ar saviem dēliem gan ir izdevies tāpat sarunāt. Tikai mieru un pacietību! Tas labāk atmaksājas.

VECA_PIEPE  2 9 Izlasot tēmas autora pieteikumu, ir skaidrs, ka

1) pēriena ir dabūjis par daudz
vai
2) pērts par maz

-skolas solā ancuku par velti ir deldējis, tēvam tikai nervus bendējot- latviešu valodas gramatiku nav iemācījies!
(sit stipri ar dūri galdā)

CoCoSan    6 Man nekas nav atmaksājies.zet paaudze uzauga totalie egoisti kvadratā un sliņķi. Bet neko, dzīve pati izlocīs pa smago.

Pauliks    3 Nerātnelim trauma un meklē pērēju :D

riebekle  1 4 Vienreiz, ar siksnu. Atceros vēl tagad. Man sāpēja zobs, ļoti sāpēja, raudāju visu rītu. mamma deva zāles, bet nepalīdzēja. Toreiz pie zobārsta bija grūti tikt, garas rindas un tā, telefons mums nebija, tāpēc tētis bija aizgājis līdz zobārstam un sarunājis, ka paņems mani ar visu sāpošo zobu. bet es kā uzzināju, ka pie zobārsta jāiet, palīdu zem lielā dīvāna viesistabā. Da tā palīdu, ka mani ar slotas kātu no turienes izbakstīt nevarēja. Bļāvu nejēgā, skandāls pa visu māju, nu tad arī uzšāva. Bet ar vecākiem tas sen jau pārrunāts, un es viņu vietā laikam būtu tikpat nikna. :D Visādi citādi tētis bērnībā mani uz rokām nēsāja, tiešā un pārnestā nozīmē.

Gretta  2 5 Neatceros, ka būtu pērta. Tikai pirtī ar slotiņām.

dabasmiilis  4 7 Tagad būs skaidrs kā tie mazohisti rodas.

Tikai garā vāji cilvēki paceļ roku pret bērnu ,kurš nevar sevi aizstāvēt , man laikam noveicies ,ka nepiedzīvoju jūsu emocionālo vardarbību , jūtu līdzi.

dabasmiilis  1 6 Darbs norūda bērnus, lieciet pie darba un nebūs jaudas nedarbiem, citādi aiz bezdarbības nojūdzas.

Izvele  3 10 Njā, diezgan nožēlojami lasīt pieaugušu cilvēku secinājumus par sevis pēršanu un tà atdzīšanu par labu esam. Kaut gan katram savs

Chris1986  5 6 "Tikai garā vāji cilvēki paceļ roku pret bērnu"
dabasmiilis, tagad tu pateici, ka voso mūsu senči ir bijuši garā vāji. Jo visā cilvēces vēsturē bērni ir pērti un pa smago. Tā bija galvenā audzināšanas metode. Vēl pat nav 100 gadi pagājuši, kad tas sācis iet mazumā

VECA_PIEPE  3 12 uz to #22:05
"...Jo visā cilvēces vēsturē bērni ir pērti un pa smago." (c)
______________________________________________

Vēsture pazīst arī izglītotu un saprātīgi domājošu cilvēces daļu, kura visos laikos ir atzinusi, ka audzināšanas metode ir rūpes par saviem bērniem- mīlestība, gādība, atbildība, kā pamats tam, lai bērns justos savu vecāku aizsargāts,...ne apdraudēts!

Orchia  4 5 Nez vai dabasmiilim ir bērni, un ja ir, tad cik veci.hihi.
Nu dabasmiili, paradi to vietu, kurā bērnus var nolikt pie darba? Trīs šķīvjus nomazgāt? Varbut kaktusu apliet? Jeb musarņiku iznest?
Dabasmīli, par likšanu pie darba, bērns var pasūdzēties sociālajam darbiniekam par emocionālo un fizisko vardarbību, un basta, pats staigā pa tiesām, bet bērns krīzes centrā ar traumēto psihi.
Pirms paud viedokli, izej pirms pats cauri šīs pasaules godībai.

Vēsture ko lūdzu pazīst? Autoritāšu vārdus uzvārdus lūdzu ēterā

Līdzīgi jautājumi
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu