Ko lai iesaaku ar savu 15-gadiigo meitu, kas jau pagaajuso gadu palikaas uz 2. gadu deel taa, ka visu gadu negaaja skolaa? Sogad samainiija skolas, bet tagad uzzinu, ka atkal nau gaajusi skolaa kops decembra. Meita pati saka (mees nedziivojam kopaa), ka gaajusi uz skolu un tur viss ir ok. Izraadaas, ka tur kaut kaads paarpratums ar aarsta ziimeem sanaacis, sjii apvainojusies un vairs neiet. :( Skolotaaja nemeklee kontaktu ar vecaakiem. Meitas mamma pasaka, ka vinjai jaabuut visu dienu darbaa un nav laika iet un kaartot taas lietas. aizraadiit arii kaut ko meitai baidoties, jo esot soliijusi noleekt no 9.staava. Un peec taadaam runaam nenaakot vispaar maajaas. Diez, kaa citi risina probleemas ar saviem pusaudziem beerniem?

sprukstine      Parunāties ar 15 gadīgu bērnu nozimē iemācīties pirmkārt viņu uzklausīt,lai nav tā kā bērns saka-es pat ar tevi normāli parunāt nevaru,jo tu mani neklausies. Vajag atrast veidu kā bērns visu sakrāto sakāmo var izrunāt bez vecāku gudrību iestarpinājumiem.Pastāvi biški klusu,kad bērns runā!Izdomā, ko no savas ačgārnās uzvedības pret bērnu par labu vēl var vērst. 2008-03-11

AIVIITE      Nem pie sevis, esi gādīgs, uzklausi, nenosodi, bet centies izprast! 2008-03-12

Piligrims      15 gadīgs ir bērns, bet ar viņu var tikai runāt kā ar pieaugušo. 1. ir jānostiprina kontakts, uzticība, tikai tad var mēģināt `mācīt dzīvot`. Nenotiks nekas traģisks, ja šādas krīzes apstākļos bērns neies uz skolu, bet viņš NEDRĪKST palikt savā vaļā, ir jāatrod kāda nodarbošanās un maksimāli daudz laika jāvelta viņam (ja nav par vēlu, ja nav iesaistījies kādā nepareizo draugu barā) Pozitīvi jau ir tas, ka tēvs interesējas par savu bērnu. Var gadīties, ka Tu esi vienīgais, kas vel var kaut ko darīt pieejot šai lietai ar vīrieša loģiku un vēso prātu bez histērijas un emocijām. Un spēcīgāk par jebkuru `lekciju` runā darbi un personīgais piemērs.
p.s.
Es piedalos 4 meitu audzināšanā (Manas no 1. laulības 22,19 sievas no 2. 21,18(šajā bērnā ir visvairāk ielikts, jo tas ir ar ļoti spītīgu raksturu, var tikai glaudīt pa spalvai, bet esmu centies radīt viņai drošas mājas, kur viņai ir miers un tas dod augļus, viņa respektē manu viedokli un uzskatus)) 2008-03-15

1alma      Smagi. Ja jau vairākus gadus mācības gājušas šā un tā, jeb slikti, tad ko tas bērns skolā darīs, ja neko ko saka skolotājs- nesaprot. Nu nevar tā pēkšņi sākt zināt angļu valodu, algebru... Vai tik nav jāmudina iet strādāt un pēc pāris gadiem, varbūt, attapsies pati un ies vakarskolā.Uz pasaules dzīvo visādi- gan ar augstskolas izglītību, gan pamatskolas izglītību. 2008-03-20

saltais      Daudzaas skolaas psihologi zem katras kritikas.Zinu dazjus labus.
Tagad tiek visaadi paliidziibas numuri meetaati pa labi,pa kreisi.Tikai tie paliidzeetaaji ir lielaa daljaa nespeejiigi un nejeedziigi paliidzeet,pashi ciinaas ar visaadaam savaam nebuushanaam,nemaaceeshanu.beerns pamaataa izveeleesies vieglaako celju. 2008-03-20

63anna      savu dēlu,kad bija 113,negribeja mācīties,iekartoju darba gaterī uz 2 nedēļām.Pietika!
Uz skolu nebija jadzen,pats aizgaja.
Bet viena meita nepar ko neiet,nu jau būs vasara 18.Ir gan runāts,gan skola auklējusies,neka!
Audzini jau itka visus vienadi,bet laikam katra ir kautkas,ko mēs vecaki nespejam mainīt! 2008-03-25

1alma      Ziniet, bet daudz ko nosaka gēni. Jaunībā mēs nezin kāpēc par to aizmirstam. Kā ir ikdienā- māte mācījusies, centīgi strādā, cenšās priekš ģimenes, bet tēvs- gadiem bez darba, nesakopies, padzērājs. Rezultātā ir bērni- kas atsitušies mātē, kas - tēvā. Un gēnus tik viegli nemainīsi. 2008-03-25