Kāda ir jūsu attieksme pret adopciju? vai jū adoptētu bērnu no bērnu nama?

spaarni    1 Es apbrīnoju tos cilvēkus,kas to dara um mīl un audzina. Vai es varētu ? Nezinu.....ja godīgi-tiešām nezinu.

skvo      Ja man pasai nebutu bernu, tad Ja! Viennozimigi, ja ir interese tuvak parunat par so temu, tad raksti privati.

Just_      Tikai tuvu draugu vai radinieku bērnu, ja, nedod Dievs, notiktu kāda nelaime.

barbarosa9      Nezinu.Diezi vai.Bet es nezinu, ko domaatu un teiktu, ja man beernu nebuutu.

Hot Chocolate      Normala sabiedribaa bernu nami nemaz nebutu vajadzigi! un valstij visadi vajadzetu veicinat adopteshanu, nevis likt shkershlus!

saulite_spiid      Ja man nebūtu bērnu - noteikti!

sterva_mana_vecuma      pat pilnā nopientībā apsveru šādu iespēju!

rozamunde      Ja pati būtu bez - varētu gan.
Man prieks, ka ir cilvēki, kuri to var un dara.

zilani      Diez vai.

nassa    1 es arii pilnaa nopietniibaa apsveru shaadu iespeeju, jo manam vecumam atbilstoshi viirieshi vairs vai nu neveelas vai nav speejiigi...taa tad labs risinaajums, nesabojaajot nevienam viirietim dziivi, bet izglaabjot, kaadu pamestu mazuliiti/vareetu buut meitene/...forsha ideja!

RIMATE      Atbildiba ļoti liela...Audzināju vīra dēlu...gāja smagi... Tā ka viss iepriekš jāapsver...

kafelate      Tagad ar pasha beerniem dazhreiz veel gruutaak....ja man nebuutu beernu njemtu:)
Ir pazinjas ar adopteetiem beerniem...tikai pozitiiva pieredze...:D

le_chot      Ja savu nebūtu,tad adoptētu,bet tad pavisam mazu. Pēc 3 gadu vecuma jau ir problēmas,kas saistītas ar audzināšanu un vidi. Tad kā paveicas,bet ir gadijumi dzirdēti,ka ne ar kādu mīļumu un uzmanību nevar atgūt zaudēto. Niķi un stiķi un uzvedība... :(

ingberta      Jā, tikai rēķinies, ka tas prasa milzīgu pacietību un beznosacījumu mīlestību - tāpat kā tas būtu ar Tavējiem bērniem. Vecumam nav nozīmes - šie bērni pieņem jebkuru Tavu emociju izpausmi, tikai esi patiesa un viss izdosies! :)

Maxx      labprāt adoptēšu kādu smuku meiteni no 22 gadu vecuma!!!:DDDDD bet ja nopietni,tad arī ir bijuši tadi mirkļā uzplūdi ka rodas vēlme adoptet kādu sīko:) lai nav sieva jāmoka:))))

Blaze      Parakstos zem le_chot. Ir dzirdēti gan labi, gan pavisam nelabi stāsti (nu kā jau ar miesīgajiem bērniem arī)

Flysurfer      Jāvaicā kāda ir cilveku motivācija, kuri grib adoptēt. Bet jā, varētu audzināt svešu bērnu, mierīgi!

sorrel      ..draudzene adoptēja 1,5 gv meitenīti,nu jau jaunkundzei ir 3 gadiņi, bērns ir pārsteidzoši līdzīgs savai jauniegūtai mammai, ja man pašai nebūtu bērnu, droši ka būtu adoptējusi:))

lietotajC      pozitiiva attieksme.

hmzzz      Attieksme visnotaļ pozitīva un prieks, ka ir cilvēki, kuri spēj un vēlas sniegt beznosacījuma mīlestību. Tā ir milzīga atbildība, un man pat liekas, ka ir nepieciešama arī drosme ko tādu darīt. Jo ne mirkli nedrīkst bērnam likt manīt, ka tas nav "savējais". Lai nekad negribētos viņam kaut ko pārmest, ka ir paņemts no malas.
Par šādu iespēju domājusi nebiju, jo zināju, ka man būs savējais.. bet es zinu cilvēkus, kuri nespēj tikt pie bērniņa, un ir laimīgi par iespēju paņemt savā paspārnē kādu mazuli.
Ja nebūtu savējā? Droši vien ka ne. Man nepietiktu atbildības sajūtas.. jo man tomēr šķiet, ka tapēc jau tie 9ņi mēneši domāti, lai sakārtotu savu dzīvi.

pooh Tāda iespēja pastāv. nākamās atbildes