Kopdzīve ar cilvēku, kuram ir bērni

Mia_      njā, ne jausmas kā man būs, bet tēma man ik pa brītiņam ir liela viela pārdomām jau kādu laiku. tā kā personīgās pieredzes vēl nav, tad varu tikai hipotētiski teikt...lai mans draugs būtu draugs arī maniem bērniem.

eugen      ..sjkjirjasnaas ir saapiiga gan beerniem gan pieaugusjajiem.. [taa parasti ir sakaave un ja kaads to uzskata par uzvaru tad taa ir taada Pirra uzvara].. par beerniem [es gan neaizgaaju pie citas es vnk glaabos].. bija sarezjgjiiti bet kad tagad man ir stabilas attieciibas un Puika [4].. vismaz Meita [19] ir pat paaraak labaas attieciibaas ar manu Meiteni [vnjaam gan taa vecuma starpiiba nu .. taada tb praktiski nekaada :)].. un vrb ir reti kaads tik svariigs cilveex Meitas dziivee kaa vinjas mazais [pus]Braaliitis :))

garaamejoshais      probleemas, ka paarlieku miiloshaa otra pusiite paaraak izlaidusi savu siici, ljauj sev kaapt uz galvas un urkskj kad tu siicim to neljauj dariit sev. veel tieksme peec nepaartrauktas uzmaniibas un siikiem kjiivinjiem. meegjinaat izdariit kaadu riebekliibu lai abi pieaugushie sastriidaas un pats siicis peec tam no malas mhihi.. nu k-kaa taa, bet nu cik probleemas buus, vairaak vai mazaak imho tas atkariigs galveno kaart no iistaa vecaaka attieksmes, protams ja tas jaunpienaaceejs nav ar k-kaadaam seviski sliktaam iipashiibaam..

Duukuliite1969      Beernam pirms tam arii nebija jaabuut vissvariigaakajam dziivee. Mees tachu apriori nedziivojam deel viniem, bet gan deel sevis. Jaa un ja pie jaunaa gimenes modela beernam bez veel viena teeva vai maates akcepteeshanas, peeksni jaaiemaacaas akcepteet arii tas, ka vins nav vissvariigaakais............tad jaa. Probleemas.

pianissima      Bērnam ir jāatbild par savu rīcību, bet - viņam ir jājūtas drošībā!!! Un no tāda viedokļa viņš IR vissvarīgākais!!

SNIEGBALTITE_      Lai vai kaada bijusi muusu katra pasha pieredze gimenee, kad vecaaki skiirushies un apprecas no jauna, kur nu veel bez jaunizceptaa teeva/maates peeksni rodas arii kaads braalis/maasa....
Lai vai kaa, reti, uzsveru LOTI RETI, ir taadas gimenes, kad shaadaam situaacijaam pielaagojas bez kaut kaadiem psihologiskiem skeersliem, traumaam, aizvainojuma vai kaa taada.... Nu nebuus taa, ka viss buus idilliski skaisti, negludimi buus vienmeer.

heiheihei      atslēgvārds šeit ir tolerance. Bez probzām neiztikst, taču tās var risināt, nezaudējot cieņu pret sevi un bernu.
Mani arī reiz adoptēja, laikam aptuveni 4 gadu vecumā. I kas? Izaugu tik un tā, nekādu pārāko probzu neatceros.
Tagadiņ esmu kopā ar sievieti ar bērnu. Nav ne vainas :) (tfu, tfu, tfu!)
Mani bērni gan varētu man ko pārmest par mešanos jaunās attiecībās head on. Tomēr esmu centies viņiem paskaidrot, ka šajā spēlē nav vainīgo un nevainīgo, tāpat kā nav uzvarētāju un zaudētāju... ibo viss notiek galvā, arī tā imaginārā lūzeru un nevainīgi abižoto būšana.
/vēlu veiksmi! :)

kautkas      viss atkarājas no cilvēkiem ... ar vienu savas družkas bērnu nav problēmu, ar otru ... neciešu ka kāpj uz kakla :(

Bekka      Iz dzīves...mīļais tavējie un manējie sit mūsējo!!!:)) Jābūt nedaudz egoistam,jā bērni ir jāmīl un jārespektē, bet nekad viņi nedrīkst būt svarīgāki par tevi pašu par tavu dzīvi! Viņi izaug un aiziet un tas notiek ļoti ātri, viņu dēļ nedrīkst upurēt savu dzīvi! Viņi ir jāmīl,jāaudzina un viņiem ir jāsniedz atbalsts, bērni nav īpašums ,bet personības un tādas tās arī jāpieņem, bet viņu dēļ nevienam ,ne tēvam,ne mātei nav jāziedojas...

Just_      Bekka - un aiziet dzīvē nelaimīgi cilvēki ar sliktām bērnības atmiņām. Es esmu viens no tādiem, kura mammai viņas dzīve bija svarīgāka par manējo. Kaut gan viņa mani mīlēja. Vai mamma pati bija laimīga, es stipri šaubos. Ne jau velti viņa tik ātri aizgāja.

Bekka      Just, tas ir diskutabls jautājums...tev nepaveicās, man gan.:) Un domāju,ka manam puikam ar ir paveicies, jo es viņu pieņemu,kā personību, nevis savu īpašumu.

rozamunde      Manā dzīvē audžutēvs ienāca 10 gadu vecumā - ir bijis visādi. Taču to kā māte mētājās pusotru gadu pa māju kā veca nauda starp tēva aiziešanu un audžutēva ienākšanu ģimenē, nenovēlu nekad un nevienam.Tad jau labāk lai ir tas audžutēvs man.
Maniem diviem bērniem ir audžutēvs, kuram arī divi bērni, bet tā nav bijis, ka tavējie un manējie sit mūsējo.
Ļooooti daudz atkarīgs no vīrieša, kurš ir ienācis mammas un bērna/u dzīvē. Ne mazums atkarīgs no bērna arī. Taču ģimenē mīļumu un sadzīves gaisotni veido sieviete - māte - sieva.

Just_      Bekka - Negribu diskutēt, visādi gadās, un labi, ka tev laimējies tomēr mana ciešākā parliecība ir - bērns pirmajā vietā, paša privātā dzīve patālu pēc tam.

barbarosa9      Ja viirietim neizveidojas kontakts ar maniem beerniem, es nekad taadu viirieti nepienjemtu lai arii kaa miileetu.Es tachu buutu nelaimiiga, ja nelaimiigi ir mani beerni.
p.s. patreiz varu tikai teoretizeet, jo beerni tuvu 30 gadiem, bet vinji neljaus samelot, ka taada nu es esmu:)

gravieris      beidzot kļūst skaidrs kāpēc tev lapsācij tik nejauks raksturs.Man toties ir ļoti paveicies ar audžutēvu,kurš 2 gadus atpakaļ atstāja šo pasauli 97 gadu vecumā.Viņš nodzīvoja 10 gadus ilgāk par manu māti.Kad viņi satikās,man bija tikai četri ar pus gadi.Šim cilvēkam esmu daudz pateicības parādā,gan par profesiju,gan atbalstu.Nedomāju,ka mans īstais tēvs būtu devis vairāk.

Kaiminja_Sieva      .
nepiekrītu
Just_ (2009-06-15 19:16) viedoklis
Bekka - Negribu diskutēt, visādi gadās, un labi, ka tev laimējies tomēr mana ciešākā parliecība ir - bērns pirmajā vietā, paša privātā dzīve patālu pēc tam.

it sevišķi je vel māte sāk zāģēt - es bērnu dēļ upurēju savu privāto dzīvi, neapprecējos otrreiz un bla bla bla - un bērnam pec tam visu mūžu paģēr pateicību par to? nu i nah!

lapsaacijs_albiins      nure, beidzot PA ir arii mazliet atklaatiibinju..ar daziem iznjemumiem..

ok, transformeejam perifeeriju:
ir beerns/i un ir divi biologjiskie vecaaki. un ir jaunpienaaceejs. ar svaigu skatu no malas, energiju, gluzhi logjiski- vismaz matu tiesu paaraaks par ieprieksheejo( ja pienjem, ka cilveeki savaa muuzhaa progresee,nevis paliek stulbaaki), protams, shis cilveeks dzen panikaa biologjiskos senciishus (katru pa savam) un ,protams, ka beerneljiem acis platas- ``kas nu buus``
mani interesee 2 situaacijas . pirmaa: paari, kuri uzsaakushi kopdziivi,katrs, ievedot savu atvasi jaunajaa gjimenee (iz operas taveejie un maneejie sit muuseejo:) ) un paari, kuru dziivee kaa gara aste,velkaas liidzi ieprieksheejaa otraa puse un sirsniigi ``ruupeejas`` par gaisotni jaunizveidotajaa gjimenee, ieejas kodam, izmantojot savu beernu/us.
taatad- probleemas,plusi, miinusi, kompromisi,bezizejas ?

p.s. iipashi veeleetos dzirdeet nohero viedokli. var privaati.

Nohero      Esmu kaut kur lasījusi tādu jēdzienu kā "pietiekoši laba māte". Bet tas tā. Te tiešām varētu sanākt interesanta un rosinoša diskusija, it sevišķi priekš tiem, kam jādzīvo ar vēl nepieaugušiem bērniem.Es uzaugu tik bezgala ideālā ģimenē, ka vai nelabi metas. Tieši tā. Un savas pieredzes kontekstā varu teikt, ka bērnam jābūt pirmajā vietā kamēr pats ar sevi galā netiek un tad pamazītēm jālaiž vaļā. Nepārtraucot mīlēt, protams. Nez kāpēc ir tāda kā neizteikta doma, ka tas "neiet kopā".Un pilnvērtīgi mīlošu māti bez pilnvērtīgas pašas dzīves es kaut kā slikti stādos priekšā.

Nohero      Ja reiz publiski esmu pieteikusi sava dēla daudzos pus-radiniekus...Kas varbūt var interesēt arī lapsu. Ja vīra bijusī sieva jaucas jaunajā ģimenē, jo, redz, tur dzīvo arī viņas bērns, nu tad nekā, bērnam agrāk vai vēlāk jāpārvācas pie mātes. Neticēšu nekad, ka šāda interese ir tikai dēļ bērna, ne dēļ iespējas iekaitēt, maisīties, kaut ko apskatīt, sevi izrādīt, kādas sāncensības pozas demonstrēt utt. Un pat ļoti jauki un inteliģenti uzvedoties, ģimenes sākumposmā tie bijušie ir kā skabarga attiecīgi...Mans bijušais un viņa iepriekšējā bija tādi kašķupoļi, ka nevarēja vien beigt cīnīties pāri bērnu galvām par saviem murgiem. Ar pašreizējo prātu redzu,ka vajadzēja palūgt vākties abiem, bet tak lielā love...Un vēl daži apstākļi. Viss nomierinājās, kad bērni dzīvoja pie mātes, ieradās brīvdienās, māte sēdēja savā mājā.Jaunākie bērni man patika (vecākie tolaik jau bija pieaugši), bet tai viņu grūtību pilnajā situācijā palīdzēt varēju maz, nu ļoti viņi bija traumēti un tās dzīvītes tagad ir nu tādas... Slikti nav, bet savam nenovēlētu.

63anna      Maniem bērniem ir loti labs audžutēvs un ari attiecības ir tādas pašas.nU JAU IZAUGUSI.Ir mums kopejie,tie nav apdaliti.Bērni sava strpa ir brāļī un māsa.
Es ka sieviete,nesaietos ar vīrieti kuram bērni pūrā(izņemot atraitnis un ta vel padomātu).Mans uzskats,neviena sieviete pasaule neaizstās tavu miesīgo māti!!!
Drosivien ir izņēmumi!
Ne velti tēviņi vieni skrien pie savām mīļākajām,jo 90% viņas ,pretī ar bērniem ,neņemtu.Nu nebūsi droša,ka nesaiet atpakaļ.

lapsaacijs_albiins nohero, paldies, viela paardomaam.. nākamās atbildes