Bērna nievājoša attieksme
Meitai 10 gadi, bet šķiet, ka pusaudžu vecums viņu ir piemeklējis daudz daudz agrāk. Runa ir par diezgan nievājošu attieksmi pret apkārt esošajiem, pret līdzcilvēkiem. Viņa neko nepalīdz, caurām dienām guļ un lasa grāmatas. Gulta nesaklāta, drēbes izmētātas, traukus pēc sevis nenomazgā. Vecvecākus ir novedusi līdz asarām, jo uz jebkuru lūgumu, lai aiziet uz veikalu, atnes to vai šo, viņa saka, -Es negribu un nedarīšu.Ko darīt? Kā tikt galā? Varbūt ir kāds padoms vai ideja, pērt taču nebūtu labi.
kautkas nu tas par to kabatsnaudu bij iz manas dzīves - iesaku sameklēt sāpīgāko vietu, un to apgriezt - ja TV, tad atsakies no kabeļa, ja nets, tad atsakies no neta ... u.t.t. ... manā uztverē ar mūsdienu jaunatnin nevar !!! es savējiem ( nosacīti savējiem ) nedodu laptopu uz savu istabu nest, vai arī WiFi rūterim antenu noņemu :P))))
peksene1 Var mēģināt izrunāties! Nevis kā ar bērnu, bet kā ar līdzīgu... par pienākumiem, atbildību, cieņu... bieži palīdz. Ja ne momentā, tad ar laiku noteikti! Pēriens nelīdzēs! Vēl lielāku spītību uzdzīs! :))
amailija Audzināšana ir smags darbs katru dienu.....nevaru iedomāties, ka mans 10-gadīgais dēls atļautos mani neklausīt....kaut ko paburkšķ gan reizēm, bet veikals, palīdzēt omei un gruži ir viņa tiešie pienākumi....citu jau pilsētā nav!!!!!
pianissima Arī bērns ir cilvēks. Arī viņam ir tiesības būt ar savu raksturu. Un šis jau ir vecums, kad nedrīkst vairs piespiest kaut ko darīt tikai tāpēc, ka vecāki liek. Pats galvenais ir ar bērnu runāt kā līdzīgu un savas domas pamatot un, galvenais, uzklausīt arī viņa domas. Parasti šāda uzvedība ir protests pret to, ka nevienu nekas vairāk neinteresē, kā tikai akla paklausība.
VIZUAALAAmaaksla :)mans berns jau 10 gadu vecumā sāka aizrādīt man- ka tu runā, kā tu uz ielas uzvedies, utt...-un tagad pasprūk--nu, padomā pati, mammm:)
VIZUAALAAmaaksla 1 un- lasīt grāmatas tachu ir tikai SUPERRRRR!!!!!!!!!!!!
piekraste Sadotu gan pa ausīm!
saulite_spiid
orange teksts - visnotalj labs:))
Ui, meitene lasa! Super!!! Par to vien lai nedara neko citu!
DEILA48 Vajag padomaat, kas par iemeslu, ka vina taa uzvedas, ja pirms tam bij savaadaak. Varbuut vinai pietruukst uzmaniibas, miiljuma, sapratnes.. Vajag runaat..runaat ar beernu.. Tikai pacietiibu un miilestiibu..
Sandra451963
Kad manii berni saka iet pirmaja klase,es saku macities pirmaja kursa.Darbs,macibas un otradi.Meita neparko nevelejas ne uzkopt majas soli,ne nomazgat traukus un nedara to vel sobaldien,kat gan ir preceta sieva.Es apprecoties maceju est gatavot,tamboret,adit.Man parmeta viramate kapec nesuju terpus,bet te var nemacet neko un iesturet laulibas osta!!!
Es meginaju visadi,bet efekta nekada,tikai sabojata diena.
Denija_
1
Agresija radiis tikai un vieniigi agresiju. Ja sitiisi - beerns neieredzees maati liidz muuzha galam. arii stuurii iedziits zveerinjsh kozh.. Jaamiil ar beznosaciijuma miilestiibu, lai ko vinja dara vai nedara - visam paari staav maates miilestiiba, nekas nenotiek nejaushi - mums speciaali tiek doti taadi beerni vai vecaaki lai kaut ko iemaaciitos. Ja gruuti iemaaciitiem miileet taadu "nejauku" meitu - vajag tikai paveerties apkaart uz ielas vai ieiet jebkuraa beernu slimniicaa. Beernu var miilet kaut vai par to, ka vinjai ir acis ar kuraam lasiit graamatu, ka vinjai ir rokas un kaajas, ka vinja ir vesela un pietiekami sprigana lai runaatu pretii.
Ja mainaamies pashi - mainaas apkaartne:)
Palomino
Īsti nesaprotu. Līdz šim kārtoja istabu, drēbes savāca, aizgāja uz veikalu utt., bet tagad pēkšņi vairs to nedara? Ja līdz šim to visu darīja un tagad vairs negrib, meklē cēloņus nesenajā pagātnē, paskaties, kas meitai draugi un autoritātes, kādi un par ko jums abām bijuši pēdējie strīdi utml. Ja nekas mājās nav darīts līdz šim, tad ij neceri, ka vienā dienā sāks visu uzreiz darīt. Tā nenotiek.:)
Piekrītu pārējiem par grāmatu lasīšanu. Labāk tā, nekā caurām dienām nodirnēt pie kompja vai ar družkām krūmos nomēģināt pirmo cigareti.
kautkas a vēl jautājiens - kādas grāmatas lasa ? moš "kamasutru" :)
same ....kautkas....pilnīgi piekrītu.....kad manējais tīnis (12) kļūst neciešams uz laiku noņemt datoru(vai citu ierobežojumu) ir īsti pareizais risinājums....sākumā ārdās......bet otrā dienā jau ir sapratis.....pats nāk parunāties un trakākais pilnīgi adekvāti novērtē situāciju un cenšās tā vairs nedarīt... un tagad ļoti labi saprotamies...., jo viņš zin to sajūtu kā ir, ja kautko vajag, bet nedabū......ka tiešām tas palīdz saprast.....
gribuBucju Patika oranges ieteikums: Vakar vakarā izmēģināju-strādā. Arī karoju ar savu pusaudzi,ka aiz sevis netīrie trauki jānomazgā. Vakar vakarā pēc darba mājās kārtējo reizi konstatēju- atkal izlietnē stāv netīrie trauki! Paziņoju,ka turpmāk mainīšu taktiku-visi netīrie trauki turpmāk tiks pārcelti uz gultu:D Nepagāja ne 5-as minūtes kad savus piesmērētos trauciņus mans bosiks jau bija nomazgājis! :D
Nohero No manas "sūrās" pieredzes viedokļa šeit komentos ir pateikts praktiski viss. Varu tikai piebilst, ka ši ieteikumi (ierobežot labumu pieietamību, piemēram) var darboties un var arī nedarboties. Mans, piemēram,bija ar mieru pusbadā dzīvot un plikiem p**tiem pa pasauli skraidīt, ka tik nebūtu nekas jādara.Pāriet pamazām. Jebkurā gadījumā - nav jēgas domāt par to, kas NETIKA izdarīts savulaik, jo pagātne diemžēl nav maināma. Tomēr pieaugušajiem ir jākontrolē situācija un sava attieksme - nevar raudāt, ja tīnis kaut ko nedara vai kaut ko pasaka.Nu tādi viņi šodien ir un cerēt uz tādu paklausību kā agrāk ir pilnīgi "garām". Uztvert dziļi traumējoši bērnu izdarības (ja tās neiesniedzas krimināllikuma kompetencē)ir muļķīgi - ir viņi dzīves un mūsu spogulis, kaut arī tas šķiet tik netaisnīgi. Šķiet, ka nevajadzētu zaudēt kontaktu, neskatoties ne uz ko... "Es tevi ļoti mīlu, bet tavs slinkums ir šaušalīgs..." kaut kā tā... es šad tad saku savējam....
sarrra
kad maneejiem puikaam bija shis periods,saakumaa lamaajos,burkshkjeju,gan ar labu,gan ar sankcijaam...........viss vienalga......tad es arii mainiiju attieksmi,bet ja vinjiem taa patiik,nu lai......vinju izstabaas negaaju un neko nekaartoju......eest protams devu........un viss pamazaam nokaartojaas,12 gados pashi mazgaaja dreebes,gludinaaja, un arii gatavot iemaaciijaas taisiit,jo reti biju maajaas,tagad vinjiem 20 un maak par sevi paruupeeties pilniibaa.....
un kaa teica Nohero ``Es tevi ļoti mīlu..``,beerni nedriikst justies nevajadziigi un pamesti, shtrunts par tiinju netiiro istabu ar piemeetaataam dreebeem,bet vinjiem jaajuut ka mees vinjus miilam ,taadus kaadi vinji ir,nevis to ko mees veelamies redzeet.......
leone
Princips ir viens-savā istabā lai dara,kā grib,sākot no iekārtojuma un dizaina,beidzot ar kārtību,bet pārējās telpās jāievēro tāda kārtība,kāda ir tīkama arī pārējiem ģimenes locekļiem.
Ja izaicinoša uzvedība pret vecvecākiem ir atsevišķi izlēcieni,tos var atstāt neievērotus,bet,ja tas kļūst par sistēmu,ka sīkaļa tik brauc ar muti,bet vecvecāki tik raud,un mamma tik apliecina savu mīlestību,man liekas,kā tā var iedzīvoties nepatikšanās.Es uz izaicinošu uzvedību reaģētu ar boikotu-nerunāt,neaicināt piedalīties ģimenes kopējos pasākumos,nelūgt vispār neko darīt.Ilgi meitēns šito meizturēs,un,kad pats nāks meklēt kontaktus,mierīgi paskaidrot,ka nejaukās attieksmes dēļ pārējie izvairās ielaisties sarunās un darīšanās ar viņu.Šis tad arī ir tas brīdis,kad teikt-mēs tevi mīlam,tomēr tādā veidā,kā tu to dari,ar tevi nevēlamies komunicēt, bet,ja mainīnisi savu atteksmi pret ģimenes locekļiem,arī mēs būsim jauki pret tevi.
Vecvecākiem ir reizēm niķis-tramdīt par sīkumiem-aiztec,padod,paskaties.Ja pēc simtā tāda aiztec sāk griezt ragus pretī,tad jāpiebremzē vecvecāki, nav pareizi vainot tikai bērnu.
rozamunde
Katram sava pieredze un paņēmieni, kas atkarīgi kā no pieaugušajiem tā pieaugošā.
Ar puikām bija vieglāk - tie jaunāki, bet meita...nelīzdēja ne trauku iekraušana viņas istabā, ne drēbju nemazgāšana, ne kabatasnaudas atņemšana, ne garas sajūtu skaidrošanas un mīlestības apliecinājumi...Skolas laikā vēl kustējās, vasarā no rīta aizrikšoja zemenes kādam pa naudiņu nolasīt un to pašu naudiņu ar draudzenītēm notrillāja pirmajos smēķīšos,tā teikt, v znak proķesta. Nu nekas, videni pabeidza ciešami, apprecējās, bērnu audzina.
Bet tā arī man nav izšķilusies gudrība ieteikt kko cita dumpīga pusaudža audzināšanā.Vienīgais ko apzinos, šīs manas meitas izdarības man palīdzēja pārgriezt nabassaiti, es vairs neuztraucos par niekiem, ļauju dzīvot SAVU dzīvi.Laikam tas arī bija jāpierāda.
Marksa Manam jau 9 gados ir taa:( Klausa tikai teevu!
Dazya
Vārdi nelīdzēs, pati rādi ar darbiem kā vajag darīt un gan jau ar laiku bērns pats sapratīs kas ir kas...
p.s. un kad bērns beidzot ir saņēmies kaut ko...
nākamās atbildes
<< iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 40 (kopā 54) | nākamās >> |