Kā pārdzīvot bērna aizbraukšanu uz ārzemēm?

edora (2010-05-13 13:30)      Kārtīgi izraudies un laid vaļā! Un neiedomājies kraut savu smagumu bērnam virsū ! Lai brauc , mācās , arī viņai nav un nebūs viegli . Pieņem to kā negrozāmu faktu ! Labāk parūpējies par skaistu atvadu ballīti , lai vēlāk , atmiņās kavējoties nebūtu jāraud , bet Tu un Tava meita varētu pasmaidīt ...

cilveex (2010-05-13 13:30)      Tēvs mīl meitu nemazāk kā māte, tikai savādāk. Atšķirīgi, bet ne mazak. Pārdzīvot? Man liekas, ka jāpriecājas par iespēju viņu sūtīt 18 gados uz 2 sakarīgāko valsti uz planētas. Emocionali? Nav ne jausmas kādus, tipa pareizos, vārdus teikt. Tikai to, ka ir LABI viņai iespēja. Varbūt neatgriezīsies, apprecēsies tur. Un pareizi darīs. Brauksi ciemos. VIŅAI un taviem teoretiskajiem mazbērniem ir labi, ja viņi būs tur, nevis te.

loollita (2010-05-13 19:20)      Vēli meitai,labāku dzīvi,vairāk iespēju un tev būs daudz,daudz vieglāk! manas meitas,viena Anglijā,viena Austrijā,bet es pa Ēģipti un ziniet,mēs vēlam visas viena otrai to labāko! ir tagad sakari,sazvanās un sarakstās! lai brauc meita,viņa ir tava meitiņa un tāda paliks!.

Adamsone (2010-05-13 21:16)    1 Vispirms jau laikam pateikt meitai, ka īstenībā priecājies par viņas nodomu. Kaut arī patlaban raudi. Emocionāli viņu turēt ciet ar saviem pārdzīvojumiem- tas aizbraucošajam ir ļoti smagi. It kā tu nenovēlētu viņai labāku dzīvi sevis dēļ.
Savulaik es mācījos pavisam netālajā Pēterburgā un māte rīkoja asaru seansus pirms katras aizbraukšanas. Galabeigās tā vainas sajūta pārauga īgnumā un dusmās. Tas ir nomācoši un nepaliek bez sekām.

riks (2010-05-14 01:03)      kolaidara. kā ir, tā ir. 1-mais darbs - saproti, ka mūsu utainajā valstī nekas nespīd.

Papele (2010-05-14 11:34)    1 Kāda starpība gadu ātrāk vai gadu vēlāk!!!! Agri vai vēlu aizies!!! Tāda ir dzīve!!! Turies, un domā, ka viņai būs labāk un priecājies par to. Bet skumjas remdē jau plānojot vizīti pie viņas!!! Un ekskursiju maršŗutus plāno kur brauksat ar viņu!!!

RIMATE (2010-05-20 21:42)      Izsver visus par un pret,ja viņa paliktu te.

Pepija1963 (2010-05-31 12:51)      Priecājies, ka meitai ir nākotne un tādas iespējas izaugsmei. Ja man būtu tāda iespēja dēlus kur aizsūtīt- es būtu bezgala laimīga. Ja vienai skumji- iegādājies kādu mājdzīvnieku. Bērnam tāpat agri vai vēlu būs jādzīvo sava patstāvīgā dzīve. Un tagad ir tieši tas laiks. Vēlu veiksmi!

Spriidiite (2010-06-05 13:36)      Atceros, kad es pateicu mammai, ka brauksu prom, zinaaju, ka vinai tas buus loti gruuti, bet man to nekad neizraadiija, taapeec, ka zinaaja, ja to redzeeshu, tad nevareeshu aizbraukt. Man teica, lai labaak braucu prom un tieku pie labaakas dziives un apskatu pasauli, ja reiz taa esmu izleemusi. Vienmeer man teica, ka mana dziive ir tikai mana dziive un nekad nav jaukusies ko un kaa dariit, tikai tad, ja prasu padomu. Taapeec tieshaam izraudi un izsaapi to, kameer beerns to neredz un tieshaam sagatavo sakarus :) Es suutu bildes uz maajaam, karti, kur esmu bijusi, ko dariijusi, mamma saka, ka tad juutas labaak un rakstu vinai gandriiz katru dienu.

tas40 (2011-05-13 21:58)    1 Skaidrs ka jāraud ,tas ir dabiski,pamazām pāries-nāks pārvērtības,kas atkal aizraus un piepildīs dzīvi.

Jessie (2011-05-16 12:28)      Palasi, ko par berniem saka Halils Dzhibrans gramataa Pravietis. Zinu, ka tulit te saks klaigat visi, kuriem shadas gramatas shkiet trulas, utt. Bet, ja izlasa, kas tur par sho temu ir sacits, viss sastajas savas vietas. Un ar pratu jau mes visi saprotam, ka berni aug, izaug, aiziet savas dzives, utt.
Un ar patriotismu tam visam nav nekadas saistibas. Nekur nav sacits, ka vislielakais dzimtenes patriots nedrikstetu braukt apskatit pasauli un baudit taas labumus un atshkirigo dziivi.
Shadiem brizhiem vnk ir jatiek pari, un dazhiem tas prasa ilgaku laiku :)
VIss bus labi - gan Tev, gan meitukam!

lietotaja_vards (2011-06-17 16:21)      es arī biju ārvalstīs mācīties, bet pēc studijām atgriezos, jo mājas paliek mājas. mamma arī pārdzīvoja, bet teica, ka ar laiku jau pierod.

Peerliite77 (2011-06-19 08:13)      ko tu streso?!es ar meitu vispār biju sastrīdējusies-mana māja, mani noteikumi!kā izrādījās arī mani gēni un krampis.sīce aizgāja no mājām-tur , kur kontrole nav.domāju nojukšu.bet man dzīvē gadījās nelaime-gandrīz aizgāju pie dieviem,,,,
un ko tu domā,,,,mana saulīte bija klāt!!!!!!arī tad kad viņas mazā sirsniņa sāpēja par attiecībām-pie manis brauca, raudāja!!!nekad neteikšu-bet es taču teicu!!! zini tādos brīžos no sirds vēlos , kaut man nebūtu bijusi taisnība.un tā-mana saulīte aizbrauca uz angliju studēt.mums ir draugi, skaips, telefons,,,,,,viss ir ok.kad man ir smagi--kad ir kāda tiesas sēde-viņa lido pie manis, lai tikai atbalstītu ar savu trauslo, bet nu jau norūdīto pleciņu. zini, šie brīži man daudz ko nozīmē-pat pēc visām savām kļūdām ko esmu pielaidusi, es saprotu cik kolosāli ir dzīvota mana dzīve!!!!!!!

Sniegbalte (2016-05-12 21:49)      ..atliek tikai pienemt un priecaties lidzi par berna iespeju un skaips patiesam palidz...mana meita ari piepildija sapni un aizbrauca misija uz Afriku

Ernestiine (2016-07-19 18:40)      Priecāties, un sākt dzīvot savu dzīvi. Sagatavo sevi foršām pārmaiņām un dzīvo nost. Nelolo ilūzijas, ka atgriezi1sies vai neatgriezīsies. DZīvo savu dzīvi, un liec bērnu mierā.