Ko darīt ja 14 g. vecs zog vecākiem naudu?
Reiz bija ģimene kura pašķīrās. Māte aprecējās otreiz, abu kopīgajam bērnam nu uzradās patēvs. Kādas bija attiecības starp puiku un jauno tēvu kas to lai zin. Māte pazaudēja darbu un aizbrauca uz ārzemēm strādāt.Vienojās lai puika pa to laiku kamēr māte ārzemēs puika dzīvo pie īstā tēva un viņa sievas.
Pēc pirmās nakts ko viņš pavadīja jaunajā vietā atklājās ka viņš izvilcis 20 latu...
Tas šinī ģimenē bija tāds pārsteigums ka nezinām ko darīt?
kuks10 (2011-06-28 15:58) tikai mieru..viss nāk kādreiz gaismā..varbūt vecene jaunā,lai ieriebtu tev..?!)))Kas ir 20.ls(nav runa par simts latniekiem)..pieņem esi nodzēris un aizmirsti...
lismina45 (2011-07-06 21:16) 14gadi vairs nav bērns,un jāsmaida par tiem,kuri jautā,kam viņam nauda?!! Puikas 14gados parasti dzīvo baros,tur visi pīpē,svin dzimšanas un vārda dienas,un visu citu,protams- ar alkoholu,kā gan citādi.un meitenēm,kuras jācienā.Viennozīmīgi,ka šķiršanās un mātes aizbraukšana to visu veicināja,bet pareizi te minēja komentos,ka vairumam puiku šajā vecumā mamma vairs nav autoritāte,tie ir draugi....Un daudzi būtu priecīgi,ja mīļās māmiņas aizbrauktu kaut kur tālāk !!! Bet domāju -raksturs tāds,un mainīt ko būs grūti 14 gados. Mazāku varbūt vēl varētu ar runāšanu ietekmēt,te jau tas nokavēts...Ja sācis,tad zags visu,kas nav piesiets...ja ir tādi draugi,kas uz to vēl mudina,un izmanto situāciju,kopā notērē,paslavē,ka viņš var uzsaukt...Būs grūti...
Devian (2011-08-08 16:04)
1) 14 gadi jau liels cilvēks - lai atstrādā.
2) vaktē maku.
fortunijs (2011-11-29 13:42) iedot naudu !
bilesutirgotaja (2011-12-21 23:52) puikam ir jaadod kabatas nauda..pastaigaa pats bez kapeikas kabataa..onkuliit..:)
barss5 (2011-12-26 15:43) Paši "izjāj" ģimenes un brīnās, kāpēc bērni nav eņģeļi:)
Kuraat (2012-01-07 01:20)
Manā dzīves gājumā ar tādas lietas nav svešas.. Kad biju puika, apmēram 12-14 gadus vecs, tad arī fenderēju naudu vecmammai :) Viss sākās kad uzgāju viņas naudas krātuvi meklējot konfektes, tā nu ņēmu pa 1, 2 ls ik pa laikam, pirku visādus nieciņus. ... Mani nepieķēra. Protams apetīte aug ēdot, sāku jau pie papīra banknotītēm ķerties, pārsvarā gāju uz mednieku veikalu, un pirku spridzeklīšu, visādus, maisiem, un saldumus. Tā pāris mēnešu laikā biju izķinķelējis ap 150 ls :) Loģiski kad mani pieķēra, tas nu nebija patīkami. Atceros kā šodien. Draugi neko nezināja, laikam domāja ka man kabatas nauda tāda. Tad sekoja nepatīkamā daļa, mamma pasauca manus 2 draugus ar kuriem kopā visu notērēju, protams lamāja mani utt. Tad lika visu stāstīt, kā notērēju, bija ļoti pazmojošs process. Man lika justies kā sliktajam zēnam, draudēja pat ar policiju, nu var jau nedaudz saprast. Jutos pazemots un slikts, gan draugu, gan vecāku priekšā. Vispār biju diezgan liels huligāns, kad biju ap 12-15 gadus vecs, gan kāvos, gan mašīnām logus situ, pat uz policiju vairākkārt tiku uzaicināts, bet sirdī biju jauks cilvēks, patiešām. Jāsaka ka pēc tā nepatīkamā notikuma dažreiz vēl pačibīju kādu latu. Bet nu nāk gadi, nāk apziņa.
Mans galvenais secinājums ir tāds- nevajadzētu tam visam pieiet ar lielu negatīvismu, nevajadzētu pataisīt puiku pa slikto un ļauno.. Visiem patīk spīdīgas lietiņas, gandrīz. Visi var rīkoties nepareizi, ļauni pa brīdim. Izprast jaunieti arī ir sarežģīti, ļoti.. Mani veda pie ārstiem gudriem, bet tas lika vēl vairāk domāt negatīvi par sevi, tas man pilnīgi neko nedeva.
Bez ievērības to atstāt arī nevajadzētu..
Ir bijušas dažādas problēmas, bet esmu izveidojies par godīgu, strādīgu, gudru utt cilvēku. Svarīgākās dzīves atziņas nākušas tieši caur problēmām, un grūtām dienām. Bet tie tīņa gadi ir tādi, ka vēl īsti pareizās lietas nevar saskatīt, un neviens to nevarēs iemācīt, tikai dzīve pati, gadi, ja paveiksies. To
Kuraat (2012-01-07 01:33)
Bļāviens, visādi dzīvē gadās. Cilvēki šķirās, precās.. Retais pēc Bībeles dzīvo.
Ko vēl gribēju rakstīt- varētu ar vienkāršu attieksmi tikt galā, skaidri izstāstīt savu nostāju. Apmēram tā- ``Lūdzu neņem vairs naudu bez mūsu ziņas, tā rīkoties ir nepieņemami, paldies jau iepriekšs`` :) .. Vēsu prātu, bez samākslotām emocijām.
Man vecāki arī nedzīvoja harmonijā. Bet ne jau tur tas stāsts, tādi bija laiki, tādi draugi, izveidojās tādas intereses, un tas man bija izklaidējoši.. liela nožēla ir iekšā par saviem nodarījumiem tīņa gados, es daudzus vienaudžus ļoti pazemoju, apsmēju utt. Tādu tīni daudzi labprātāk redzētu uz elektriskā krēsla :) Cilvēkus neveido vide, vidi veido cilvēki.
<< iepriekšējās | Atbildes 41 līdz 48 (kopā 48) |