Kā palīdzam veidoties, attīstīties saviem bērniem?

The_Pearl (2011-07-26 16:33)      Man ir "pazīstama" tikai beznosacījum mīlestība pret bērniem. Attiecībās vecāki/bērni gan noteikti ir daudz un dažādi noteikumi un nosacījumi.

Tessa (2011-07-26 16:58)      nav tadas beznosacijuma attieciibas ar berniem.ir miilestiiba,ir nosaciijumi,ir robezhas,ir atljaujas un dazhi aizliegumi,ir uzticeshanas un paljaviiba-bez ta visa-nekur.
jap,ljavu izveleties,kaut biju pret muzikas studiju,apzinoties,ka tas ir smags darbs un esmu chainjiks,lai paliidzetu.rezultata ir trompetes klases pamatizglitiiba(5 gadi).atljavu nodarboties ar jashanas sportu atrak,neka driikst.pie reizes smags darbs stalljos silda rokas un serdi.
pati iemaciiju gjitaras akordus.speles vai nespeles,vel nezinu,bet citreiz ilgi dudo ar manu gjitaru.
ta,pa lielam,neko neesmu aizliegusi.vinjai vel nav 16,bet droshi brauc ar mashiinu(tevs blakus),zina,ka vinjai uzticas un tapec nebutu labi pievilt.kas attiecas uz smekjeshanu un alkoholu,vinjai ir savs viedoklis,arii aizlieguma nebija,bet runajam daudz,bez kategorisma.tapec,domaju,ka pati izlems,dariit/nedariit,labi vai slikti.jo vairak aizliedz,jo vairak gribas.un pa kluso.nu ta kaut ka.nezinu.no mazotnes runaju,ka ar pieaugushu cilveku.
tagad,driizak,man ir jaiemacas pienjemt,ka berns jau ir pietiekoshi liels.ekk.

Ingaxx (2011-07-26 17:31)      To, ka ar gleznošanu maizi nenopelnīs, ir jāmāk pateikt, jo neticu latviešu izcelsmes jauniem Pikaso, a tā pa lielam - katrs sev un bērnam vēl kautko! Bērnu neaudzina pēc rokasgrāmatas tač.

nakc (2011-07-26 18:03)      Ingaxx, ja vienkārši tupēsi pie molberta, protams bagāts nekļūsi. Māksliniecisko izglītību jāmāk pielietot... un to var pielietot ļoti dažādās jomās (ja galva strādā) Nepazīstu nevienu, kurš nožēlotu, ka mācījies mākslas skolā.
Arī pēc biznesa koledžas visi nekļūst par uzņēmējiem ;)
Iesākumā bērnam jāpiedāvā maksimāli daudzveidīgas iespējas, vēlāk atsijāsies tas , kas nepatīk un nepadodas.

psychobitch (2011-07-26 19:24)      nebaidīties no kļūdām un kļūdīties, tas nostiprina loģisko domāšanu un palīdz izdarīt nākotnē pareizo izvēli, nepamēģināsi - neuzzināsi... bērns ir jāatbalsta tajā, kas viņam patīk un padodas, neskatoties uz to, cik atmaksāta šī nodarbe būs pēc gadiem...

jozolsen (2011-07-26 19:32)      Bērnam ir jācenšas paplašinat apvārsni.Nevajag ierobežot uz kaut ko konkrētu.Molberts,teniss,dejas,grāmatas,internets,šahs,kārtis.prāta spēles un utt.Galvenais ,lai būtu preiekštats no ka izvēlēties.Proces ir jaregulē ,jāvada ar prātu.Dažreiz jāuspiež,jo ātri apnīk,jāieinteresē ,javeicina.

dulla_pauline (2011-07-26 19:45)      Zinu, ka esmu bijusi egoistiski noskaņota. Jo. man bērnībā bija daudz talantu, bet tos laukos nebija iespējams īstenot. Labi spēlēju basketbolu, bija estrādiski muzikāla balss, labi zīmēju(tas gan mantots talants) u.t.t. Tāpēc savu bērnu mēģināju iebīdīt lietās, kuras man ir tuvas . Tomēr viņš pats izvēlējās to,kas viņam šķita tuvāks. Tad nu man top nākamais mākslinieks.:D Pats to vēlas, viņam padodas , bez piespiedu aktivitātēm no manas puses. Pārējam esmu atmetusi ar roku. Ja neinteresē, tad ar varu neko uzspiest nevar.;)
Draudzenei vīrs bij izdomājis, ka puika būs motobraucējs, ko pats puika negribēja. Pēc diviem nelaimīgiem lūzumiem tētis uz brīdi atslāba, bet tagad skatos, ka atkal viss notiek uz riteņiem. Tētiņš pat nesaprot, ka bērns ar traumām protestē pret sev nepatīkamu nodarbi.

Eheeeeei (2011-07-26 21:12)      Nu nezinu, nezinu.... mans puika izmēģināja daudz ko- džudo, futbolu, hokeju, cīņas, līdz esam nonākuši pie secinājuma, ka basketbols viņam patīk un padodas vislabāk, tad ar to arī nodarbojas. Protams, man kā sievietei, šķiet, ka uz dejām arī varētu iet, bet viņš ir kategoriski pret, un es to respektēju:) Tāpat pats izvēlējās angļu valodas pulciņu apmeklēt, par ko es tikai priecājos..... bet par beznosacījumu mīlestību..... kāda tā ir? Es ļoti mīlu savus bērnus, bet tajā pašā laikā naverētu teikt, ka atļauju tiem darīt visu, ko viņi iedomājas.....

SievieteMelnaa (2011-07-26 21:12)      Beerns no mazotnes ir jaapeeta un jaaskataas, kam vinjsh ir vairaak piemeerots. Ne visi dzied, ne visi dejo, ne visi ziimee un ne visi filozofee. Perspektiivo profesiju vecaaks (jo iipashi shakaa valstii) noteikt nav speejiigs, tapeec atskaites punkts ir pasha beerna intereses/aizraushanaas un talants. Manuprat, galvenais ir dod vispaar papildus izgliitiibu, lai beerns attiistiitos vispuseejaak. Bet tikpat svariigi ir ar vinju runaat, veicinaat vinja domaashanu, kopaa doties paargaajienos, kopaa sportot, iet uz kino, teaatri, muzejiem, kopaa celjot utt. utml. Paliidzeet attiistiities beernam noziimee milziigu darbu un laiku no vecaaku puses, kaa arii milziigu pacietiibu, uzstaajiibu, atbalstu un ieintereseetiibu. Beznosaciijuma miilestiibas/attiecibu nav. Arii beernos mees investeejam ar nosaciijumiem - tev ir labi jaamaacaas un tev jaabuut labam cilveekam.

atenii (2011-07-26 23:01)      Mani bērni jau pieauguši. Savulaik meita diezgan nopietni nodarbojās ar sporta dejām, dziedāja, rokdarbi vēl joprojām viņai labi padodas. Dēlam vairāk interesējušas datorlietas un trenažieru zāles. Neko īpaši neesmu uzspiedusi, viņi paši izvēlējās, ar ko nodarboties. Tomēr nepiekrītu : " Beznosaciijuma miilestiibas/attiecibu nav. Arii beernos mees investeejam ar nosaciijumiem - tev ir labi jaamaacaas un tev jaabuut labam cilveekam." Ja tas bērns tomēr nemācās labi un nesanāk :D vienmēr būt labam cilvēkam, vai vecāki (mamma, piemēram) viņu tāpēc nemīlēs, kā savu bērnu?

hefny (2011-07-26 23:04)      jā,esa rī nezinu nevienu,kurš noželotu,ka bērnībā ienmācījies kādu instrumentu spēlēt,ka mācījies pamatskolā=viduskolā zīmēt-gleznot-veidot,ka sportojis kaut kur-pietiekami nopietni,ka iemāčijies dejot un kārtis spēlēt-īpaši pokeru,bridžu-kā nekā-asina prātu,to ka apguvis sarunvalodas līmenī-vismaz 3-4valodās!
Bērnam ir apbrībojama spēja visu ātri apgūt,pats salien galvā un iemaņās!
Vecākiem tas jāstimulē,jāuzpasē,jāprasa centību-iepēju robežas/pat ja ne visai veicas/,jo darbs paliek darbs,-kā nekā;
bērs pusceptas-pajēlas kotletes arī brāķēs,-tāpēc vecāku prasība-darbu padarīt kŗtīgi,regulāri un pa naktīm kārtīgi izgulēties nevis dirnēt netā,TV,disenēs uc.tie ir nosacūjumi-darbam,bet bērns jāmīl-no visas sirds tāds,kāds IR!

hefny (2011-07-26 23:49)      sorre,kautkā atkal kompis ķeras-burti samainās vietām un garumzīmes uc jaucas.

Lucy (2011-07-27 09:05)      Murgs kaut kāds.
Man vispār riebjās apspriet kaut kādas beznosacijuma attiecības ar bērnu..
Ir bērns rūpējies,skolo un nefilozofē!!

STELLA15 (2011-07-27 09:20)      Mazam bērnam ir jācenšas piedāvāt visdažādākās nodarbības, lai tad ar laiku, pusaudža vecumā, viņš pats izvēlas, kas vairāk patīk. Un, protams, jācenšas atbalstīt visas viņa radošās idejas. Nežēlojiet naudu mūzikas instrumentiem, sporta inventāram, gleznošanas piederumiem, utml., pat tad, ja jums liekas, ka tā ir tikai tukša un neperspektīva ideja, ka jūsu bērnam nav talanta šajā jomā. Jāļauj mēģināt, pat, ja pēc pāris mēnešiem bērns pats šo nodarbi pametīs. Bet tādā veidā viņš sapratīt kāds ir viņa īstais ceļš. Viņa paša, nevis jūsu vai kādu citu izvēlēts. Un vēl - nežēlojiet naudu attīstošām rotaļlietām, vispār rotaļlietām. Ja bērns noskatījis kādu mantu un to ļoti vēlas, iegādājieties to. Acīmredzot bērns instinktīvi jūt, ka rataļājoties ar šo lieti, viņam jāizdzīvo kāda noteikta situācija. Arī tādā veidā viņš pats meklē savu dzīves ceļu. Un ticiet atradīs, ja neliksiet šķēršļus savu personīgo ambīciju vai sabiedrības uzspiestu uzskatu dēļ.

kaut_kur (2011-07-27 11:12)      Es tomēr nolēmu iekopēt vienu privātās sarakstes manu atbildi. Tā var būt arī kā skaidrojošā daļa jautājumam.


PA"Attiecību, psiholoģijas sadaļā" pacēlās jautājums par beznosacījuma attiecībām.........un tad nu panesās diskusija, kam ar ko var veidoties beznosacījuma attiecības. Es nosliecos vairāk uz to, ka bērni mīl savus vecākus bez nosacījuma.Viņi viņus pieņem, kādi tie ir un netaisās(pa lielam ) vecākus izmainīt Citam šķita, ka vecāki un tas, ja vecāks norāda kur bērnam labāk pilnveidoties, esot tikai vecāku dzīves gudrība. Man atkal liekas, ka bērns pats jūt uz ko viņam jātiecās un tur nav vajadzīga vecāku dzīves gudrība.......katram cilvēkam, piedzimstot, jau dots savs uzdevums šai dzīvē........jāļauj katram pašam iet savu ceļu.

jodo (2011-07-27 12:36)      Es labāk pateikšu, kā mēs nepalīdzam saviem bērniem.

Nepalīdzam, ja nespējam sakārtot savas attiecības ģimenē. Un tad tu vari kaut visas pasaules bagātības un zināšanas nolikt bērnam pie kājām - viņš īsti laimīgs nebūs.


Lucy, ir arī kaut kas, kas Tev neriebjas? Nu klimpu zupa kaut vai? :)

selavi_5 (2011-11-07 21:47)      Bērni ir tie paši pieaugušie tikai savā vecumā un līdz ar to viss kļūst vienkāršāk. Mūsu ģimenē visi par visu runājām, vienojāmies, izvēlējāmies, paskaidrojām, darījām zināmu viens otram, lai nav no sērijas "Viena tante teica". Bet tāds īpašais plāns vai vēsturiskie noteikumi nebija, jo izrunājām visu un nācām pie slēdziena, kas būtu labāk mums un mūsu veselībai, mieram mūsu ģimenē. Galvenais, pieņemt vienam otru, kāds tas ir un palīdzēt sasniegt iecerēto, būt blakus, mīlēt un cienīt vienam otru, saskatīt pareizo izvēli, nepamest grūtajā brīdī vienu. Esam laba komanda!