pusaudzim zilums uz kakla
Kā to uztvert?saka,ka sasitis.Bet izskatās pēc kaislības pieskariena.Nespēju pieņemt,ka 13gados tas pieņemami.saprotu jau kā šīs lietas tiek propogandētas kā normālas pusaudžiem,pati ar neesmu pārāk puritāniska.Kā jūs šis lietas uztverat,ko runājat ar viņiem,ko darat??Pēc pirmā šoka parunāju ar viņu par robežām atbildību,sekām,slimībām.bet kautkā nespēju"augt"līdzi!!!sorrell mani audzēkņi pusaudži regulāri staigā ar "nosūktiiem " kakliem un par to ļoti lepojas,jautāju, kas tās viņiem par vampīrenēm tos uzsūkušas:), tā sākas dzimumnobriešana, 13 gados nosūkts kakls, 14- 15 gados sex, ar to cīnīties ir bezjēdzīgi, vajag viņu vēlmes ievirzīt saprātīgā gultnē, lai bučojās, mīlējās, tikai, lai nevairojas:)
skvo Vispār ja tā pa nopietni pie šīs tēmas pieiet, tad uzsūkts zilums vispār ir baigā necieņa! un ar kaislīgu seksu tam nu galīgi nekāda sakara nav. Tas tā pieaugušu cilvēku attiecībās. Starp bērniem, man pašai bija tik vienu reizi un baigi tālā jaunībā kaut kādi 16 vai 17 g. bija. Draugam pēc ziluma fakta konstatācijas tika paziņots skaidri un gaiši, ja man uz ķermeņa vai pofig kur būs kaut vēl viens zilums vai skrāpējums, tad mēs nekad vairs netiekamies. Tas līdzēja. Saviem bērniem tikai vienam no dēliem ap gadiem 17 biju pamanījusi , tad sekoja izrunāšanās par to pašu necieņas tēmu un vairāk zilumu nav bijis (nu vismaz uz ķermeņa atkailinātām vietām)
meklejuatbildi45 :)Paldies par atbildēm/viedokļiem!!Cik dažādi mēs esam,-tik dažādas dzīves un uztvere!
Tuftalogs Мамаша... Дай денег на гондоны и пиво.
Deisa
Ja tas bērns kaut ko slēpj, tad vajag padomāt, kāpēc. Ja viņš nav gatavs uzticēties, tad ar varu to piespiest nevar. Varbūt melo, varbūt nē, šajā gadījumā patiesību zin tikai bērns pats. Es ar dēliem jau no agra vecuma atklāti runāju par visu, viņi jau 3 un 4 gadu vecumā zināja par sieviešu ciklu un zināja atšķirību starp tamponu un paketi. Tagad arī brīvi runājam, viņi man stāsta, ja kāda meitene simpatizē, vecākais ir arī teicis, ka jā, savos 10 gados esot buču meitenei iedevis. Atklātību nevar radīt tā uz sitiena, tāpat uzreiz momentā nevar pieņemt to, ka bērns sāk pieaugt, tas ir ilgstošs process, kam jāpievērš uzmanība nevis tikai tad, kad kaut kādas izmaiņas notiek, bet gan jau gatavojoties preventīvi.
Centies savu bērnu nenosodīt, bet vienkārši aprunāties, ka, ja kādreiz zilumi gadās no kaisles, ka tā tam nav jābūt. Tas liecina par neprasmi. Pusaudži ļoti nevēlas būt neprasmīgi. ;)
Vucis Bērni ir bērni - pārsvarā visi izgājuši cauri ´zilumu etapam´, bet, kad skolotājai zilums uz kakla... Var jau mēģināt slēpt, bet pusaudži ir, ai, cik acīgi! Un viņiem var pat nemēģināt stāstīt, ka ´stāvēju aiz muguras puisim, kas spēlēja biljardu un trāpīju ar kiju atsitienā pa kaklu´ :D
<< iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 26 (kopā 26) |