Pēršana

piparbecinja      bērnus klopēt nedrīkst. bet jāaudzina ir. dažos gadījumos stingri.
vermuts daiļrunīgu bildi ielika:D

vermuts36    1 piparbecinja, kā tas ir "stingri jāaudzina"??? :D

piparbecinja      tas ir tā, kad sīkais grib uzkāpt uz galvas, jānorāda viņa vieta. pa lielam manus argumentus bērni ņem nopietni un uzticas.

Jon_Snow      Ja ir normāls kontakts ar bērnu, lielākoties visu var sarunāt jau no ļoti agra vecuma. Protams, disciplīnai ir jābūt, taču pēc paša pieredzes nezinu situāciju, kur bērna sišana būtu bijusi nepieciešama un lietderīga.

skrejosaa      Nav nekad sists, jo vecaamaate staaveeja kaa klints.
Neesaajaas par visaam baariņtiesām, sūdzējās par neesošiem konfliktiem. Tā arī liku mierā audzināšanu,, nav jau mans bērns. drauga puika.
Tagad puikam 21 gads,
videni vēl nav pabeidzis , sēž 3 . gadu, un liekas , sēdēs vēl.. Stādāt negrib, vecāmāte pienes ēdienu.
Ne visus vajag sist, bet dažus vajag,, Lūk, kas izaug, bez pēriena.,,,

demon      Vajag ,vajag uzshaut-veelaak,kad buus pienemies praataa-paldies pateiks...! :)

Lugareecija_Darela    1 Ir reizes kad bez žagara nu nekādi...... vispār esmu pret roku palaišanu pret bērniem....bet ne vienmēr bēns saprot mīlestības auzdināšanu, bez pēriena, ...

skvo    1 Es arī esmu par vecajām "labajām" metodēm, kad ir pelnīts tad dabūn pa dupsi ka nemetas:) Manis pašas mazmeitiņām kārtīgu pērienu vajadzētu, bet..... Atliek vien noskatīties kā mammai ar tēti uz galvas kāpj un kā viņi abi mocās mēģinot viņām stundām ieskaidrot ko var un ko nevar:( Pati esmu pērienu divas reizes dabūjusi un nekas ar mani nenotika - par cilvēku izaugu:) Starp citu vēl iz manas pieredzes vecāki bērni vēl dabūja savu reizi pa dupsi, jaunākais kurš ne reizi savos 18 nedabūja pa dupsi, tagad visu un visus atklātā tekstā dirst sūta! :( Vien tagad uzšaut pa pakaļu ir par vēlu:(

Ingaxx      Sveši bērni nekad nebūs gana labi, jo tikai savas atvases ir apjūsmošanas un lielīšanas vērti - tas atceoties skatus, kā radu saietos bērni likts atrādīt, kā smuki prot dejot, kā prot paklanīties, kā deklamēr prot - kā cirkā!

_Krasula_      Jaunākie bērni gandrīz vienmēr tiek audzināti vaļīgāk nekā vecākie. Ne jau klapēšanā tur tā sāls. Un ne fiziskajās sāpēs. Ir bērni, kuri to izjūt kā dziļu pazemojumu un, pieauguši esot, šādas audzināšanas metodes atceras ar dziļu riebumu. Tāpat kā kliegšanu vai pat rupjību attiecībā pret bērnu. Tomēr viņi saprot, ka vecāki savulaik bija jauni un stulbi, arī paši līdzīgi audzināti, tādēļ savādāk neprata. Un piedod saviem vecīšiem. Gan ne visi. Starpcitu, bērni, kas ir sisti vecumā, kad formējas hormoni, bieži vien izaug par mazohistiem. Tas ir, viņi seksā spēj gūt baudu tikai esot pakļauti. Tas no J.Zālīša.
Jauks temats Ziemassvētku vakarā. :)

skarbaiskungs      Par pèrienu kà audzinàshanas metodi nemàku teikt, nav gadijies.. Tèvs arì bez tà prata bùt man autoritàte.. Nemaz nerunasim par vectevu, vinja klatbutne pat savos 23 gados neatljavos smèkjèt.. Arì saviem berniem esmu pienacigi veltijis uzmanibu un izticis bez vardarbìbas.. Visu var panak vienkarshàk, tikai nevajag berna interes nolikt zemak par savejam.. Sava laika, budams vel militarpersona, pat tiku pazeminàts pakapè un amatà, jo svarìgas sapulces vietà devos uz meitas koncertu b/d... Bet es jau ideàls, neuztverat to kà kritiku vai pàrmetumu. :D

wolands    1 Esmu pērts vismaz pārdesmit reižu bērnībā. Visas par lietu (pārsvarā rupjām izdarībām, kas ir aizskārušas citus vai klaju sabiedrības normu ignorēšanu). Dažas ko atceros - zagšanu bērnudārzā no audzinātājas (neatceros īsti naudu vai kaut kādas mantu), vēlāk naudas vilkšanu tēvam no kabatas, skolā rupju savu pienākumu ignorēšanu - tipa stundu sistemātisku bastošanu, un vājāko aizskaršanu - īsti netceros, bet kādu mazāko biju iekaustījis un nemācīšamos (vienu brīdi biju pamanījies līdz pāris nesekmīgām atzīmēm aizšļukt). Esmu dziļi pateicīgs par katru no šiem pērieniem. Ar vienu reizi iemācījos sarkanās līnijas kuras ir kategoriski aizliegts pārkāpt. Vienkārši un efektīvi.
Vārtījies pa grīdu arī esmu (pārsvarā sabiedriskās viteās - autobusos, utt). Tāpat bļaustījies un laidies no vecākiem veselu teātra izrādes celienu :D Toreiz pērienu gan nedabūju, šķiet tikai aiz ausīm saplēsa, bet teātra apmeklētājiem noteiki bija reāli izdevies teātra apmeklējums :D:D:D
Mans puika ir dabūjis daudz mazāk pērienu (tikai par pilnīgi kretīniskām izdarībām, kuru rezultātā kāds cits bija cietis). Par sliktām atzīmēm nepēru, bet vajadzēja :( Tagad būtu vieglāk. Bet nu jau par vēlu ...

Krasula_PA  1   Bija interesanti palasīt Wolanda pieredzi. Bērnības-pusaudža dzīves gājumā es saskatu agresijas ēnu, kas visu laiku velkas līdzi. Iespējams, tās nebūtu jeb izpausmes būtu daudz maigākas, ja ne vecāku "sapratne" un audzināšanas metodes. Tas, protams ir mans subjektīvais viedoklis. Man nav bērnu, taču ir divas jaunākas māsas un brālis, tātad zināmi novērojumi un secinājumi. Nevaru teikt, ka mani vecāki bija īpaši vardarbīgi, taču dusmās spēja palaist rokas vai vismaz mēģināja to darīt. Kad mācījos pamatskolā, paklusām lasīju žurnālu "Skola un ģimene". Un domāju- te taču viss tik labi aprakstīts-, kāpēc gan viņi tā nedara. Bērnībā mēdzu aizstāvēt savas māsas un brāli no vecākiem. Tad gan nācās arī pašai mukt. Vienreiz "uzbruku" arī kādai skolotājai- māsu aizstāvot. Jāa, ja dzīve būtu pavērsusies savādāk un man būtu bērni...ja kāds mēģinātu pret viņiem pacelt roku...iespējams, es viņu nogalinātu...

jollyroger    1 reizēm vajag
ja citas metodes nedarbojas

MaryClaire  1   ļoti daudz kas atkarīgs no bērna. pēriens, šķiet, ir pēdējais iedarbīgais līdzeklis, kas spēj izsist mazo nekauņu no viņa pōzas, jo pats jau sevi ir tik tālu uzvilcis, ka nespēj tikt laukā, tad pēriens viņu atstulbina. tie, kam šādu problēmu ar bērniem nav bijis, viņi kategoriski iebilst pret pērienu, jo bērni viņiem ir miera/miegamikas. tādi mēdz būt, bet ne pārsvarā.
mani puikas ir uzauguši bez publiska pēriena, bet pāris reizes ir aizstiepti no veikala prom vispār, un arī bez siltām vakariņām palikuši - uz maizes un tējas, ar paskaidrojumu - tava neciešamā uzvedība man dara kaunu, tāpēc es veikalā neiešu iepirkties, un tāpēc vakariņās ir tikai plika maize, man kauns atgriezties veikalā ar bērniem, kas neprot uzvesties. ar pāris šādām reizēm ir pieticis, no apmēram 4 gadu vecuma man nav bijis kauns doties jebkurā veikalā ar bērniem - jā, viņi skatīsies, vērtēs, izteiks komentārus, ka tas vai šis viņiem patīk, viņi gribētu, un to es ņemu vērā pie dāvanu sagādes, bet nekad man nav bijis brēcošs knēvelis, kam elpa jau raujas ciet no vajadzības pēc mantas ...
tie brēcēji ir pāraudzinātie bērni, kuriem nav bijis "sarkano līniju", un tad pēkšņi tās sāk ieviest ...

kalatura    1 Man ap māju aug daudz bērzu,pieitks ilgam laikam,varu kādam arī aizdot.