Tukšā ligzda
Jā, tas ir noticis. Bērns ir aizgājis mācīties prom no mājām... It kā nav daudz, tikai 200 km.Pirmais šoks ir pārvarēts, tagad sāku domāt.
Palikusi ir viņa istaba. Šobrīd svārstos starp variantiem: sakārtot tā, lai man butu ērti vai atstāt visu kā ir ar domu, ka viņš vienmēr var atgriezties mājās.
No vienas puses nav jēgas turēt tukšu istabu (nu nedzīvojam mēs daudzstāvu privātmājā. Mazs divistabu dzīvoklis, pie kam mans darbs ir mājās). No otras puses, ja es to izdarīšu, tad viņš atbraucis, sapratīs, ka viņam te vairs nav vietas. Lai arī pats ir nodeklarējis, ka te vairs viņa mājas nebūs un pie manis būs reti, tomēr baidos, vai pusis nejutīsies izmests un pamests.
No trešās puses - varbūt pagaidīt līdz Ziemassvētkiem un paskatīties, kas notiek?
Atzīšos, nav vienkārši skatītities uz tukšo istabu...
Priecāšos par sakarīgiem komentāriem :)
MaryClaire nu, mācīties jau nav vēl savā dzīvē. es noteikti atstātu vietu, kur atgriezties
mieru_tikai_mieru man arī stāv tukša istaba. Jau 4 gadus. Puikam šogad pēdējais kurss. Kad pabeigs, tad redzēs, ko tālāk darīsim. Viņa vietā neuzdrošinos izlemt par viņa istabu.
poeTessa
a kapec ta ir tuksha? pilniigi viss izvakts ara?
un kas ir 200km :))
bitite27
Nekad nesaki, nekad!!Mājas ir vajadzīgas un parasti bērni nāk tur,kur ir gaidīti!
Mums jau viņi ir bērni arī pieauguši-ja mamma gaidīs,brauks.Nedomāju,ka lielu pārkārtošanos vajadzētu taisīt!
lasminaxxl
Tev viena istaba palika tukša pēc viena bērna aiziešanas ..
Man 3 prom savā dzīvē - palika tukša māja ...........
kokote 1 Mans nekur nedevās tepat vien studēja un tāpat, līdzko atrada darbu, tā pārcēlās uz savu mitekli - tas tikai normāli. Cita lieta, ka viņš zina, ka jebkurā situācijā var atrast naktsmājas, ledusskapi un tā, bet tas tiek reti izmantots, kad kārtējā pārcelšanās vai saplīst veļasmašīna. Domāju, ka tikai būtu normāli, ka sev darbavietu iekārtotu tajā bērna istabā (nu kaut kā tā, ka ne visu laiku tur dzīvo) un kādas viņa mantas atstātu, es teiktu guļamo un nu jā...bērna mantas, tās būtu viņam pašam jāizčeko, kas vajadzīgs, ko jāmet ārā (es no ārā metamajām sev šo to sentimentam paturēju- tagad viņu tas iepriecina) Ja Tu izrevidēsi viņa mantas, tas varētu tikt uztverts kā atgrūšana...grūti tā pateikt, detaļas nezinot, bet izskatās, ka Tev grūtāk nekā viņam...bērni novērtē un saprot, ka vecākiem vajadzīga sava pilnvērtīga dzīve un tas nekādi neizslēdz viņus no to dzīves
Deisa
1
A savienot nevar? Nu tā, ka iekārto tā kā pašai ērti, ka pati vari istabu izmantot, bet tajā paliek iespēja arī bērnam palikt, ja rodas tāda vajadzība ar laiku?
Tīri no personiskās pieredzes varu padalīties - kad aizgāju no vecākiem, apprecējos un uzsāku savu dzīvi, i doma nebija, ka pēc dažiem gadiem atgriezīšos, kaut uz mirkli, kamēr pati savu mājokli atrodu. Istabā bija saliktas dažādas lietas, ko vecākiem nevajadzēja ne guļamistabā, ne darbistabā, taču, kad atgriezos, tad tās tika izvāktas, vieta atradās citur, un es varēju padzīvoties savā istabā, kura, tiesa, jau izskatījās citādi, taču galvenais jau nav iekārtojums, bet cilvēki, kas dod mājas sajūtu. :)
Alison
Man - kā vecākais aizgāja, tā jaunākais viņa istabu fiksi ieņēma :)
Kad paliek pie mums, guļ uz dīvāniņa viesistabā. Taču - nav jau vajadzīgs palikt - pašam savas mājas..
Todien, kad viņš aizgāja, ilgi sēdēju uz gultas viņa istabā - sajūta bija diezgan jokaina. Tāda - it kā viss pareizi, bet tukšums nenormāls. Jāsaka gan, ka ātri pieradām pie jaunajiem apstākļiem un viss ir super tagad :)
Tavējo istabu es arī ieteiktu izmantot, tukšu jau nu toč nav ko turēt ;)
aroganis
A kas z/s būs savādāk?
A kas Tev sāp?
Un nekliedz uz mani:)
GarlaikotsLaucinieks Iekārto sev stūrīti strādāšanai, pārējo atstāj, kā ir.
stardust Es ar par apvienošanu, var taču to istabu apdzīvot, atstājot tur nepieciešamo, lai arī bērnam ir iespēja tur palikt, kad nepieciešamība.
gaisma35 Es atstāju , kā ir, bērni zina, ka vienmēr ir , kur pārgulēt, drēbes, lai pasportotu...Tukšāk ir, bet viņi jau mūsu sirdīs, lai cik tālu ir Anglijā vai Rīgā.
ponytail
Manuprāt, vairāk attiecību, kā vietas iekārtojuma jautājums. Man ir zināma pieredze, gan krietni atšķirīgos apstākļos, bet tomēr. Bērns (varētu būt tas pats vecums - 19, arī tikko uzsāktas studijas) jau kādu laiku dzīvo patstāvīgi, bet ceļu uz mājām atrada, kad sakārtojās attiecības ar mājās dzīvojošo. Un tad vairs nav tik svarīgi, kurā vietā kurš krēsls vai puķupods nolikts. Ir vieta, kur atgriezties. Un negrozāma pārliecība par to. Pirms tam arī bija ragi gaisā - es tur nekad nedzīvošu, man neko nevajag. :) Tagad lēnām sāk apgūt vareno vārda "nekad" nelietošanas mākslu.
Tāpēc domāju, ka droši vari iekārtoties tā, kā pašai ir ērtāk, paturot prātā un arī atgādinot dēlam, ka tā ir vieta, kur vienmēr var atgriezties. Nu, apmēram, kā Kokote rakstīja.
bosmens Atstāj istabu, lai tavi mazbērni nav žogmalē jātaisa
LaskovijMerzavec Pagaidi... naaks laiks naaks padoms:)
never_pa Pajautā viedokli dēlam, tas būs vissaprātīgākais variants!
zity Es arī teiktu - parunā ar dēlu, ka gribi tai istabā iemitināties uz pusslodzi, nedaudz pārkārtot. Par sliktu attiecībām tas noteikti nenāks.:)
erucanob
http://meeting5.oho.lv/https://iepazisanas.oho.lv/meeting.php?cmd=dienasgr_pub&did=552555&kid=663244
Atbildi vari pameklēt šinī ierakstā.
meklejumos Man trīs, katrs pa kārtai aizgāja studēt, tad tālāk pasaulē.Istabas pārkārtoju pa savai gaumei, ņemot vēra to, lai ciemos atbraucot arī viņiem ir ērti un patīkami ciemoties.
Allegri Es atstātu kā ir, ja būtu tāda iespēja. Nav ko zīlēt kā būtu, ja būtu, bet pati savlaik būtu senčiem pateicīga, ja man būtu mājas, kurp atgriezties, kad iebraukts auzās.
jozolsen Tev jau vēl daudzmaz....Paziņai vienīgais bērns aizbrauca uz Angliju..Paies pārejas periods un viss nokārtosies.Cilvis ātri pierod pie izmaiņām.. nākamās atbildes
Atbildes 1 līdz 20 (kopā 23) | nākamās >> |