vai jŪs bērnībā pēra?

anis    6 Interesanti-atklāts mazohisma veidošanās princips... Nu ja,varu izpreparēt sev arī lielu skabargu, izvilkt iedūrušos naglu, iešpricēt zāles,bet labsajītu tas gan nesagādā. Un ,manuprāt, pats būtiskākais- atšķiru fizisko vardarbību no emocionālās,no pazemošanas. Mani turēja par cilvēku-izglītoja un attīstīja. Šaislaikos mani vienkārši šokē izplatītā vienaldzība un emocionālā vardarbība-pat nešķīsti lamājot... Vai tas ir labāk? Kādeiz teica- sit pa galvu,nesit pa muguru -kupris paliks... izskatās,ka ir ņemts vērā...

rokons    4 Vecāmāte ar šujmašīnas siksnu drusku uzšāva ar.....
Bet mazohists tomēr neesmu :D

Eneile    9 Pērta esmu vienreiz dzīvē. Apzināts abu vecāku kopīgs lēmums. Kā sīkajai bija aizliegts vienai iet uz upi. Atkārtoti neklausīju. Uzskatu, ka pelnīti un pareizi darīja. Tagad, jau pieaugušai esot mamma ir stāstījusi, ka tēvam gandrīz ar sirdi slikti palicis no apziņas, ka tas jādara :)

izabella    5 nepēra, reiz gan draudēja un bija pakaļdzīšanās ar siksnu... bet - man kājeles āšakas bij - rikšoju ap galdu - nenoķēra (vai negribēja noķert). Toreiz kaimiņtantei atriebjoties biju puķes izravējusi no viņas dobes.

eLfrida  2 4 Dzīvoju šķirtā ģimenē un jā, māte mani pēra, pie kam, diezgan bieži (atzīstu, ka bieži neklausīju, bet, pēršana, kā soda mērs nekad nav strādājis, gluži pretēji - pēršana man lika izvairīties no kontakta ar māti).
Sapratu tikai to, ka māte savādāku nemācēja "audzināt", proti, māte neatzina, ka ar manis audzināšanu netika galā.
Vecāmamma man bija mirusi, kad biju knapi 2 gadus veca, tā, ka, mammai nebija neviena, kas palīdz.
Lai nu kā, mammas pēršanu es vismaz "sapratu", cik nu vardarbību vispār var "saprast".

Ar bioloģisko tēvu man vēl mazāk paveicās. Bērnībā biju pie viņa 2x uz vasaras vienu mēnesi un abas reizes tiku brutāli piekauta. To gan nesapratu. Atceros to kā šoku, kad tēvs mani nospārdīja kā futbolbumbu.

Taču emocionālo vardarbību - to neesmu piedzīvojusi.
Es ļoti agri biju kļuvusi patstāvīga. Jau pirmajā klasē uz skolu gāju viena pati. Pati mazgāju savas drēbes, pati gāju uz veikaliem iepirkties, pati kārtoju māju utt.

Ievinjata    3 Tēvs vienreiz nopēra (pāris reizes uzšāva ar siksnu), kad vecomammu apsaukāju. Pēc tam traki esot pārdzīvojis.

klaidone  1 4 Bērni ir dažādi. Katram būtu vajadzīga citāda pieeja, ko vecāki, diemžēl, bieži nespēj dot.
Es arī domāju ka pēršana ir vecāku bezspēcības izpausme. Tāpēc,ka citādi neprot noreaģēt, neprot panākt bērna paklausību, sasniegt vēlamo rezultātu.Bieži vien vecāki nespēj saglabāt mieru.
Reizēm vēroju šodienas bērnu visatļautību un dažādas izdarības, kādas mani bērni nekad neatļāvās. Šodien es būtu pilnīgi bezspēcīga.Labi domātie likumi bieži panāk pretējo.Tādu piemēru ir ļoti daudz.
Varbūt ir bērni, ko var pērt katru dienu, bet nekas labāk nekļūst.Tam noteikti ir iemesls.
Tomēr man ir grūti saprast,kā tas var būt, ka šodien var atzīt ka bērnības pēriens bija nepieciešams. Vai tad tiešām tajā brīdī negribējās, lai būtu citādi? Vai tad tiešām bailes no pēriena var atturēt no nedarbiem? Tas taču nedarbojas!
Es pati biju bērns,kurš saprot savas kļūdas,tūlīt pēc to izdarīšanas un pēriens neko pozitīvu tādā gadījumā nedod,var vienīgi sabojāt attiecības ar vecākiem, ja bērns to uztver nevis kā taisnīgu sodu, bet kā netaisnību.
Savus bērnus esmu pērusi,kaut arī ļoti vēlējos iztikt bez tā.Esam skrējuši apkārt mājai -es aizmugurē ar nātrēm. Pēc kārtīga sprinta dusmas noplok..:) Vēl tagad atceramies un pasmejamies. Vienkārši neizturēja pacietība,nebija pietiekoši gudrības,kā varētu citādāk. Joprojām neuzskatu,ka tas bija labākais risinājums.Drīzāk sāp sirds.
Vēsture ir pilna ar dažādām ļaunuma un sadisma izpausmēm. Tas nav normāli un tam tā nebūtu jābūt. Piemēram, kā skolotāji sita skolēnus ar lineālu pa pirkstiem, stilbiem utt.Un vēl daudz briesmīgāk.Kas tajā pozitīvs un atdarināšanas cienīgs?

andrisz  3 5 Tikai uzmetu acis jautājumam, smagi lasīt. Tā bija ne tikai vardarbība, bet tā bija arī seksuāla vardarbība. Ja tas, ko varētu saukt par taviem vecākiem, vēl ir dzīvi, tad viņi noteikti ir pelnījušie iesūdzēšanu tiesā, notiesājošu spriedumu un viņu īpašumu konfiskāciju par labu tev. Pēc tam lai viņi iet uz nabagmāju, cietumu, sazinu kur. Ja cilvēki ir tādi tumsoņas, ka var pacelt roku pret bērnu, un pie tam pazemot savu bērnu izpildot seksuāli apkaunojošas darbības, tad šādi cilvēki nav tiesīgi būt vecāki, vēl vairāki - tie ir jāsterializē. Vardarbība un seksuāla vardarbība ir tumsonības pazīme un tumsonība arī ir vardarbiba. Mūsdienu pasaulē vara ir caur naudu, attiecībām (sociālo kapitālu), slavu. Ir pilnīgi neiedomājami, ka kāds var kaut ko sasniegt ar kliegšanu vai fizisku vardarbību.

andrisz  1 1 T.i. tā ir atbilde jautājuma uzdevējumam. Nav nācies to piedzīvot. Jā, bija pāris reizes, kad tēvs iespēra pa astes kaulu, bet tas vairāk bija vīra/vīrieša žests (no viņa bērnībā piedzīvotiem kautiņiem), nevis pazemojums vai seksuāla rīcība.

langstinsh    1 Kaimiņ Onka prasīja-vai tevi Paps SUKĀ ar!

Relita    2 O jā, atceros tās pēršanas reizes vēl tagad, iemeslu arī, viens bija par melošanu, otrs par nepakļaušanos (15g) vecāku noteikumiem. Kaut kad pārrunāju to ar vecākiem, taču toreiz tas likās vienīgais veids kā piespiest bērnu paklausīt, nenosodu vecākus, viņi man ir mīļi, citu man nav!
Savam bērnam arī esmu uzšāvusi pa dibenu, taču ļoti pārdzīvoju, esmu prasījusi arī piedošanu par savu rīcību, un nespēju tikt galā pati ar sevi!

Paula    1 man vienreiz skolā učene ar klases žurnālu pa galvu ieMauca! es neko neteicu, neraudāju, lai nebūtu šovs, bet pēc stundas fix laidu cauri visai pilsētai pie mammas sūdzēties, kura bija dr v.-ce organizācijā, kas apmaksāja stipendiju direktora dēlam.
viņa pateica, ka vajag stundā uzvesties normāli-nodevēja
bet es aizgāju pastaigāties pa Daugavas ledu cerībā ielūzt, un tad lai viņi visi domā, kādu zelta gabalu pazaudējuši:)) Toreiz vēl nezināju, ka amni lāgā nevēlas ne Lejā ne tur Augšā P;

riiitarasa    1 Mani bērnībā nepēra.

dabasmiilis  1   2020-03-20 22:29,

Vai pareizi sapratu ,ka par viņa dauzīšanu(jeb kā jūs maigāk saucat - pēršanu) , bērns nesūdzēsies tam sociālajam darbiniekam?
Vai varbūt uzreiz ar āmuru šim salaužat pirkstus ,lai nemaz nevarētu piezvanīt un pasūdzēties? Vai arī tik smagi piekaujat ,ka bērns tā pārbijies ,kur nu lai vēl viņš uzdrīkstētos sūdzēties?

Varbūt valsts arī šos tumsoņas atbalsta , vismaz neesmu dzirdējis par tādiem likumiem?

Pilsētniekiem grūtāk nodarbināt ,tur pat pieaugušie aiz bezdarbības vāra sūdus; jāsūta bērni uz sporta nodarbībām ,lai izskrienas un iztērē enerģiju.

Ar bērniem ir jāmāk runāt ,kādēļ tad es spēju ar viņiem vienmēr par visu vienoties? Un neviens pats nav sūdzējies visādiem sociāliem darbiniekiem. Vecāki un pastāvošā sistēma ir pie vainas ,ka izlutina ,izlaiž bērnus un pēc tam pašiem jākož rokās un ar vardarbību jānodarbojas aiz savas bezspēcības un stulbuma ,ka savādāk kontrolēt situāciju vairs nespēj.

2020-03-20 22:05,
Tieši to es arī apgalvoju, neizglītoti un garā vāji, un tādi pat ar līdzīgiem runāt neprot ,kur nu vēl ar bērniem , visu panāk tikai ar spēku. Beigās tāds atsaldenis izaug liels un nezina ,ka var savādāk , uzskata ,ka tā tāda audzināšanas norma.

Eneile    1 Klaidone, 00:57. Es pati sev vienmēr esmu likusies ļoti saprātīga. Un vecāku prasība par upi nelikās gana pamatota - es taču pati saprotu, ka jābūt uzmanīgai, māku peldēt utt. Ar mani taču nekas nevar notikt! Ko viņi pārspīlē?! Šādā situācijā ei nu tam sīkajam dulburim kaut ko ieskaidro, it sevišķi laukos, kad nevienam nav laika bērnam pakaļ skraidīt.

klaidone    1 Eneile,es vienalga palieku pie domas,ka pēršana ir vecāku vājuma rādītājs. Tas tā, priekš manis pašas. Citi drīkst domāt kā vēlas.
Tā kā uzaugu netālu no upes,tad iemācījos peldēt 5 gadu vecumā.Man atļāva iesākumā iet peldēt ar vecāku kaimiņu meiteni,vēlāk gāju ar draugiem vai viena.
Es tikai domāju,ka bailes vispār nevienā jomā nav tas pareizais virzītājspēks. Tur,kur attiecības starp vecākiem un bērniem regulē bailes un spēks, attiecības veidosies slimas.
Tur,kur ir bailes, vienmēr būs arī vēlēšanās atrast kādu spraudziņu, lai savu vēlēšanos vienalga piepildītu.
Es saprotu,ka ir visādi aizbildinājumi, un tomēr tā ir vienīgi vēlēšanās sevi attaisnot.
Tagad,kad mani bērni ir pieauguši un pašiem bērni,mēs reizēm atrodam laiku, lai apsēstos visi kopā un pārrunātu dažādus jautājumus. Tās ir brīnišķas stundas! Tagad,ar patreizējo dzīves pieredzi un sapratni,es daudzas tā laika lietas darītu citādi.Man ir žēl un es to esmu pateikusi. Bet neviens nav perfekts un es redzu, ka mani bērni šodien pieļauj savas kļūdas.

kleooo    2 Mani pēra bieži ar siksnu, pēc tam bija jāstāv kaktā un pēc stāvēšanas vajadzēja lūgt piedošanu. Es atceros to pazemojumu un bezspēcību, bet absolūti neatceros iemeslus, par ko tik bieži un pazemojoši tiku sodīta. Es saviem vecākiem to neesmu piedevusi un nekad arī nepiedošu.

klaidone    1 Tieši tā, bērns izjūt bezspēcību un pazemojumu ,un pieņem to kā netaisnību. Sods parasti neatbilst nodarītajam. (Es nerunāju par gadījumiem,kad bērni vai jaunieši izdara kaut ko patiešām ļaunu,jo tāda tendence aizvien pieaug).Vecākiem trūkst laika un pēriens ir vieglākais ceļš.Tā tas turpinās no paaudzes paaudzē.
Mani nopēra tikai vienreiz dzīvē ar siksnu. Ikvakara žagars bija kā rituāls un nodarījumus arī neatceros. Netaisnības izjūta bija ikreiz.
Bet tajā reizē es mācījos un brālis mani kaitināja. Droši vien aiz garlaicības,Viņš turpināja tik ilgi,kamēr es neizturēju.Kaitināšanu vecāki protams neievēroja,bet tālāko gan... Pēc pēriena es neēdu mājās un nesarunājos ar vecākiem nedēļu. Kaut kāda plaisa palika mūsu attiecībās uz visiem laikiem. Tāpēc arī vēlāk,kad pašai jau bija bērni, es vienmēr vēlējos atrast risinājumu,kas palīdzētu bērnam saprast savas kļūdas un censties tās neatkārtot.Tas arī ir pareizais pieaugšanas process- iemācīties uzņemties atbildību.
Būt par labu tēvu un māti, un saglabāt mīlošas attiecības ar bērniem,tas nepavisam nav viegls uzdevums, bet ir vērts censties, vai ne tā?

Gabrieela      Ārprāts! Kā kādā šausmu filmā!....

av2      laikam jau paaris reizes noravos no faatera, a taa , daudzas beerniibas atminnas ir....faatera muuzziigie plosti :(
Ko es uzskatu? Jaa, varbuut ne gluzzi ar siksnu, bet ja galiigi siikais nesaprot...? Stuurii ielikt pastaaveet arii....normaali iedarbojaas. Ir jaabuut beerniem respektam pret vecaakiem, pret skolotaajiem, pret vecaakiem cilveekiem, da pat pret policiju. Paskatos utuubaa, kaa taadi sspinngalleti teelo baigos varonnus, pilniigi riebjas skatiities. Ibj, nokritussaas bikses liidz celliem, un veel muti atveers , pajolissi debiilie .Izdari ko labu dziivee, panaac ar smagu darbu, kaa saka, esi tak normaals chalis, nevis lupata , tad tevi cieniis kaads.

mxx zinu,ka pirmskolas vecumā dabuju regulāri pa dibenu,bet neko no tā neatceros!vēlāk gan tēvs par palaidnībām un sliktām atzīmém mēdza piesolīt pa pakaļu,kaktā... nākamās atbildes