Vai bērnībā ticējāt salavecim, lieldienu zaķim utt?

riebekle  3   Neticēju. Biju sīka skabarga, kas neticēja nekam un nevienam, kamēr nav pārbaudīts. Joprojām tāda pati.

krisste  1   Pa lieldienu zaķi tā riktīgi vel neaizdomājas zaķi mums ir olas nokrāsotas ir ko vel vajag

Tessa  3 2 neticeju. man bija 4 gadi, kad tetis neveiksmiigi nomaskejas. vates barda un ta. un ta mammas viltiiga seja. ka tad.
es vel nodomaju, nu ko akstas. bet nu ok, nospeleju lugu godam, es pat atceros, ka man atnesa kaķiti, melnbaltu, kuram šupojas galva. teti bišķ žel bija, jo vinjsh centas.
pec paris gadiem gan mani nedaudz parsteidza un es pašaubijos par savu neticiibu, kads piezvaniija pie vartinjiem un aiz tiem staveja liels davanu maiss.
no b/d laikiem es veciišus slikti atceros, bet nu tas Sņeguročkas. nu dziivas šausmas.

berns man tads pats neticiigs bija, kaut veciiši naca nepaziistami un ne klasiski, neko dariit, iestastiit neko nevar. parasti tie dabuja pildit muitas deklaracijas un uzskaitiit ziemeljbriežus. sviida, elsa. blamejas pa pilno, pec tam vairs neaicinaju. neviens parbaudi neizgaja.
ja ta labi atceras, es nekad arii neesmu stastiijusi muļķibas par zakjiem, rukjiem vai par to, ka nedabus davanas, ja slikti uzvedas. varbut tapec arii nebija iluziju, toties bija citas feinas lietas un tradicijas.

DanaL  2 9 Es vēl tagad ticu visādiem rūķiem.

Julianna  2 13 Šāda tēma izraisīja smaidu. Tētis bija diezgan robusts un stingrs, ar tādiem pekstiņiem nemāžojās. Bet viņš vadīja celtnieku brigādi, gatavoja baļķus gaterim, un tad vakarā izvilka no tādas dermantīna somas sviestmaizi, ko neapēda pusdienās un teica -- tev to zaķīts sūtīja. Svēti kādas 2 sezona ticēju , ka labais zaķīts sūtīja, tad paaugos un atkodu. Parasti uz Jaungadu bija iespējams dabūt mandarīnus. Mamma nopirka kādus 10 kilogramus, nolika uz skapja augšas. Kad neviena nebija mājās, ņēmu birsti un bagarēju somu, līdz tā nojaucās man uz galvas. Lieki teikt, ka saēdos mandarīnus tik, ka palika slikti ar kuņģi. Bet ja godīgi, kā gribas to laiku limonādi, guščonku, koržikus paēst... un majonēze, krējums... mmmm

Tessa  1 5 a, vot, atcerejos, kam mans berns ticeja. atceraties, bija kkadi piena produkti ar tadu peleciigi zilu ziloniiti virsu?
vot, nemot talka ziloniiti, es vareju visu ko iestastiit. ka es to satiku un vinjsh nodeva zales, kuras jadzer, Aflubiins bija burvju udeniitis. kkadus edienus, kuri nevisai garšo, ar bija no ziloniiša kabatas. vieniigi tad bija kkur jaaiziet, japazud. tad noticeja, jo es kuur biju viena pati un gan jau arii satiku.

gacca__    11 Es joprojām ticu, ka ir normālas sniegbaltītes, pat pēc 7. rūķiem ...
Sastapt gan nav gadījies ... :(

elfu_mazulis    7 Es diezgan ilgi ticēju, jo salavecis vienmēr maisu nolika un pats aizmuka. Ļoti patika un vecāki ļāva ilgi ticēt, citos svētkos gan nebija nekādu mītisku tēlu. Savai mazajai ļauju ticēt, šad tad ieminos, ka rūķis esmu es, bet viņa ļoti pārliecinoši apgalvo, ka tas nav iespējams - rūķim ir smukāks rokraksts un viņš skaistāk zīmē nekā mamma ))

CoCoSan    4 Manā bērnībā nebija ne atļautas ne Lieldienas, ne zaķi. Lieldienas savrūpi baznīcā un mājās svinējām.
Un djedam marozam ar sņeguračku neticēju, jo konekventi katru gadu maisiņā bija mandarīni un klasiskās konfektes.

Nu bērni mani diezgan ilgi ticēja zobu fejai, jo viņa bija diezgan bagāta tante. Salavecim arī ticēja, jo viņš vienmēr bija lietas kursā par sapņotājām dāvanām.

Epifanija    1 Man bija vienalga vai ir salavecīši vai nav, galvenais bija paši svētki, viss palicis atmiņā vairāk uz sajūtām un garšu, bet par lieldienas zaķi uzzināju tikai skolā, ka tas it kā uz Lieldienām olas nesot, pirmo šokolādes zaķi saņēmu 27 gadu vecumā esot Vācijā uz apmācībām, vācu kundze pie kuras dzīvojām sagādāja mums visiem skolēniem no Latvijas pārsteigumu, tāds sīkums, bet patīkami..

Chris1986    4 Salavecim ticēju līdz skolas laikam - njā, skaists laiks bija :)

AivarsN  4 3 Tagad populārie pasaku tēli jau izdomāti salīdzinoši nesen. Galvenokārt komercnolūkos. Tēli no senajām tautu pasakām, gan ir jau kas reālāks. Ir arī tagad cilvēki, kuri redz paralēlo pasauļu iemītniekus, sevišķi jau bērni. Bet parasti tad viņus aizved pie psihiatra un ar tabletēm šīs smalkās uztveres spējas nobloķē. Bērns vairs nevar sarunāties ar laumiņām, naktīs vairs nemana briesmoņus, kuri nākuši zagt viņa enerģiju. Vārdu sakot, tiek padarīts par parastu cilvēku, kā lielais vairums.

Luusila  1 5 Man bija noteikti pa dienu jāguļ diendusa. Ja uzmodos, bet auklītes nebija tuvumā (viņa tikmēr mēdza aiziet uz tuvējo veikalu, bet tur tolaik rindas), man bija rātni jāsēž savā redeļu gultiņā un jāspēlējas ar savu rotaļu zaķi. Ja biju vančījusies ārā, nešpetnie rūķi auklītei bija vienmēr nosūdzējuši- nu kā citādi viņa būtu varējusi zināt, ka es biju izlīdusi no gultas ārā, ja es vienmēr fiksi ierāpos atpakaļ, tikko dzirdēju noskrapstam atslēgu...:)

kosrem    2 Man bērnības nebija. Visu laiku prom no mājas. Uz laukiem prom. diennakts dārziņš. internāts,cietums. Bet vienu reizi atceros. Tās bija brīnišķīgas izjūtas, ko atceros jūtu vēl tagad savos 62 gados.

anis    4 Pieņēmu,ka ir. Vēl tagad,pasakas lasot,pilnīgi iejūtos... Nu un piepalīdzu. Lai gan veselais saprāts
neatstāja-nemēģināju lidot,kā mazdēls Betmenu saskatījies...

Gretta    7 Vienmēr esmu ticējusi, ka līdzās mums dzīvo būtnes, ko mēs neredzam.

siikaa16    6 Joprojām ticu, tādēļ man ir dāvanas. Zobu feja gan vairs nenāk pie manis, bet es eju pie viņas.
Tas, ka nemāk uz slotas kāta lidot, nenozīmē, ka nav ragana.

av2    4 Ticeeju.Es arii ssodein ticu daudz kam, kam cilveeki 21 gadsimtaa vairs netic...

Felde    7 Isti neatceros,kaa tur bija ar to salaveci,bet atminna palikussas ainas,kad lasu olas daarzaa. Bet pati saviem berniem,tiesam radiju briinumus,un vinni ilgi ticeja,pat tad,kad neticeeja-skolas laikaa,pieteeloja,un burviiba nezuda.Tagad vini savus bernus ;mullkko;.... :) Taa tiesam ir ipassa burviiba,un tradicijas,kuras dziivi tikai izdaillo! Berniem jallauj fantazet,izteloties,llauties sadiem mirkliem,citaadi-mes atnnemam viniem bernibu...ar sausiem jaa/nee balts/melns
liec mieru.ej paspelee spelites.... Berniibai jabut kraasainai,laimiigai,tas ir dzives pamats!

Vaukskis    5 Jā, ticēju tiem, manuprāt, ilgāk nekā citi ! Kļuva žēl, kad pieleca.. . :(

Laimnese Bērnībā ticēju visādām pasakām....tagad tikai sev. nākamās atbildes