Par bērītēm.

Drole  9 19 Paēd mājās, haļavščica!

abcd  9 9 No katra pēc spējām, katram pēc padarītā. Honejy Aple, tevi laikam apglabās papīra maisā.

HONEY_APPLE  8 5 Skaidrs, drole un abcd senčus izvadīs tāpat.
Kā citi? Arī papīra maisos?
Negribas ticēt. Vai tiešām viss beidzas, kamēr cilvēks vēl var ko dot? Kad vairs nevar, izmet kā mēslu?

Rada  5 16 O! Paaldies par ideju! )) Kapos busiņš un ballīte! Nezināju, ka tā var.

Epifanija  2 14 Pie kā tas cilvēks ir vainīgs, ka viņš dzīvo tādā valstī un laikā, ka nav tādas rocības, lai pienācīgi apglabātu savu piederīgo!?

HONEY_APPLE  9 4 Rada, jā, var. Bet vai vajag? Lai ņem katrs savas sviestmaizes un kafiju līdzi savā somā un kapa aizbēršanas laikā uzkož un iemalko. Vai, kā iesaka Drole, pierijas mājās. Bēru mielasts ir atstojs. Latvieši ir nabadzīgi-taupīga tauta. Vismaz tā pagaidām izskatās.
Labi, vairs nekomentēšu. Paldies Dieviņam, man līdz šim bija cits iespaids par bēru ceremonijām. Tagad es sapratu, ka tā ir pagātne. Viss pa lēto, aprok un visi izklīst. Varbūt arī par puķēm nav ko lieki naudu izdot. Lai paliek dobēs, vāzēs, ladusskapjos. Un kamdēļ maksāt kapračiem, ja var bērni paši ierakt? Nav kapavietas, var kaut kur mežmalā norakt?
Nu tā kaut kā.
Labi, ka mani senči izvadīti ar godu. Mana sirdsapziņa tīra.
Jauni laiki, jauni tikumi. Varbūt var arī digitāli, attālināti. Vēl lētāk.

Liesma  6 1 Kad cilvēka vairs nav, skumjas beidzas, (ja viss kārtībā ar izdzīvošanas instinktiem) bet cieņa un respekts pret rituāliem paliek.
Vai tev ir vēl kādi personiskāki jautājumi, prasi droši, zinām, ka tu oligofrēne, palīdzēsim.

HONEY_APPLE  5 4 Epifanij. Rocība ir, pie tam neslikta. Kruti auto utt. Runa ir par to, vai to rocību tērēt mātes cienīgai izvadīšanai, vai tomēr labāk paturēt bankas kontā?
Ja rocības nebūtu, es šo jautājumu nemaz neuzdotu.

siikaa16  2 13 Ne jau ziedu cenā vērtība, bet pašos ziedos. Esmu nesusi margrietiņas ar rudzupuķēm, jo cilvēkam lauku ziedi bija vismīļākie. Ne jau visiem ļauj rocība, lai atļautos padārgu zārku un bēru mielastu. Neiet uz bērēm, lai pieēstos un piedzertos, bet iet atvadīties no cilvēka.

puuuka    12 Mirušajiem tiešām ir vienalga,kā viņus apbedī,kādus pieminekļus liek un kādas puķes nes.
Daudzus gadus atpakaļ kopu vienu jauku kungu un viņa sievu,abi bija jau labā vecumā,kungam 78,kundzei 86.Man likās ļoti jauks pāris,bet kad kungu apbērējām,es biju šokā,kad kundze vakarā sāka teikt kādas puķes kurš atnesis,kādam kāds vainags bijis utt.Teikšu godīgi latviešiem ir tāds niķis,kapa vietas uztaisīt par glaunām apskates vietām,it sevišķi tiem,kam tuvinieks dzīvs būdams nav bijis vajadzīgs,bet kad nomira,tad jāparāda cik kruta mēs varam.Protams ir arī tā,nobērē saņem mantojumu un tad pēkšņi aizmirst,kur kaps bija.Žēl,kad dzīves laikā cilvēki par maz velta laika dzīvajiem:(
Tavā gadījumā...nevajag pārmest tuviniekiem,,varbūt cilvēkiem tiešām nav naudiņas,lai nobērētu mirušo ar pompu,kā tas bija padomijas laikos,kad derevņa veselu nedēļu bērēs,ēda un dzēra..Un varbūt Tu varēji pajautāt tuviniekiem,vai nevajag kādu materiālu palīdzību,ja jau tik labi visu zini,laikam jau arī esi radiniece.

Chris1986  1 1 Nu, tāds ir vecu cilvēku liktenis. Viņi vairs nav interesanti jaunākiem

HONEY_APPLE  8 2 Es apbrīnoju šejieniešu vēlmi atbildēt, nemaz neizlasot un neiedziļinoties jautājumā. Nav viedokļa? Paklusēt nevar? Izlasīji tikai dažus teikumus un steidz izteikties? Nu ok, lai tā būtu. Izpaudies.
Vai es jautāju par bēru viesiem? It kā nē, es jautāju, kā bērniem izvadīt māti, kā jūs izvadītu, ja nedo Dievs, nāktos, ja jūsu rocība būtu krietni virs vidējās, ja māte būtu izaudzinājusi ne tikai savu bērnu, bet arī mazbērnu/ tavu bērnu/, un daļēji arī jūsu bērna bērnu.
Nu nejautāju es par pavadītāju puķītēm un iespējām. Muļķim skaidrs, ka Latvijas cilvēki lielākoties ir trūcīgi un pavadīt nelaiķi neiet lai paēstu, lai ko arī nedomātu droles un citi.

CoCoSan  1 17 Ghm. Nu jā. Skaties, šim stāstam ir varianti. Šodien retais pats organizē bēres, tradicionāli to dara apbedīšanas biroji. Nu lūk, un tur kā paveicas, ja tev nav poņas bēru biznesā. Un diezgan tipiska situācija, ja par pieklājīgu naudu rezultātā dabū bomžu bēres. Nu lūk, pilnīgi iespējams, ka tavus radiniekus smuki uzmetis apbedīšanas birojs, tas nav izslēgts.
Zārki. Neredzu dižu starpību starp zārku pa 185eiro un 450, jo starpība ir tikai drapējumā, lasi, audumā ar kuru tas pats letais zārks pārvilkts. Šoreiz par biezā gala zārkiem nerunāsis.
Neredzu neko nosodāmu, ja mazās bērēs mielastu pie galdiem nerīko, bet piemin aizgājēju divos variantos - bēriniekiem izdala un iedod līdzi maisiņus ar uzkodām un iespējams iedzeramo, nu tur vīns un tā vai minī piemiņas brīdi organizē turpat pie kapavietas.
Par mazmeitu. Ja nedzīvo tepat dzimtenē, atpērties no ārzemēm un jo sevišķi tagad - tas ir nopietni. Līdz ar ko tik kritiski uz mazmeitas neatbraukšanu es vis neskatītos.

av2  2 12 Un Tu...nopeetiiji, noveerteeji, izdariiji secinaajumus.Un cik veel bijaa taadas.... peetiitaajas/veerteetaajas , neviss...nu taa tiiri cilveeciigi varbuut, kaadu asaru nobirdinaatu labaak, a?
Vot ssitais ir tas, kaapeec man nepatiik iet uz beereem nekad. Bet ko man dariit, kaadreiz naakas iet ....un liidz ssim viss ir bijis tur oki.

aija_69  1 13 Manuprāt, vēl joprojām ir aktuāla senā tradīcija, ka cilvēks savas dzīves laikā sagādā sev zārku bēniņos. (mūsdienās tas būs alegoriski, taču būtība nemainās)
Tā nu ir sanācis, ka uz maniem pleciem gulstas atbildība par vairāku tuvinieku bēru organizēšanu. Šovasar pat jokoju, ka esmu pārņēmusi apbedīšanas biroja funkcijas.
Covid ierobežojumi ir būtiski ietekmējuši šo procesu. Reglamentēts pavadītāju skaits, bēru mielasti turpat pie kapiem u.c. neērtības.

Bija bēres, kur tante līdz pēdējam sīkumam bija uzrakstījusi norādes par savu pavadīšanu: kādi dekori, sveces, kādi ziedi, kāda mūzika, kas izvada u.tt., protams, kapu piemineklis arī jau sen bija uztaisīts un saskaņots.
Bēres, kur dēls mācītājs izvada savu mammu, un viņš šajā procesā pilda reglamentu un ir darbā, nevis ir vienkārši sērojošs aizgājējas dēls.
Bēres, kur mazmeita pēdējā grūtniecības mēnesī aiz kapu žoga uz improvizēta galdiņa pavadītājiem pasniedz nelielas uzkodas un ir šņabis, balzāms un vinčiks.

Šīs dažas stundas, kad sapulcējamies, lai cilvēku pavadītu pēdējā gaitā, ir pārāk īss brīdis, lai tas raksturotu cilvēka dzīves nozīmi un tuvinieku attieksmi pret aizgājēju.

aija_69  2 8 LV bija periods, kad Covid ierobežojumu dēļ bērēs varēja piedalīties max 10 cilvēki no 2 mājsaimniecībām. Ne par kādiem bēru mielastiem pie klātiem galdiem pat runa nevarēja būt.

CoCoSan    8 Nu labi jau labi, saprotu autores ideju. Rezervējoties no konkrētajām bērēm un atsauksmes par to, bet ir ir cilvēki, kuri savus tuvos izvada nu teiksim tā, zem jebkuras kritikas. Nezinu, kas tas ir, nezināšana, apzināts skopums, nolaidība vai pilnīgais pofigs, lai tik virs zemes nepaliek. Nu skumji ka tā. Kopumā tas ir dziļi filozofisks jautājums, kādēļ tā. Esmu par to domājusi. Ir greznas bēres, simtiem izvadītāju, sērīgas runas, daudz asaru un vēlāk gadiem nenoņemti, sakaltuši vainagi uz kopiņas. Ir bēres, kurās ir tikai daži izvadītāji, bet kopiņa allaž dzīvos ziedos. Grūti pateikt, vai tas aizgājējs pelnījis tādu attieksmi un bēres vai izvadītāji vairāk miruši kā bērējamais. Nezinu. Tas ir viens no dzīves noslēpumiem, uz kuriem atbildes ne vienmēr ir.

Ievinjata  1 15 Pavisam nesen apbērēju tēvu. Zārciņš bija vislētākais un pie kapiem galdiņš ar uzkodām un normālas kvalitātes dzērieniem. No pavadītājiem tikai tuvākie un jaukākie kaimiņi un radi. Bija neuzbāzīga atmosfēra un pat patīkama pačalošana. Labāk nekā superkrāšņas bēres un ar visādiem pavadītājiem, kas atnākuši paskatīties, kas te nu būs.

Ievinjata  2 10 P.S. Katrs pavada kā var un galvenais tomēr ir emocijas. Saprotu arī autores pieminēto mazmeitu. Tāda situācija.

Moo  3 3 Nešaubīgi, skumji. Īpaši, ja tik tuviem cilvēkiem neatrod laiku, lai atvadītos.

incis1 Bēdīgi,ka tik maz cieņas pret aizgājušo,pie tam nepelnīti. Es gan tā nedarītu. Man mamma ļoti mīļa,viņu arī izvadītu godam. Neticu,ka mirušajiem vienalga,nāks... nākamās atbildes