nezinu kapēc esmu iedomājusies ,ka vēlos mazuli. Tā pa īstam, neko ilgi negaidot. Tāda sajūta, ka visur redzu bērnus, jūtu viņus sev apkārt un pēdējā laikā tiešām ,šķiet, ka redzu tikai grūtnieces un ratus. Bet tai pat laikā, zinu, cik tas ir nereāli kaut vai dēļ augstskolas ,kur vēl jāpabeidz nākamgad, maniem vecākiem,kuri nevēlas mazbērnus un stabilas vietas kur dzīvot.Puisis arī nosmejas, nu jo vēlāk jo labāk, pēc gadi pieci, nu tad jau man būs 28 gadi jau kā,varbūt tīri okei vecums. Bet tā iekšējā vēlēšanās nez kāpēc ir TIK stipra, nezinu, kā to likvidēt, ja pasaule un apstākļi ir pret ;(

p_p      Ja esi droša, ka varēsi bēriņu audzināt un aprūpēt viena pati (ar sliktāko scenāriju, kad vecis aizlaižas, bet vecāki palīdzēt nevar), tad uz priekšu, jo, kā jau te minēja - ideālu apstākļu un pilnīgas drošības nebūs nekad. Tomēr arī es iesaku vispirms pabeigt augstskolu un pagūt noformēties darbā. 2007-04-24

Marksa      Bet ne vienmeer stingri ieplaanots viss arii sanaak..... Kaameer sagaidiisi piedzimstam,augstkolu buusi beigusi,un tas arii piespiezh sanjemties,pat ljoti - samekleet dziiv. platiibu,un paareejo... 2007-04-27

A34      Es arī gribēju un dabūju, bet viņš negribēja un aizgāja, jo izrādās nebija īstais. un izaudzināju - 17 gadi - sportists, skaistulis. Bet izskatās nelaimīgs. Visu laiku lien no ādas ārā, lai pierādītu savam svešajam tēvam, ka ir vislabākais un nopelnītu mīletību, kas taču viņam pienākas par brīvu. 2007-04-27

tikai_ar_mani      Bērnam ir jājūtas droši mātes klēpī jau no pirmās dienas, viņam jājūtas gaidītam... Šīs jūtas ir ļoti svarīgas, jo bērniņš tās sajūt. Bet te draugs negrib, vecāki arī, dzīvot nav kur... nu vieni stresi, jo bērns jau nebūs lelle, kuru noliksi malā, ja traucēs. 2007-05-02

kaske      Ja gribi, tad dari, gan augstskolu ir iespējams pabeigt ar sīci, gan karjeru izveidot 2007-05-04