Cik lielu brivibu jus dodiet (devat) saviem berniem?

Zinams, ka mates un teva audzinashana var atskjirties. Ka ari puiku un meitenju audzinasana ari atskjiras. Pusaudzu vecums ir viens no svarigakiem (sarezgjitakiem) posmiem bernu un vecaku dzive. Ari attiecibas.
Ko drikst vai nedrikst, ko vini velas, ka jus argumentejat savu nostaju? Ka vini reagje? Ir, bija kontrole vai ne? Jusu pieredze.
P.S. Tiem, kuru berni ir mazi-ka audzinasiet?

EIZHENIJA_FINKA (2011-11-05 11:41)      Nevis mēs audzinam bērnus, bet gan bērni audzina mūs.

riita_kafija (2011-11-05 11:55)      Oi, ja paskatās, cik man daudz brīvības bērnībā tika dots, taisni vai bailes. Man pietrūktu dūšas dot tik pat saviem bērniem. :)

edora (2011-11-05 12:02)      Bērnam nav nepieciešama brīvība , bet gan vecāku iedots " rāmītis" , kurā brīvi dzīvot un izpausties . Un vārds - nedrīkst , to arī nozīmē , ka nedrīkst .

cilveex (2011-11-05 12:04)      Visā r-civ`lizācijā vīriešu un visas jaunās paaudzes gan audzināšana, gan izglītošana ir nodota/nonākusi(gribēti, vai ne) sieviešu pārraudzībā. Ir radusies 1 miljardu liela vārga, trausla un činstēt mīloša sabiedrība. Uzreiz ir jāatzīst, ka tās citas nemaz nav labākas, bet visa izglītības sistēma ir sagājusi tūtā jau 40 gadus un r-pasaule zinātnes jomā ir "v peredji plaņeti vsej" tikai dēļ pēckara paaudzes, starp citu arī ekonomiski, tieši pēckara eiropas, amerikas un austrumāzijas divas paaudzes ir radījušas labumus, kurus noēd un pakāš tagadējie kreislumpeņi. Strādīgas paaudzes rada ienākumus un zināšanas ne tikai sev, bet viņu darba augļus patērē nu jau piektā paaudze un tikai tagad sāk aptrūkties.
Atpakaļ pie tēmas - vīriešiem ir jaaudzina vīriešus, citādi jūsu tautas vīriešus audzinās citas tautas/civ`lizācijas vīrieši.

sandra1111 (2011-11-05 12:05)      ne jau brīvība ir slikta,,,galvenais vajag iemācīt arī pienākuma un atbildības izpratni

Tessa (2011-11-05 12:14)      nav nekadu ramju.ir sava galva uz pleciem.pagaidam uzticos,vinja arii skaidri zina,ka vinjai ir dota briviiba.un zina,ka nevelas to zaudet.
vinjai ir sava galva,sava nostaja,savs viedoklis.no mazotnes nepakljaujas baram.daudz runajam,k-kur viedoklji,protams,nesakriit.bet tas ir normali.vinja zina,ka uztraucos tikai par vienu-lai uzmanas pati.tapec zvani un sms naktii ir obligata paradiiba-vai viss ok un kad ir pie vietas.

babyjag (2011-11-05 12:23)      nu bet tad nedod pa shauru to ramiti - man skiet, pratigs cilveks nekad nelidis speciali arpus kkadiem sapratigiem un pamatotiem ramishiem.
un svarigi ir ari uzticeties - un ne jau peksni no kkada noteikta vecuma - bet jau no pirmas dienas. plus, vecakus cilvekus nav iespejams respektet tikai tapec, ka vini ir vecaki - ir japarada, kapec tas jadara. lead by example, taa teikt.

Vucis (2011-11-05 12:26)      Vispirms - bērns nav vecāku neīstenoto sapņu piepildītājs.

Otrs - neviens bērns nemācīsies no vecāku savulaik pieļautajām kļūdām. Tapēc jāļauj, lai pats tiek pie saviem puniem. Kad puns dabūts, tad sāk ieklausīties, ko viņam saka. Tas noder.

Trešais - aizliegumi nestrādā. Ja ko aizliegsi, tas nenozīmē, ka viņš to nedarīs. Visdrīzāk darīs, tikai tu par to neuzzināsi. Uzzināsi, kad notiks kas nelāgs. Tapēc tev nebūs aizliegt, tikai paust savu viedokli.

Par rāmjiem runājot: dārznieks žogu ap dārzu ceļ ne tādēļ, lai dārzu ierobežotu, bet lai pasargātu. Ar laiku bērni to sapratīs.

orange (2011-11-05 12:30)      daudz brīvības un tikai dažus striktus "nedrīkst" un "nē".
rezultāti apmierina. Galvenais ka pēc tīņu vecuma saglabātas draudzīgas attiecības. Viņi paši vēlas apspriest savas dzīves notikumus ar mani nevis kko uzzinu caur 3 personām, vai kā tik vēl negadās šausmu stāstos par nepateicīgajiem bērniem. Cita starpā pateicības nemaz negaidu. Lai dzīvo paši savu dzīvi un nemaisās man pa kājām.

VECA_PIEPE (2011-11-05 12:35)      Man ir jāpiekrīt Riita_kafija rakstītajam, lai gan kaut sakostiem zobiem, esmu ļāvusi saviem bērniem visu, jo tikai no pašu kļūdām iemācīties var dzīvi. Tas nebūt nenozīmē to, ka neesmu likusies par viņiem ne zinis, bet tieši otrādi, šāda visatļautība ir likusi man būt nepārtraukti modrai bērnu audzināšanā.
Mana dēla draugi ar skaudību vienmēr izteicās, cik viņam esot kolosāla dzīve, jo mamma viņam visu saprotot un visu atļaujot. Bet mans dēls tikai nopūtās un atbildēja: ,,Ja Jūs vispār saprastu, cit tas ir grūti- visu drīkstēt, man būtu tik viegli, ja mamma bieži ko neļautu, nebūtu pašam ne par ko jādomā.,,

Ingaxx (2011-11-05 12:35)      Kad dēls bija mazs, tad sevi atceroties - diezgan stingri un skarbi pat turēju rāmjos, man nebij laika uķināties, tas bija posms, kad klājās stipri vien grūti un strādāju divos darbos! 1x veikalā paniķojās un viss - vairs līdzi neņēmu! Vēlāk nodievojās, ka tādu fokusu vairs nebūs un nebij arī!
Ceru, mazbērniem būšu mīļāka vecmamma, jo būs vairāk brīvu brīžu, ceru!
Tagad jau jauneklis liels, nekādas kontroles īpašas no manas puses, kā vien tas, ka kamēr dzīvo pie manis vēl - lai informē, kur ar ko iet, kad būs mājās un savu istabu tīra pats, man ir liegums tur ko iet un mainīt!
Par savu atlikušo kabatnaudu pērk savam kaķim barību un man kolu un savam datoram pričendāļus, rūteri, piemēram, lai varam netu sadalīt :)
Tagad jaunieši ir stipri savādāki, es 17 gados biju naiva kā kalnu kaza, bet tagadējie jaunieši visu jau sen zin un prot daudzas lietas (saistītas ar IT un elektroniku) labāk, par vecāko paaudzi. Nu tā kautkā!
Atceroties, kā es augu - uj! Man nebij nekādu rāmju un seņči visu laiku tikai strādāja! Brīnos pilnīgi, ka vecāki nebaidījās, ka varu arī ko sastrādāt! Nesastrādāju jau laikam (!), vismaz traumatiski smagus sastrādājumus neatceros. Ja nu vien tas, ka laidos no brāļiem saviem, tie gan kontrolēja gan mani, gan manu drušku, neļāva iet uz disenēm bet tāpat gājām, bet ne uz to pašu, kur brāļi ar savām draudzenēm tusēja, tā gan bija neiespējamā misija kautkāda - aizlaisties no brāļiem un viņu draugiem! Varbūt pateicoties viņiem arī nekas slikts nekad nenotika!

edora (2011-11-05 12:48)      Vispār jau pusaudžu vecumā sākt kādu audzināt ir sen par vēlu . Un , protams , neviens rāmis nepasargās no kļūdām , bet tā jau būs cilvēka apzināta izvēle . Aizliegumi māca domāt , izdarīt secinājumus . Nedrīkst - tā ir informācija . Es uzticos , bet kontrolēju . Cenšoties turēties pie veselā saprāta apsvērumiem un nezaudēt mēra sajūtu . Atzīšos , reizēm gadās pārspīlēt ...

jute (2011-11-05 13:29)      Bērniem jābūt tik daudz aizņemtiem, lai nepaliek laika muļķībām, ja izūt to ielas garšu atpakaļ dabūt samēra sarežģīt(pat varētu būt neiespējami)
piekritu sandra1111
""ne jau brīvība ir slikta,,,galvenais vajag iemācīt arī pienākuma un atbildības izpratni`"
pabaudītas vērtības un veiksmīgi darbojas dēvē!

madarinjas (2011-11-05 13:54)      Rāmis vai noteiktas robežas ir vajadzīgas un ne jau pusaudžu vecumā, bet daudz agrāk, bērna paša droībai un arī vecāku drošibai, jo ne jau katru brīdi bērns būs rokas stiepiena attālumā vai sauciena attālumā. Bez tam ir arī jāmāca reaģēt/paklausīt brīdinājumam vai aizliegumam jau mazotnē. Vēlāk būs par vēlu...

liancite (2011-11-05 13:54)      Lielu brīvību...jo vairāk kritīs un piecelsies, jo ātrāk pieaugs, atradīs savu "ES", nesēdēs šādos portālos un neuzdos muļķīgus jautājumus pieredzes apmaiņa...kontrole pastāv, bet slēptā veidā un bērnam ir jāuzticas...

normiss (2011-11-05 13:57)      pats augu brīvi un savam dēlam ļāvu brīvu rīcību. mūsu starpā ir, vīrs un vārds:))
nekādas problēmas:)

nenopietninopietna2 (2011-11-05 13:59)      Man ar bērniem nekad nav pārtrūkusi saikne, pat tagad, kad viņi katrs ir savā dzīvē. Vienmēr par visu esam sarunājušies, kopā smējušies, pārdzīvojuši utt.. No manas puses kontrole ir bijusi vienmēr, bet tāda, lai viņi neizjūt to kā spiedienu. Kontrolēju viņus caur sarunām. Rezultātā ir izauguši ļoti sakarīgi un talantīgi cilvēki.

Ilona7 (2011-11-05 14:08)      Šo to kontrolēju, bet ceļā nestājos, jo bērniem ir savi dzīves mērķi, prioritātes. Un kļūdīties ļauju, jo no kļūdām mācās. Ja ko mācu, tad vairāk - drošības tehniku visādās dzīves situācijās, mācu vērot cilvēkus, viņu uzvedību, rīcību un pēc tās izdarīt secinājumus. Bet tā viņi man ir patstāvīgi, piedalās visādās aktivitātēs no rīta līdz vakaram.

garaamejoshais (2011-11-05 14:08)      es vispaar dariju cutj ne ko gribeeju, tikai taapeec, ka sapratu, ka manneko nevar izdariit....

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu