Cik lielu brivibu jus dodiet (devat) saviem berniem?

Zinams, ka mates un teva audzinashana var atskjirties. Ka ari puiku un meitenju audzinasana ari atskjiras. Pusaudzu vecums ir viens no svarigakiem (sarezgjitakiem) posmiem bernu un vecaku dzive. Ari attiecibas.
Ko drikst vai nedrikst, ko vini velas, ka jus argumentejat savu nostaju? Ka vini reagje? Ir, bija kontrole vai ne? Jusu pieredze.
P.S. Tiem, kuru berni ir mazi-ka audzinasiet?

mieru_tikai_mieru (2011-11-05 14:38)      kontrolei ir jābūt. Vismaz tik daudz, lai redzētu, vai bērns nebāž pirkstus elektrības rozetē un netaisāk krist dīķī. Tomēr vecākiem ir tieksme kontrolēt arī attiecības (Kas tie tev par draugiem? Tev vajag tādus no kārtīgas ģimenes), emocijas (puikas neraud/meitenēm tā neklājas), kārtību bērnu istabā, mājas darbus utml.
Ja ieliksi sīko stingros rāmjos no bērnības, tad pusaudža gados izraušanās no vecāku kontroles būs daudz sāpīgāka. Tieši vecākiem sāpīga. Jo tīri fiziski vairs nav iespējams savam mazulim stāvēt blakus, bet uzticēties viņam - vecāki nav pieraduši. Labāk to sākt no mazotnes. Uzticēties savam bērnam. Jau no pirmajām dzimšanas dienām uztvert viņu kā personību, nevis - daļu no sevis.

karbonaade (2011-11-05 19:17)      Kad bija trakais tīņa vecums (12-13), aizliedzu 2 lietas: tetovējumus un pīrsingus (sarežģītas sekas). Lai ģērbjas kā grib (bija arī ar stakli līdz ceļiem)un matus krāso, kaut vai zaļus. Pāris gadus paņēmās un tagad ģērbjas ar gaumi.
Pateicu, ka skola ir viņa atbildība, ja sataisīs sūuuuu, tad atbildēs pats. Sodus maksāšu no viņa kabatasnaudas. Nav nācies.
Ja 22.00 nav mājās, tad man ir jāzina, kur ir, un kad būs (un vienmēr ir skaidrots, ka tas ir tāpēc, lai es neuztrauktos).
14 gadu vecumā ļāvu piedzerties kopā ar čomu. Pateicu: dzert no glāzēm un vemt podā. Abi norādījumi tika izpildīti.
Rezultāts?
Nepīpē, narkotikas nelieto, dažreiz izdzer kādu alu. Ne no vienas ballītes nav pārradies nelietojams.
Uzticas man un nemelo. Dažreiz man nākas klausīties lekciju par veselīgu dzīvesveidu :)
Sācis mācīties (drīz augstskola), nekavēt skolu.
Un mums ir normālas attiecības.
Ak jā - viņa istaba ir viņa darīšana, cenšos tur neiet iekšā... Ja ļoti vajag, traucējošo pasperu sāņus :D

Ps. taisnība, ka pusaudžiem vajag rāmi. Bez tā, viņi apmaldās. Tikai ir vērts rūpīgi apdomāt, kādu rāmi likt. Pārāk mazs var radīt sliktas sekas.
Bija smags brīdis, kad izdomāja pamest skolu. Stundu gara saruna (nevis morāles lasīšana) un pāris dienu, un ideja tika izmesta no galvas.
Tagad esmu nolēmusi spert nākamo soli: par augstskolu maksās pats. Pašam ir izvēle, ko mācīties, un vai maksāt, vai tikt budžetā.

Ārprātīgi ceru, ka nupat no tīņa pārvēršas par cilvēku :)

suuraa (2011-11-06 08:45)      Kontrolei ir jābūt, taču nemanāmai, īpaši pusaudžu vecumā.Tas ir tik plāns ledus, ka jebkurā brīdī var ielūst,ja bērns jutīs pārlieku kontrolēšanu.Tāpat jau tas pusaudžu vecums ir pietiekoši smags gan bērniem, gan vecākiem.Jāsaskata bērnā cilvēks jau no mazām dienām,t.i.,jāpaceļas(nevis jānolaižas) līdz viņa līmenim.Jau no agras bērnības jārespektē arī bērna viedoklis.Tagad, kad manas meitas jau ir izaugušas, varu tikai priecāties, ka savā attieksmē neesmu kļūdījusies( vismaz lielos vilcienos), jo viņas man ir ļoti kolosālas

chirkainiite (2011-11-06 22:03)      es beerniibaa sportoju, dejoju un ko veel , nebija nekaadi uzliktie raamji .....
ja kaada balliite , tad vajadzeeja pateikt pie kaa, bet laika ierobezhojums protams bija....

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu