Moderni vecāki

Kādus vecākus varētu dēvēt par moderniem?
Varbūt gadījušās tādas sarunas ar bērniem, kad viņi saka – tu tomēr esi moderna/s mamma/tētis vai arī pretēji – tu esi galīgi atpalikusi (nemoderna), jo......

p_p (2011-11-14 13:34)      Pievienojos mieru_tikai_mieru (2011-11-14 09:01) - vai nav vienalga, vai mani uzskata par modernu vai nemodernu.
Domāju, ka ikviens savulaik kādā konkrētā situācijā savai mātei/tēvam ir teicis : "tu neko nesaproti"(vai vismaz nodomājis) - vai tajā brīdī, kad matus ar zīmoglaku nokrāsoja lillā, vai tajā brīdī, kad uzvilka kleitiņu, kas knapi pēcpusi nosedz, vai tajā brīdī, kad ar kavalieri bučojoties bija nokavēts mājās nākamais laiks, vēl kādā citā brīdī.
Nu, i ar bērniem tāpat. Nekad no savējiem neesmu dzirdējusi, ka būtu nemoderna, bet gan jau ka padomājuši ir ne reizi vien.
Bet par filmām, mūziku un tamlīdzīgām lietām - viņi to visu skatās/klausās kamēr manis nav klāt, tāpat kā es skatos savas "romantiskās" filmas, kamēr viņu nav klāt, bet tad, kad esam kopā izvēlamies to, kas patīk gan man, gan viņiem.

kokote (2011-11-14 17:37)      Meisija, domāju, ka Tev un tiem (tām) kuras saka, ka Tev nav taisnība ir pilnīgi atšķirīgs priekšstats par "modernu"...manā redzējumā Pony, Tessa - runā par sirds vērtību a Tu par lupatu/mūzikas vērtību...un īstenībā tie pirmie, kuru bērniem viņi vienmēr rullē, pat, ja tā mīļi apliek roku ap plecu un saka "vecenīt" - tiem bērniem viņu vecāki daudz vairāk ir moderni, nekā tiem , kuru mammas mēģina iespīlēties meitu kleitās vai flirtēt ar dēla draugiem, tās ir dažādas paaudzes un tā tam ir jābūt...mammai nav "jārullē", mammai ir jābūt tam balstam, tai asij, tam punktam, kur atgriezties, nebaidoties ``ļauties jaunības maximālisma piruetēm un eksperimentiem", citiem vārdiem mammai nav jārullē, bet jābūt kā drošības sietam ļaujoties dzīves akrobātikai - gari, izplūstoši, bet to es akmenī iecērtu...

karbonaade (2011-11-14 23:45)      Kokote: nu tik labi norūci, ka ne ko teikt, ne ko pielikt!
Medālis no manis :)

Ps. Paskatoties uz to moderno vecāku bērniem dažreiz mati saceļas stāvus no tās visatļautības (un te es nedomāju ne ģērbšanās, ne mūzikas stilus, bet gan elementāras uzvedība normas, vērtību skalu, un cieņu pret līdzcilvēkiem)

ponytail (2011-11-15 01:14)      Kokote - es ar šausmām tagad domāju par to, ka meita man šad un tad atdod drēbes, kas viņai ir palikušas par mazu...:D Bet, par laimi, vismaz ne viņa, ne dēls mani nekad, nekur un nekādos apstākļos nav dēvējuši par "muterīti", tas mums visiem kaut kā galīgi nebūtu pieņemams.
Man jau šķiet, ka tā visa modernuma būšana ir vecāku spējā dzīvot laikam līdzi, paturot gan savu autoritāti, gan saglabājot cieņu, gan savus uzskatus. Ja vecākiem bērni ir objekts, pār kuru BEIDZOT var izrādīt savu varu, tad viņi var spert mugurā da jebko, dauzīties apkārt pa da jebkādiem tusiņiem, klausīties gāgas un negāgas... Viņi būs visvecmodīgākie tirāni šā kā tā. Nu, principā, karbonaade to pašu jau arī pateica.
Te pirmīt bija viens teksts par lauku tantīti ar lakatiņu un meitu - cācu, kurai kauns ar mammu uz bodi aiziet... Pieļauju, ka ir tādas situācijas. Bet nedomāju, ka vaina ir lakatiņā. Vaina ir mammas sprediķos, kas lasīti n-to gadu garumā, bet ne vella nav sasnieguši adresātu.

av2 (2011-11-15 09:44)      "lekties" (sarunaaties) jau beerniem patiik, bet zemapzinnaa vinni respektee vecaakus. Kaadreiz vari tikai veelak nobriiniities par to....:)

Adamsone (2011-11-16 22:37)      Vienīgais, ko varu iedomāties kā "nemodernu" ir stagnātisks konservatīvisms, paštaisnums, kategoriskums un aizspriedumainība.Bet kāda kuram tādā gadījumā bēda - nepaies necik ilgs laiks, kā iestāsies pilnīgs bezkontakts un nebūs starpības vai vecāki dzīvi vai miruši, jo beigti tā vai tā.
Mani nesatrauc mana vieta modernuma-nemodernuma skalā - mājas vienīgais vīrietis lēni, toties noteikti sāk iekarot savu autoritāti ar savām kompetencēm un prasmēm, ko respektēju.Un zin manas iespējas un spēku, ko spiests (pagaidām) respektēt. Lecamies šad un tad. :))

garinsh207 (2012-01-20 18:32)      :) es ar dēliem esam draugi, es sevi joprjām atceros kā bija man bernībā, vismaz sapratu,ka pret berniem izturēšos savādak:) tāpec uztveru dēlus ka draugus, netraucēju viņiem dzīvot, viņi netraucē man. manas durvis vienmer viņiem atvertas.es neskumstu pec viņiem, viņi neskumst pec manis. bet kad sadomajam kaut ko kopā,tad man ir ko viņiem parādīt, iemacīt. varbut kadreiz kaut ko pamacīšos no viņiem:)

labaa_feja (2012-01-26 16:18)      nemaz tik sen kaa pati biju pusaudze un arii dazkaart gribeejaas, lai vecaaki buutu modernaaki. Modernaaki uzskatos, veertiibaas, attieksmee pret visu jauno, pret tehnologijaam, pret modi, arii pret seksu, pret viiriesi un sieviesu attieciibaam, pret aktuaaalo muuziku un taa.

Pauls (2013-02-21 10:03)      Pirmo "kāsi" bērns nobauda vecāku uzraudzībā. Dzimumdzīvi iepazīst vērojot vecāku (vai vismaz viena vecāka) dzimumaktu, guļot blakus gultiņā vai, piemēram, šūpojoties uz tēva dibena (misionāru poza). Šūpuļdziesmu repertuārs iekļauj sākot no Lady Gaga un Prāta vētras, un beidzot ar Korn (atvainojos, nepārzinu šī žanra aktualitātes).

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu