bērns un viņa prasības

fargo_pa      tessa.
"tatad,tu runaji ne par triisgadiigu arii."
Arī par trīsgadīgu.
Ēdiens. Tevis aprakstītajā situācijā nekāda gala lēmuma bērnam nav. Ir nostādīšana fakta priekšā, ka zupu ēdīs vienalga.
Violinn.
Par apģērbu.
Un ja bērns ziemā negribēs vilkt mēteli, kuru tētis liek vilkt? Ko tad? Tātad būs jāvelk mētelis, patīk tas vai nepatīk. Galavārda bēŗnam nav apģērba jautājumā. Tikai tik daudz, cik tas sakrīt ar vecāku izpratni par bērna labumu. Gadījumā ar oranžo džemperi, ja tas ir nenēsajami netīrs, tad bērna vēlme to vilkt uz bērnudārzu arī prevalēs par tēta likto zaļo un tīro un ar mušmiri?
Vakara plāns.
Vecāku atpūta ir mazāk svarīga kā bērna vēlme pēc izpriecām? Un ja vecāki grib iet gulēt, bet bērns grib skatīties vecāku guļamistabā esošo TV, turklāt tā, lai var labi dzirdēt katru graboņu? "Kas ir svarīgāks?"
Iepirkumi.
Majās izbeigušies sērkociņi, nekādu iespēju aizdedzināt plīti. Tētis saka - marš uz veikalu, jo jāgatavo vakariņas visai ģimenei. Bet bērns saka, ka es tagad multenes skatos un skatīšos vēl stundu. Lai visi pagaida, es neesmu izsalcis. Arī uzskati, ka var uzgaidīt?
Secinājums.
Bērnam, patiesībā, nav galavārda nevienā situācijā, tikai tik, cik bērna griba saskan ar vecāku gribu kādās vecāku atļautās robežās. Pilntiesīgs galavārds lēmuma pieņemšanā nozīmētu, ka ziemā drīkst nevilkt mēteli un vecāki nevar neko iebilst, tikai mēģināt pārliecināt(un NEVIS ar šantāžu), bet galavārds vienalga bērna ziņā.
Ne tu, ne tessa neatstājat galavārdu bērnu ziņā nevienā jomā, tikai pašu noteiktos rīcības rāmjos.

Popanapelus      Pati svariigaakaa prasiiba ir miilestiiba.

mieru_tikai_mieru      fargo: kas attiecas uz ēdienu, tad pat ļoti vajag ņemt vērā bērna vēlēšanos vai nevēlēšanos kaut ko ēst! Tagad taču katrs otrais bērns ir alerģisks uz kādu produktu, par ko vecākiem nav pat ne mazākās aizdomas! Un uzspiežot savu, vari nodarīt pāri pats savam bērnam. Te nu varu ieķeksēt PP, jo pati savu bērnu baroju ar ārsta ieteikto zivju zupiņu. Bērns neēda, spļāva ārā, es dusmojos, un spiedu ēst ar varu - jo zivju zupā ir tik daudz vērtīgu vielu! Un neko citu pagatavojusi nebiju. Ar ko tas beidzās? Ar uztūkušām lūpām, augslējām, jo meitai izrādījās ir alerģija no zivīm. Viņai bija kādi 9 mēneši, pateikt vēl nemācēja.
Situācija - "mājās izbeigušies sērkociņi". Manās mājās ir bijusi analoģiska "nav nomazgāti trauki". Protams, ka esmu arī izmantojusi variantu "a nu ka marš traukus mazgāt!" bet no tā nekāda dižā efekta nav :) Daudz labāk strādā cits variants. Ka bērnam atļauj daskatīties tās multenes, bet, kad viņam sāk gribēties ēst, tad... pats liels cilvēks, saproti, kas notiek tālāk. Vēl ir ļoti efektīvi, ja spēlē piedalās arī tēvs, kas "dusmīgs" pārnācis no darba un grib ēst. Tad sīkajam ir lieliska iespēja sajust, ka arī no viņa it kā maznozīmīgajiem mājas pienākumiem var apstāties visa ierastā ģimenes dzīves kārtība.
Par apģērbu. Ziema. Jābrauc uz rajona centru, kaut kāds svinīgais pasākums mācību olimpiāžu uzvarētājiem. Mana 2-klasniece ģērbjas. Aiz durvīm gaida skolotāja ar mašīnu. Un tad viņa ierodas. Balto cakaino blūzīti, melnos svārciņus un kurpes atstājusi, kur noliku. Tā visa vietā mugurā bija mīļais adītais džemperis un džinsenes. Loģiski, ka mēs ar audzinātāju iebildām, ka "pasākums svinīgs, ka visiem bērniem būs baltas blūzītes" un tādā garā. Un ko sīkais? pateica, ka "svarīgākais ir nevis tas, kas man mugurā, bet tas, kāds cilvēks esmu". Un mums vairs nebija, ko teikt.
Zini, katru reizi, kad bērna izvēle ir norādījusi uz maniem rāmjiem, man ir bijusi lieliska iespēja vēlreiz novērtēt - cik tās ro

liimlenta      Nav jau māksla sadzemdēt, bet gan uzaudzināt par normāliem cilvēkiem, nevis pārlutinātiem un visu gribošiem bez atbildības sajūtas nākamajiem pilsoņiem.

elsa      Viss atkarīgs no audzināšanas. Jau agrā bērnībā.
Nav man tā gadījies. Un es nemaz to nepieļautu.

dogville      No taadaam ucinaashanaam rodas tie beerni,kuriem veikalaa,ja nenopeerk kaaroto,kriitamaa kaite piemetas.Man ar beerniem tagad ir lieliskas attieciibas,lai arii liidz skolas vecumam biezhi vaardu"nee"dzirdeeja.Toties nekad nebija jaaveic maaciibu kontrole vai pusaudzhu probleemas jaarisina.Jau pirmajaa klasee bija pienakuma apzinja,gan maajas darbos paliidzeet,gan jaunaako maasu pieskatiit.Dreebju izveelee gan vienmeer vareeja radoshi izpausties,ka tikai dupsi ziemaa neapsaldee,paareejais ir beerna zinjaa.

Vucis      Es arī pat domās nepieļauju tādu situāciju, ka sīcis man teiks: pienāc, mutaron, vēlāk, tagad esmu baigi aizņemts ar spēlēšanos.

Zinu sīci, 8gadīgu puiku, kam mājās ir savs saldumus skapis - tipa bufete, pilna ar čipšiem, šoķenēm, želejas končām un, protams, kolu. Visu to draņķa stafu, ko pārdod veikalos. Jo tā ir viņa izvēle. Bērns taču labāk zina, ko grib, vaj ne?

Siltais ēdiens? Kā tad: makaroni ar kečupu. Katru dienu, jo cits nekas, viņaprāt, nav ēdams. Tā nav fantāzija. Tas ir reāls 8 gadus vecs puika.

Uz skolu iet, kad vēlas. Ja nevēlas, neiet 3 dienas nedēļā. Arī tā ir viņa izvēle. Pēcāk māte iet uz skolu ar pretenzijām, ka skola nekam neder, jo puikam ir sliktas sekmes. Vientuļā māte, kam bērns ir Dieva vietā.

laukroze      patiesībā jau bērni ir savu vecāku spoguļi, bērni reizē ir arī mūsu skolotāji, ja arī ir pieļautas kļudas audzināšanā, ta nav ko citus vainot, kā vien sevi..;)

sorrell      man tā nekad nav bijis, jo bērni auga padomju laikā un toreiz nekādu demokrātiju ar bērniem nespēlējas un bērni ir izauguši kārtīgi, strādīgi un mani mīloši:)

Lucy      Pasargdievs tēdu tēvu,kā fargo ....
Kaut kādi drastiski uzskati un audzināšana brrrr
Pazīstu ģimeni kur tā audzināja,ka bērniem nebija nekāda teikšana ,meitene noravās16g,kā suns no ķēdes un aizmuka no majām.Itkā vis jau bija,bet tas hitleriskais audzināšanas veids ko piekopa,bija vnk briesmīgs.Būdamas lielas,pie pirmās izdevības sasper acīs mātei.Nezinu,kā ta māte jūtas,nojaušu nevisai.

jodo      Patiesībā, jo vairāk lasu PA, jo vairāk saprotu, cik daudz te ir cilvēku, kuriem ar likumu vajadzētu aizliegt apbērnoties.

fargo drēbi runā. Bērnam nav noteikšana. Ja ir, tad ģimenē ir kaut kas aplami izveidots. Bērnam ir vēlmes, vajadzības un viedoklis. Viss tas ir jārespektē, bet gala lēmumu pieņem vecāki. Atbildību jebkurā gadījumā prasīs no vecākiem.
Atkarībā no bērna brieduma pakāpes var kontroles mehānismus palaist vaļīgāk. Nekontrolēt vispār ir bīstami. Pašam bērnam bīstami. Vecākiem ir jāļauj bērniem būt, bet viņiem ir jābūt vienmēr blakus - ne tīri fiziski, bet kā atbalsts un padomdevējs. Jo vairāk bērns nobriest, jo vaļīgāk var viņu palaist. 3 gadu vecumā nekur nevienu nevajag laist. 3 gadu vecumā bērns nav spējīgs pieņemt atbildīgus lēmumus.

Bērnus vajag mīlēt. Bērnus vajag mācīt. Bērniem ir jāizskaidro viss. Bērniem ir jāieaudzina atbildības sajūta un viņiem ir jāiedod sajūta, ka viņam uzticas. Ja es neuzticos kādā jautājumā saviem bērniem, tad es sākumā izstāstu visu kas un kā. Paskaidroju katra lēmuma iespējamās sekas. Lieku domāt. Lieku izsvērt un dzīvot atbildīgi. Tad uzticos viņiem un atbalstu.

Par pašu tēmas jautājumu - tā notiek, kad bērniem ir bērni.

neko      teiksim tā ...darbs - tā ir svēta lieta, līdz ar to, ja bērns ir aizņemts (nav būtiski, ka tas ir tikai veidojums smilšu kastē) ir jāpagaida. Vienkārši, lai redz ka rēķinās ar viņa aizņemtību, ja reiz tāda iespēja ir. Kas attiecas uz otro gadījumu, tad aizņemta acīm redzot ir mamma un ir viņa kārta rēķināties ar viņas aizņemtību un iet mājās ar to, kas nu ir atnācis.
Vienots princips visiem un nevis vecāku vai bērnu iegribas. Bērns jau ar nav nemaz tāds muļķis, ja ideju paskaidro - parasti viss notiek vispār bez problēmām.

p.s.
ja pirmajā gadījumā ir skaidrs kāpēc negrib, tad otrajā tas kaut kā nav skaidrs. Var būt skaidrojums ir tik banāls, ka vien no vecākiem pa ceļam mēdz nopirkt pīrāgus, otrs ne.

jodo      Vēl kas... Savulaik izlasīju Šakila O´Nīla fātera teikto - "esi līderis nevis sekotājs". Tā arī mēģinu audzināt savus bērnus - par līderiem, ne sekotājiem, jo mani arī tā audzināja mani vecāki. Tiesa bez šāda teksta, bet gan ar savu piemēru.

Mel_lene_back      Manam puikam ap 2,5 gadu vecumu vispār bij melnā strīpa, kad tikai man brunčmalē bij ieķēries. Pie tēta ne pa kam, kaut gan viņš ļoti labi rūpējās par bērnem. Tas pārgāja pats no sevis pēc kādiem četriem mēnešiem. Bet ar varu lauzt nelauzām. Tagad, jau pieaugušam un patstāvīgam esot viņam ir ļoti laba dvēseliska sapratne ar tēvu. Domājošam vecākam parasti rodas pareizie situācijas risinājumi, jo neviens cits jau to tava bērna būtību nejūt labāk par tevi pašu. Jautājums jau arī uzdots ne par savu bērnu. Savā gadījumā Tu zināji, kā rīkoties un nez ko citi cilvēki no malas padomāja, ne tā ? ;)

liancite      jo vairāk lasu PA, jo vairāk saprotu, ka cilvēki dzīvo tikai netā....

Ieklausos      Nu gan esat aizrāvušies. Ar bērniem jārunā - lielākoties visu var sarunāt tiktāl, ka nonāk vai nu līdz pārliecināšanai, kurai bērns piekrīt, vai kompromisam. Ja bērns par kaut ko dusmojas - nu normāli, mēs arī reizēm šķiežam bezspēcības asaras, galvenais atrast īsto brīdi, kad parunāt. Par ēšanu: vai tad jūs paši ēdat to, kas negaršo? Es nē! To zinot, arī bērnam nespiežu. Man nav grūti sarūpēt to, ko bērns ēd. Pamatprasība - sakarīgs ēdiens, našķi reizēm un pēc ēšanas.
Par nenākšanu no bērnudārza - nav jēgas šo situāciju apspriest, nezinot iemeslu, kālab bērns dusmojas (ir apvainojies).

Bibine      Laikam pilsētniekiem b/d attālums no mājām ir tādi nieki 100m, bet kad noraugos pa logu uz mūsu miestā vietējo b/d tad redzu, ka daži bērni dzīvo 15 km attālumā. Ko tad lai šādā gadījumā, tāa neko nieka 60 km, lai tikai izdabātu bērna iegribām....

Adamsone      Tu, protams, tā pareizā, viņš protams, tas nepareizais...:D:D Selavī, tu taču esi spējīga izbesīt pat svēto!!
Nesaprotu, kāpēc jāatceras kādas situācijas, kas esi rīkojusies ĪPAŠI PAREIZI?? Nediskutējot par to, vai tas vispār IR pareizi...Ja nu tikai tāpēc, ka tā bija VIENĪGĀ šāda rīcība tavas dzīves putraimanajā realitātē.:D
Neesmu nekad sevišķi tielējusies situācijā, kad kaut kas noteikti jādara un citādāk nevar. Cilvēkam vienmēr nāk priekšā situācijas, kad jādara tas, ko negribas un kāpēc bērns lai būtu izņēmums.
Neapskaužu to tēti, ja durnajām bābām ir ienācis prātā, ka viņš ir izvarotājs. Bērni mēdz untumoties, vnk...

saullla      fargo,ja Tev tā liktu ēst to ko tev negribās,vai to kas tev negaršo kā būtu?
Ne velti katram cilvēkam ir savi ēdieni vajadzigie,nevajadzigie.garšas kārpiņas utt..Mēs esam tas ko mēs ēdam.
nedrīkst,nekādā gadījumā bērnam spiest ēst to kas viņam negaršo.
Var protams izspēlēt ēšanas spēli,un bērns noēdis to kas nolikts priekšā.bet spiest nevar,un uzstādīt savus ultimātus.
Bērns ir pesonība,un arī viņa vēlmes IR jārespektē.
Pēc tam izaug liels,un nezin pat kas īsti garšo,ko griobās ko ne,jo līdz tam visu noteikuši vecāki.
vecāki nav ļavuši bērnam izaugt par personību,saprast viņa īstās vēlmes,un vajadzibas,bet viņam ir bijis jādzivo pēc vecāku noliktiem standartiem.Tāds bērns arī profesijās nemācēs izvēlēties,jo viņam jau neļāva izpausties.

Ir jāsaprot ka iipaši 3 gadigs bērns pārbauda robežas,pārbauda sevi,cilvēkus sev apkārt.Bērnudārziņā viņi piekūst nu ļoti pat,tik ļoti aktīvi viņi tur mācās.Bērna "darba" diena ir vismaz 10-11 stundas.Ja bērnam ir sliktāks noskaņojums taj;ā bridi kad ir noguris,bet vecāks atnāk pakaļ,un gaida ka mazais smaidīs vienmēr,tad loģiski ka arī savu nogurumu izliks uz tādiem un līdzīgiem izlēcieniem.

Par to nevar pārmest bērnam nekādā gadijumā.var tikai novērst uzmanibu,piedabut klausities,es to daru,ar intrigu,aucot lai atnāk šurp,ka man ātri austiņā kautkas jāiečukst..kautkāds noslēpums liels.Atskrien vienmēr.
Un tad jau ātri ko sadomāt var,ka ārā kautko redzēji smuku,ka gribi parādit ari viņam.Un tajā brīdī jau mazais aizmirsis,ka negribēja iet līdzi.

Bērnam ir tiesības izvēlēties ko ēdis,iespēju robežās,vecāku maksātspējas robežās protams.Bērnam ir tiesības izvēlēties atpūtas veidu,un apģērbu-protams vecākiem sekojot lidzi lai tas ir atbilstoši gadalaikam ārā.Bērnam ir tiesibas un viņam IR jāļauj,izvēlēties,tikai tā bērns var izaugt par pārliecinātu personību,jau maziņš sākot analizēt ko viņam vajag ko nē.

ierobežojot bērnu,un uztaisot viņu kā par tadu suniti,kam nav te

saullla      ierobežojot bērnu un uztaisot kā tādu sunīti,kam nav teikšanas nekādas mājās kopējās,notiks tikai viens,izaugs par sevi nepārliecināta personas,kas raustisies darit jebko dzivē.Tāds cilvēciņš dzīvē neko lielu un labu nespēs sasniegt,jo jau pirmajos gados būs iedzits viņam tas ka viņš ir nekas,ka viņam nav teikšanas,nav izvēles tiesibas.Tieši izveles iespejas bernam ļauj izprast tik svarigajā vecumā kas IR viņš,kas ir viņam svarigi,kas viņam patik,kas nē.


Nesabojājiet bērnus jau tik mazus...

fargo_pa Es nezinu, kas tā par fantāziju pasauli, bet gan bērnu dārzā, gan skolā, bērns ēdīs to, ko ēd citi, neskatoties uz savām "garšas kārpiņām".
Pieaugušiem ir... nākamās atbildes