bērnam galvenais esot mīlestība....

ponytail (2012-04-27 22:36)    1 Zini, es izaugu ģimenē, kur paaudzēs iegājusies savstarpēja samīļošanās. Tāpat aug mani bērni. Bet gan man, gan viņiem ir ļoti izteikta personiskā komforta zona - tas ir, mēs labprāt apskaujam sev tuvos cilvēkus, bet neļaujam, lai mums par tuvu pienāktu jebkurš gribētājs.:) Un, tieši tāpat kā Tev, arī man un maniem bērniem svarīgākie cilvēki vienmēr ir bijuši tie, kam mēs patiesi esam rūpējuši un kas ir pratuši ieguldīt ne tikai naudu un dienišķo maizi, bet arī kripatu sava laika, zināšanu un garīgās bagātības audzināšanā. Fiziska maiguma izpausme ir ļoti trausla būšana. Un ir ļoti, ļoti jāapzinās tās robežas, īpaši kontaktā ar bērnu. Pieaugušais jau mācēs atraidīt "teļa maigumu", bet bērnam var būt arī ļoti sarežģīti to izdarīt.
Mīlēt bērnu? Man tas ir ļoti vienkārši - es priecājos par tiem diviem brīnišķīgajiem cilvēkiem, ko man ir bijusi tā laime laist pasaulē. Un izpaužos tādā veidā, ka daru visu, kas no manis atkarīgs, lai viņi augtu un attīstītos vēl jo lieliskāki.:)

Adamsone (2012-04-27 22:47)      Tādā gadījumā tev ir jābūt kādām problēmām, ar sava ķermeņa izjūtu, varbūt, jo fizisks kontakts ir eksistenciāli svarīga būšana. Tur gan ir no svara, cik saprotu, par kādu vecumposmu ir runa.
Par mīlestības izpausmēm varbūt nevajag izteikties, cik var, bet vnk mīlēt, darīt un būt.

neko (2012-04-27 23:10)      Nu nezinu par problēmām, bet man tas bija kaitinoši (senākās atmiņas ~4 gadi vai - precīzi neatceros). Pret atsevišķām personām, kam tas fiziskais kontakts tāds aktīvāks bija pat zināms riebums (jo izvairīties jau nekādi - kur ta tāds mazs bērns liksies). Pamatā tas bija sieviešu dzimuma aiz kam pie katras izdevības mēģināju mukt pie večiem, jo tie "negrābstījās". Nu protams garāžā bija arī daudz interesantāk kā mājās (bet tā jau cita tēma). Attiecīgi daudz labprātāk uzturējos tēva sabiedrībā.
Laikam būs jāpiekrīt Ponytail ka "Fiziska maiguma izpausme ir ļoti trausla būšana. Un ir ļoti, ļoti jāapzinās tās robežas" - ātri var sasniegt arī riebuma robežu.

stardust (2012-04-27 23:29)      Hmm, nu vispār... esmu uzaugusi tā, ka man ir problēmas tieši ar vārdiem, nu nevaru pateikt Tos vārdus, tikai, kad jau savādāk nevar, tāpēc cenšos bērnu samīļot biežāk, vnk tāpat. Neesmu gan novērojusi, ka viņai nepatiktu :) nu jau pati nāk un reizēm mani žmiedz nost apkampjot.

piparbecinja (2012-04-27 23:30)      mīlēt nozīmē darīt otram to, kas viņam vajadzīgs, nevis ņurcīt, kamēr tas spārdās un laižas prom. uzmanības un mīlestības tiešām var būt par daudz. sevišķi tas attiecas uz smukajiem, foršajiem.

piparbecinja (2012-04-27 23:33)      un, ja ņem pavisam padziļināti, tad ja vēl nav zināms, kādas tev bija tolaik attiecības ar mammu. ja mamma bija emocionāli vēsa, nepaijāja, nesamīļoja utt., nav brīnums, ka samīļošana ar citām tantēm tev šķita riebīga. lLabāk jau psihologam tādu smalku infu prasīt...

fargo (2012-04-27 23:40)      domāju, ka vīriešu un sieviešu attieksme pret žūžuļošanos un ņurcīšanos atšķirsies. vēl es domāju, ka tēmā minētie ņigu-ņegu daudzu izpratnē arī ir mīlestība, kura tad nu bērnam ir pats svarīgākais.

neko (2012-04-27 23:43)      "ja mamma bija emocionāli vēsa, nepaijāja, nesamīļoja utt.," - gluži pretēji .. viņa to darīja... bet es par to gan galīgi nebiju sajūsmā. Biju priecīgs par brīžiem, kad viņas uzmanību piesaistīja kas cits. Vai aizdoties ar tēvu makšķerēt un visu dienu nopļāpāt ar viņu bez "grābstīšanās".

saullla (2012-04-27 23:45)      bužināšana un micišana ir milestiba????
Jomajooooo........
Kur gan es līdz šim esmu dzivojusi,ka to nezināju....
Mīlestiba pret bērnu,ir novērtēt viņu kā personību,ļaujot un dodot iespējas viņam izaugt un attistities tādam kāds viņš ir,ļaujot viņam augšanas procesā saprast to kas ir tieši viņš,nevis kautkādi vecāku ierāditi likumi.Rūpēties par bērna veselību pareizi,nenodarot pāri,kas nozimē ka vecāku pienākums ir mācīties par cilvēkbērna vajadzībām lai izvaieodots veseliba,un pareiza attistība.
Sekot lidzi bērna drošibai,ļaut bērnam LIDOT aiz laimes uz šis zemes,iemācīt vērtības mazajam,dot maigumu vārdos.Ļaut bērnam būt bērnam,nelikt viņam kļut pieaugušam ātrāk par laiku.

Milestiba pret bērnu---->Radit bērnam sajūtu,ka viņš ir laimigākais mazais,ka piedzimis uz šis zemes tieši šiem vecākiem.

Un te ar bužināšanu,un kā arii mantisko stavokli,naudas daudzumu nav ne mazākā sakara.

baete (2012-04-27 23:54)      Un kā tagad ir ar Tevi? Pats arī tāds vēsais esi? Protams, ka bērnam vajag mīlestību, bet mīlestība jau nav TIKAI ņurcīšana, lai gan, tas spartiešu eksperiments, kad vienā telpā atradās mazuļi, kas netika ņemti rokās, bet tikai baroti, nomira agrāk, nekā barotie un samīļotie.

saullla (2012-04-28 00:03)      Tas ir tas par ko es runāju.Nevar tā katru bērnu ņemt un ņurcīt.
Katrs bērns piedzimst jau ar savu raksturu.Kādam patīk ka viņu ņurca,kādam vajag savu "telpu".Lidz 2,5-3 gadiem gan visiem mazajiem nepieciešamas ir ve cāku rokas,klēpis,samīļošana.Bet vēlāk jau izveidojās cilvēciņš ar savām vēlmēm,un tās nedrīkst ignorēt.Citādi "traumas"jau sāk rasties tādā vecumā,kādam alerģija pret mīļumu,citam kāds cits riebums.Un tad pieagušā vecumā nevis cilvēks iet dzīvē pārliecināts un sasniedz kalnus,bet tērē laiku,attiroties no visiem kompleksiem,un traumām.labi,ja vēl viņš to dara.
Dažš labs nodzīvo 40 un 50 gadus un vairāk ar visām traumām,un zemo pašnovērtējumu gaidot kad kāds cits to pacels.

Pašvērtējums veidojās jau no mazotnes,tamdēļ to sagraut nedrīkst tieši pirmajos gados,un tad jau trakie pusaudžu gadi,kur ari vēcāki nedrīkst nošaut greizi.

neko (2012-04-28 00:09)      saullla (2012-04-27 23:45) viedoklis
bužināšana un micišana ir milestiba????
Jomajooooo........
--------------------
nu tieši tāpēc šī tēma arī radās... jo tas izpratnes redz izrādās ir gana dažādas .. un viens no viedokļiem, ka mīlestības mērvienība ir tieši fiziskā kontakta apjoms.

Rama (2012-04-28 00:24)      fiziska grabstisanas ir slima psihiska novirze, perversija, ta ir pretiga vardarbiba.
ja runa butu par adekvatu pieskarienu, nebutu sitada jautajuma.
ta ir bernfilija.
baete - ir eksperimenti un ir kautkadi nosacijumi, nianses, kas tur ir bijis un kas nav bijis, ne nu tu zini, ka ir norisinajies ´´eksperiments´´, klat nestaveji, vienkarsi kautkur izlasiji no tada pasa gudrisa, kurs kautko padzirdejis vai izlasijis sazin kur.

labaa_feja (2012-04-28 00:24)      piekriitu autoram, man arii nedz beerniibaa, nedz pusaudza gados nav bijusi nepieciesamiiba miiloties. vecaaki, protams, veeleejaas, bet es centos izvairiities.

sanndrelli (2012-04-28 01:09)      Nu reizēm tiešām tās bužinātājas tantes.,kas neko vairāk par uķuķū nejēdz izdvest.,neko interesantas noteikti nav.,sevišķi jau nu puikam..

dogville (2012-04-28 07:16)      Es buzhinu un murcu kakji un suniiti.Nekad savus beernus neesmu spaidiijusi.Man arii laikam beerniibas trauma:))Cilveekam dots liels vaardu kraajums,ar ko pieraadiit savu miilestiibu.Veel labaak,ja vaardus ar miiljiem darbiem var apstiprinaat.Veel vairaak necieshu,kad sveshas tantes meegjina katru sastapto beernu ucinaat un buzhinaat.

mieru_tikai_mieru (2012-04-28 08:01)      mīlestība pret bērnu? Ar ko gan tā atšķiras no mīlestības pret jebkuru citu cilvēku? :)

Lucy (2012-04-28 08:34)      Netikai mūlestība vajadzība,matreālās vērības kudi vairāk sīkajam ir vajadzīgas.Nepiekritīšu tiem kuri saka,ka pa daudz lutina.Ta dzīve sanāca,ka māsa sķīras un bērns palika pie tēva,bija sāpīgi,bet tā vajadzēja..
Sākums bija vnk briesmīgs,katrs rāva uz savu pusi,ieskaitot krustvecākus,tēva māsas.Domāju izaugs egoists,bet ne,puika vnk super,mācās labi,ir izpalīdzīgs,strādīgs.Vnk novērtēja to ko viņam apkārtējie deva no sirds.

Arma (2012-04-28 08:41)      Manuprāt, vispareizākais ir izturēties pret bērnu kā pret pieaugušu cilvēku (protams, neaizmirstot, ka viņš ir bērns:) ) - tie bērni, kam patīk, ka viņus samīļo, paši to liek saprast, bet tie, kam nepatīk, ka viņus bužina, jūtot, ka pret viņu gribu nekas netiks darīts, tāpat bieži vien ielien klēpī parunāties. Pret radu un draugu bērniem tā esmu izturējusies un nekādas domstarpības nav bijušas.

garinsh207 (2012-04-28 08:47)      :)par bužināšanu un ņurcīšanu...esmu ieverojis, jo vecaks cilvēks, sevišķi tantes,lien pa mazim barniem ar mīlvardiņiem, grib sabužīnat,samīlot...bet būtibā jau tas tādēļ, ka grib to jaunības energīju-neapzinati-ka tadi vampīri:)
:)jā, man arī bernībā ne visai tāda ucinasan, murcīšana-izvairījos. nu nejutu nekadu vajadzību. man pievilka pieaugušo piemeri, lai būtu kaut kas interesants:)
aŗī berni ir tie paši cilvēki. piedzimst ar savu raksturu, savām īpašībām. berni, kuriem jau sevī trukst milestības, parliecības, tiem vajag to ņurcīsanu, nemitigo uzmanību, jo savadak viņiem liekās, ka viņus nemīl. Kuros ir mīlestība-tiem tas ir mazāk svarīgi. tāpat kā pieaugušo dzīvē. ir tādi, kuros ir mīlestiba un šamie jutas labi daudzmaz vienmeŗ, un tādi, kuros trūkst, tad tadi meklejas, lai kads cits viņam izrada nemitīgu uzmanību, buzina,ņurca:)ja tā nenotiek, tad smagi nelaimīgi:)

Just_(2012-04-28 08:52)  Bērni lieliski atšķir, vai tā bužināšana un ucināšana tiešām nāk no sirds, vai tikai, tāpēc, ka bērniņš smuks. Mīlestība tiešām ir tas, kas bērnam vajadzīgs... nākamās atbildes