Tēva loma...

violinn (2012-09-08 11:39)      Man kaut kā nesanāk nosaukt konkrētas lietas saistībā ar to, ko vispār tēvs var meitai dot. Ja nu varētu nosaukt - slēpošanu, braukšanu ar riteni, mašīnu, slēpēm, voleju, aktīvā dzīvesveida tehnisko pusi.:)
Ja par attiecībām. Ja ģimene dzīvo kopā, tad jā, meita iepazīst ģimenes modeli, vīrieša lomu, domugājienu, vīrišķo izturēšanos. Tu teici, ka viņas vīrietis neizturēsies pret viņu kā tēvs, ne par to stāsts, meitene redz kā tēvs vispār izturas pret sievieti, mammu, piemēram. Viņai tas faktiski arī ir vienīgais modelis, ko iepazīst. Tas arī būtu nozīmīgi, ja viņa uztvertu veidu kā cilvēki kopā dzīvo. Tas būtu tas dzīvā demonstrējumā - kas notiek vīrieša galvā.:D
Ja tēvsir ar savu interesantu dzīves redzējumu, dzīves gudrību, tas ir fantastiski, ja jauno cilvēku var iesaistīt un iemācīt patstāvīgi domāt un veidot savu viedokli par lietām.
Par to gan nebūtu jābaidas, ka, ja labs tēvs, tad būs grūti atrast sev piemērotu vīrieti. :) Tieši pretēji - vairāk izredžu, ka ""nenoliks garām"".

Vientulais_vilks (2012-09-08 11:51)      Nezinu, ko konkreti jaaiemaaca, zinu tik, ka peec Freida, meitas visu muzu meklees tiesi taadu viirieti kaa teevs. Jo ar teevu nedriksteeja buut sex, bet ar to teeva atspulgu varees piepildiities - nu, kaut kaa taa

_Krasula_ (2012-09-08 12:24)      Šīs tēmas kontekstā atcerējos kādu laiku atpakaļ lasītu interviju ar Jurģi Liepnieku. Tajā cita starpā viņš min, ka cenšas izturēties pret savu draudzeni tā, kā gribētu, lai kādreiz kāds vīrietis izturētos pret viņa meitu. Manuprāt, prātīgi.
Būt par labu, es domāju, ka nav iespējams. Jo ideāli cilvēki, t.sk. tēvi, diezvai ir sastopami.
Vecāka galvenais uzdevums, man šķiet, ir būt bērna garīgam atbalstam, draugam. Lai kā dzīve neietu, mazais/-ā zina, ka viņs vienmēr tiks gaidīts un mīlēts. Tas, kā tēvs veido attiecības ar sava bērna māti jeb/un citām sievietēm daļēji ietekmēs viņas privāto dzīvi jau pieaugušai esot. Viņai būs priekšstats kādu vīrieti viņa vēlas jeb nevēlas blakus. Man tēvs ir 11 gadus vecāks par māti. Viņš visu mūžu ir bijis ļoti greizsirdīgs ar visām šīs "slimības" izpausmēm. Varbūt daļēji tādēļ man netīk par sev daudz vecāki vīrieši. Es nesajutu viņā garīgo atbalstu, iespējams, tāpēc vēlētos pašpārliecinātāku, stiprāku vīrieti sev blakus. Taču viņs ļoti daudz deva brīžos, kad veltīja laiku mums, saviem bērniem/man ir 2 jaunākas māsas un brālis/. Kopīgas galda spēles, futbols no smilšu kastes līdz pagraba durvīm, volejbols pāri veļas auklai, paslēpes siena šķūnī, sēņošana, maksķerēšana... Jāa, tēvs noteikti var palīdzēt celt un uzturēt pašapziņu mazajai dāmai, topošajai sievietītei.:)

bubucis_agucis10 (2012-09-08 12:51)      nepārspiilee,.vislabaakaas meitas nāk no pilnvērtiigaam ģimeneem,.gan man,gan manai meitai ir tēvs,.ne tie tēvi kas ir aiz durvīm-BRĪVDIENU,.bet tas kurš katru riitu kopā ar viņu brokastoja un pavadiija visu savu ārpusdarba laiku kopaa ar ģimeni
jautaaji recepti:
ATBILDEESHU:
ne tikai lutināšana,tutināšan cels prestižu viņas acīs,.bet arii attieksme pret vinjas maati,ja esat šķirti,. tas spēlē ļoti lielu lomu,.katrs bērns barojas no tā ko ne tikai mutē liek,bet arii redz,.ja necieniisi viņas māti,.arii tas buus mīnuss tavās un meitas attieciibaas,.kā jau iepriekš minēeju,.bērnam ir vajadziigi abi vecaaki,.un ne tikai kā nosaukums,bet kā dziives sastāvdalja,.gaiss un ūdens

av2 (2012-09-08 13:43)      vo vo, sadaliet pienaakumus. It sevisskki, kas kuram jaaiemaca tiessi speciaali :))

silva153 (2012-09-08 14:31)      Pirmais, kas jāiemāca Tēvam ir Mīlestība un Cieņu pret Māti!
Ir cits jautājums, ko var iemācīt plukata, kas, ienācis svešā mājā tēlo sevi tur par saimnieku, sit sievu, sievas vecākus, izdzen no mājas un sievai neļauj audzināt savu meitu. Ko tāds plukata, var iemācīt itin neko.

nopietna_kokete (2012-09-08 19:02)      Man tētis iemācija,kā tikt pašai ar visu galā,ja nu pēkšņi nav vīrietis pa rokai!Vai arī varbūt lai netrobelētu vīrieti par visādiem sīkumiem.Tā rezūltātā māku,gan malku skaldīt,gan skrūves skrūvēt,tapetes līmēt,elementārie pašaisardzības paņēmieni un tt...

mondo (2012-09-08 20:05)      Vajadzīgs kopā pavadīts kvalitatīvs laiks, kur notiek reāla darbība,kas ļauj apgūt vajadzīgas iemaņas, kā piemēram, makšķerējot var apgūt pacietību, kopīgi labojot riteni šo to no tehnikas apgūt un tamlīdzīgi.Ja kopīgas būs tikai izklaides, tad meitenei var rasties viedoklis, ka vīrieša pienākums ir izpriecu sagādāšana.

snamlet (2012-09-08 21:58)      Mans tēvs bij vīrietis ar zelta rokām, stingru mugurkaulu, izglītots un ar lielu cieņu pret sievieti. Nekad nedzirdēju rupjus vai aizvainojošus vārdus teiktus sievietei lai kāda viņa arī būtu, jo dzīve nav pret visiem vienāda. Un tieši viņa nopelns ir tas, kāda esmu kā sieviete...ļoti daudzās sarunas par visdažādākajiem jautājumiem, arī nedarbiem. Speciāli mani nemācīja, tikai lika domāt, vērtēt, nečīkstēt...Man patika būt ar viņu kopā un vienmēr zināju, ka tā ir mana drošā aizmugure līdz savai bojāejai. Tēvs nevis iemācīs, bet parādīs ar savu uzvedību, stāju, izturēšanos pret citiem, kādam jābūt vīrietim, kā arī to, kādam tam nav vēlams būt.

VS_ (2012-09-08 22:23)      Iemācīt otram var tikai to, ko pats labi prot. Pārējais bērnam būs jāmācās pašam.

Ieklausos (2012-09-08 22:48)      Tā tieši, apzināti tēvs man iemācīja, kā patstāvīgi tikt galā ar matemātiku, bet pārējais (svarīgākais) viss bija netieši - sarunas (arī nesarunas aizņemtības dēļ), izturēšanas pret mani, brāli, mammu un sievietēm vispār, izklaides utt. Jā, un vēl viņš bija pārliecināts, ka ir darbi un rīcības, kas sievietei nav piemērotas (šobrīd sabiedrībā tas jau it kā ir diskutabls jautājums). Līdz ar to mani varbūt vairāk loloja.

neko (2012-09-09 03:57)      Gana daudz sakarīgu atbilžu (kaut arī viedokļi dažādi), bet daži manuprāt krietni putro lietas. Ja runa būtu par dēlu - ok vīrietis ir tas no kura dēls gūs savu pirmo pieredzi kā attiekties pret sievietēm. Bet te tomēr runa par meitām... šinī gadījumā tā jau būs māte no kuras viņa mācīsies attieksmi (uzvedības modeli) attiecībā pret vīriešiem.

"Pirmais, kas jāiemāca Tēvam ir Mīlestība un Cieņu pret Māti!" - un ka to var iemācīt... ??? kā var iemācīt cieņu pret māti? Starp citu jā - man ir teikts "tu pasaki, lai mani ciena". Pateikt jau es varu, bet kaut kā esmu pārliecināts, ka cieņu savu bērnu acīs katrs var iegūt tikai pats. Un ja šī cieņa ir pazaudēta - tā ir konkrētā vecāka personiskā problēma. Neviens cits viņu nevar palīdzēt atgūt. Var iemācīt izturēties pieklājīgi, bez rupjībām utt... bet cieņa- tā tomēr ir lieta ko tikai katrs pats ar izveidot.

Tā mazliet atkāpei par "mīlestību pret bērniem"... atceroties savu bērnību nevaru piekrist, ka "galvenais ir mīlestība". Man vienmēr svarīgāks ir bijis cilvēciskais, nevis emocionāls kontakts. Tuvākas attiecības vienmēr ir bijušas ar tiem, kas izturējušies prātīgi un pārdomāti - kas ir uzklausījuši, devuši padomus, cilvēki kuros jūtams iekšējs miers un stabilitāte. Ieklausīties tādā cilvēkā vienmēr rodas vēlme. Savukārt ar tiem, kas uztraukušies un attiecībās ar kuriem dominējušas emocijas agrāk vai vēlāk ir kļuvuši "sveši" un savu lomu manā dzīvē vispār pazaudējuši. Ar tādu "skarbo onkuli", kas varbūt savu reizi ar "uzšāva", bet par lietu bet spēja dot mierīgu, izvērtu padomu kontakts un savstarpēja cieņa vienmēr saglabājies... savukārt "uztrauktie un emocionālie"... viņi nekad nav spējuši dot to sajūtu, ka šim cilvēkam var uzticēties un balstīties, vai viņā būtu vērts ieklausīties. Un vēlāk kontakts pa dzīvi ir pazudis vispār.

Aiz kam man tāds secinājums, ka vecāku iekšējā nosvērtība un spēja sevi kontrolēt "nepazaudējot seju" un autoritāti (saglabājot

neko (2012-09-09 04:02)      Aiz kam man tāds secinājums, ka vecāku iekšējā nosvērtība un spēja sevi kontrolēt "nepazaudējot seju" un autoritāti (saglabājot iekšēji spēcīga un nosvērta cilvēka tēlu) bērnu acīs ir daudz svarīgāka par emocionālu mīlestību. Un te vairs nav runa par dzimumu - gan vīrietis, gan sieviete var būt iekšēji spēcīgs un novērts.. un var nebūt. Tie, kam pietrūkst pašiem iekšējās stabilitātes un pamata dzīvē neko arī nav spējīgi dot saviem bērniem. Vismaz es nevaru neko nosaukt... Protams var jau būt ka tā ir tikai mana šauri subjektīvā uztvere un pieredze.

p.s. tā protams jau ir atkāpe no tēmas par tēva lomu... tas jau ir ir par vecākiem, vecvecākiem un visiem pārējiem, kam ir kāda loma bērna audzināšanā.

violinn (2012-09-09 10:24)      Kā var iemācīt cieņu? Ar savu piemēru. Darbi, ne vārdi. Pastāvīgi un nemainīgi.
Kā vīrietis attiecas pret sievieti, to redz un pa savam sajūt arī mazā meitene.
Piemēram, ja tēvs neuzdrošināsies pacelt balsi uz mammu, viņa pieņems, ka tā ir norma, tā ir tā vīrieša pareizā attieksme pret sievieti, citi modeļi škitīs sveši. Viņa visticamāk arī neko savādaku pret sevi nepieļautu.

Civēks tak vienkāršs dzīvnieks, visu kopē. Novēro, atkārto redzēto, redz kādas emocijas konkrēta rīcība izsauc citiem, kādu savu interpretāciju pieliek klāt. Neko no jauna jau neizdomā.
Ja lielāks, tad sak izprast savas izjūtas.

Pavisam vienkāršotā veidā to var redzēt amīšu multenēs. Stimuls vai kāds notikums - škobīšanās, jo laikam domā ar - un tad paraugs kādam jābūt: bēdīgam ar nolaistiem lūpu kaktiņiem vai jādzied, jāvicinās rokām un jāsmaida līdz ausīm.

neko (2012-09-09 10:47)      Vispār palasot komentārus nevilšus rodas jautājums... vai tiešam tik daudziem ir problēmas ar tik elementārām lietām? Uzdodot šo jautājumu es to nebiji domājis tik primitīvi kā "vai bērniem ir jāredz savu vecāku lopiskā uzvedība" un "vai mājas ir jāvēro elementārā pieklājība". Doma bija mazliet citāda...

_Krasula_ (2012-09-09 11:30)      Manuprāt, savstarpējās attiecības ģimenē ir primārais. Un tas, vai mācīt meitai braukt ar mašīnu jeb pavārmākslas iemaņas, jau ir sekundāri.
Ar vecāku iekšējo nosvērtību un paškontroli bērnam vien ir ar maz. Viņam gribas arī kādreiz tikt paslavētam, pažēlotam, sajust ka par viņu uztraucas, ka viņu mīl. Ir labi, ka kāds no vecākiem to spēj izteikt arī ar vārdiem, ne tikai parādīt ar darbiem. Pretējā gadījumā arī bērns var izaugt tāds ļoti pašdisciplinēts, ieturēts, bet nespējīgs runāt par savām sajūtām un izpaust savas jūtas, kad tas ir nepieciešams.

skvo (2012-09-09 14:30)      tieši tāds bija mans Tētis - bija tā, bija jums tēvi kam gan rokas no pareizā gala aug, gan galvā viss kārtībā gan visādi citādi pilnīgi nekur piekasīties?:)) bet mans vīrs pavisam pretējs:D tā ka atkal nekas kopā nelīmejas:)

Madara_Zuze (2012-09-09 16:08)      es no teeva iemaacijos apmeeram 10 atzinjas. ar taam man ir pieticis visu manu dziivi. Liels paldies vinjam par taam.
Nu, piemeram, shaada viena, kura vareetu buut turpinaajums sheit jau uzsaaktajai diskusijai par sievieti un skruuvgriezi: " tev nav viss jaaprot dariit pashai. patiesiibaa vari neprast dariit pilniigi neko, un tas ir normaali. Bet taada gadiijumaa tev ir jaaprot noorganizeet, lai to, ko tev ir jaaizdara, izdariitu kaads cits..."

Dezyree (2012-09-10 11:44)      Patiesiibaa teevam meita ir vienkaarshi jaamiil, jaamaaca meitu ir maatei, un ar deeliem- otraadi:)))

EliiLi (2012-09-11 15:47)      Tēvs meitai dod stabilitātes, balsta izjūtu vai tieši pretēji... Un ar labu, saprātīgu attieksmi savu bērnu nevar izlutināt. Viņai pienākas saņemt cieņas pilnu attieksmi no puišiem vēlāk, un tieši tēvs kā tiešā, tā netiešā veidā būs piedalījies pie tā, vai viņa vispār izpratīs, ko tas nozīmē. Un, ka tas viņai pienākas. Tēvam ir jāmāca ievilkt robežas un pieiet notiekošajam racionāli- vai tas skar jūtu, vai kādas citas sfēras.

Deisa(2012-09-19 10:02)  Tiklab tēviem kā mātēm vienkārši vajag izvērtēt sevi - kas pašiem sevī patīk, kas nepatīk. Esot ar bērniem kopā, neslēpt to, kas pašam sevī patīk, bet censties... nākamās atbildes