Lauku bērns pilsētā.

Saprotu, ka šī nav īstā vieta, kur par to runāt, bet varbūt tomēr kādai mammai ir labs ieteikums.
Mana meita (16) mācās Rīgā tehnikuma 1.kursā. Labi padodas mācības, ir iesaistījusies dažādās aktivitātēs (koris, dejas, muzicēšana u.c.) vārdu sakot, cenšas saturīgi aizpildīt laiku. Ir labas attiecības ar kursa biedriem, arī kopmītnēs ar istabiņas meiteni. Viss itkā kārtībā, taču viņa bieži slīgst depresijā, raud, jo jūtas vientuļi, pārdzīvo par visām negācijām, kuras redz Rīgā, grib uz mājām. Ilgi runājam pa telefonu, cenšos viņu mierināt. Uz kādu laiku tas izdodas, bet tikai uz neilgu. Kā Jūsu bērni, kuri līdz šim dzīvojuši laukos, iejūtas Rīgā? Kā tiek galā ar galvaspilsētas stresu?

Espacs (2013-02-10 20:44)      Pieradīs. Iepatiksies. Aizrausies. Vārdsakot- ūdensgalva samaitās.

Ai_bonija (2013-02-10 20:48)      tāda galvaspilsētas stresa neeksistē, ja nav grūtības ar naudiņām. Bet 16 gados eksistē pirmā mīlestība, ka tik aiz skaistiem vārdiem meitēns neslēpj elsas pēc kāda jaunieša bučām.

andzipa (2013-02-10 20:51)      Tikai ar SATURĪGU laika aizpildīšanu, ATBILDĪBU par mācībām un savu rīcību, nepazaudēt galvu lētos vilinājumos....
Māmiņ, bērni ir uz laiku un nabas saite ir jāpārgriež...
(no savas- lauku meitenes pieredzes)

sssaaarrraaa (2013-02-10 20:52)      Pati bērnībā pēc 8.kl aizbraucu no Ventspils mācīties uz Rīgu.
Tā vientulības sajūta man arī palikusi atmiņā..jo nav maaju-ir kopmiitne... un jūties ka puteklitis lielaja Rīgā...
Ja ir labas draudzenes būs ok...ideali ja izdotos iedraudzēties ar kādu Ridzinieci nevis ar koju meiteneem...

Tessa (2013-02-10 20:53)      ja nenotiks k-kas tads,kas ljoti patiik,cita pilseta var dzilji apriebties.es biju paris-triis gadus vecaka,kad saku dziivot Liepaja(pec lielpilsetas ikdienas),domaju-kirdik bus.1990.gads,pilseta peleka un druma un visu laiku liist!! nonstopa. vai migla.vai veji.tiiras shausmas.vel istabas biedrenes gaudo uz menesi.un es vieniiga pratu gatavot.
sakuma aizpildiiju laiku ar to est taisiishanu,tad pienaca pavasaris un jurmala.un iepatikas.lekcijas-pludmale-sesija-pludmale.
tagad nevaru iedomaties sevi citur.iemiileju sho pilsetu uz visiem laikiem))

sniegaroze (2013-02-10 20:53)      Te nevar būt viennozīmīga atbilde. Varbūt meitene visu nestāsta, varbūt jūtas vientuļa un nesaprasta, varbūt kādu attiecību krīze. Protams, ja tikai skumjas pēc mājām, tad pieradīs un būs labi. Adaptācijas periodi jaunos apstākļos visos vecumos nav viegli.

Ieklausos (2013-02-10 20:55)      Ticamāk jau, ka skumst pēc mājām (ne jau lauki vai pilsēta pie vainas). Neko nevar darīt (atbalsts jau ir, cik noprotu). Agrāk vai vēlāk tā saite ir jāpārgriež. Jūtīgākiem tas notiek lēnāk, sāpīgāk.

lasminaxxl (2013-02-10 21:10)      HA - skaties ka neatkārtojas manas kaimiņienes variants .
Meita aizbrauca mācīties , viss bija labi , bet jutās tik vientuļa , nu tik vientuļa !!!!!! mamma stundām varēja stāstīt par meitas vientulību ..........
Bet meita -- pirmā no kursa apprecējās , piedzima 2 bērni ... Skolu pabeidza , viss jauki - vismaz labi ka "vientulība " beidzās pozitīvi ...

liancite (2013-02-10 21:10)      Vai labi zini, ka izvēlētais amats ir, ko meita vēlas? Tad vēl mīlestības pinekļi, ak mīļās mājas...!? Parunā ar viņu!

HRDS (2013-02-10 21:13)      Tā ir kad bērnus audzē kā kolbā... un biedē ar Rīgu... Bet protams, ka mammas paspārnē pie pupa tai labāk patiktu karāties... :)
Nekas lai tik mācās... drīz nemaz vairs atpakaļ negribēs braukt... ;)

Rima (2013-02-10 21:23)      bieži vien saknes meklējamas senāk, t.i., nav problēma lauku bērns vai pilsētas, problēma - ierastās vides maiņa, dzīve atsevišķi no gādīgajiem vecākiem. Jo vecāki vairāk lutinājuši, jo bērnam grūtāk kļūt patstāvīgam. Vecāki ir bijuši klāt nepārtraukti - tagad nav, tas traucē vairāk nekā kaut kas cits. Tāpēc vien bērniem ieteicamas dažādas nometnes un vecmāmiņas, lai bērni pakāpeniski pierod dzīvot un domāt bez mammas.

dogville (2013-02-10 21:29)      Kad manas meitas maaciijaas ar shausmaam veeroju,kaa provinces meitenes pa kopmiitneem dziivo-kaa no kjeedes noraavushaas.Smeekjeeja visas,tad dazhas jau peec pirmaa kursa kluva par vientuljajaam maaminjaam.

Ai_bonija (2013-02-10 21:43)      Tātad bērnam ir bailes no lielās dzīves, tip "kā es tikšu viena galā?" Un zinot jaunatni, noteikti naudas nepietiek, jo vajag turēt līdz baram, lai tajā iekļautos.

uguniga_annina1970 (2013-02-10 21:47)      16 gadi , draugs jau vairāk kā gadu ........
Kas tur vēl būtu palicis no "lauku meitenes" ? ( tā dumji pajautāju)........

saullla (2013-02-10 21:55)      Ir dažādi cilvēki,arī bērni.Ir kam mājas sajūta IR izteikti svarīga,ir kas spēj iejusties vienalga kur un kad.katram savs.
Tās nav bailes,tā ir vienkārši vajadzība pēc māju sajūtas,nevis mājām kā tādām,bet sajūtas!

jozolsen (2013-02-10 22:02)      Priecājies ka viņa vēl Tev uzticas,baidies kad tas zudīs..

hefny (2013-02-11 00:26)      viss ir labi...gatavo mazbērna pūriņu savlaicīgi.... :)

ponytail (2013-02-11 01:55)      Vienkārši esi mamma savai meitai. Neizgudro jaunu Ameriku un rīkojiers tā, kā jūti. Esmu izgājusi cauri ellei un vēl vairākām ellēm, esot šķirtai no saviem bērniem - un viņi arī. Ja jūs vēl sarunājaties, izraudaties un dalāties - viss ir kārtībā. Arī Tev ir jāpieņem, ka meita pieaug. Diemžēl, augšanas sāpes mammas jūt arī šajā 18+ vecumā. Lai jums izdodas!:)

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu