Vai Jūsu bērni atbalsta Jūs ikdienas solī?

Tāds šīs dienas jautājums.Vai bērniem ir jāpalīdz saviem vecākiem? Vai arī kā paliek astoņpadsmit tā čau rasma man ir cita ğimene? Neizprotu šo dzīves posmu

Tinte (2016-12-11 14:23)    3 Vai man vienai šķiet, ka autore nemaz netaisās pati kādu aprūpēt, tikai būt bizneswuūmene firmai, kas ar to nodarbojas?

neko (2016-12-11 14:40)      Ideja nav slikta un patiesībā darbojas, bet divi ieteikumi;
1)Nekādā gadījumā nepinies ar valsts iestādēm un oficiālajām institūcijām. Ja ko tādu veido tad tikai pati uz saviem noteikumiem.
2)Rēķinies par pirmos ... nu vismaz gadus 5 būs jāveido reputācija, kamēr cilvēki pamazām sāks uzticēties. Viegli tas nebūs.

edding (2016-12-11 14:45)      Ideja nemaz nav slikta. Ja kāds spēj to noorganizēt, kāpēc ne. Un pirms sākt ko darīt, apjautāties, cik bērni ar mieru ieguldīt vecāku aprūpē nemaz nav slikti.
Tikai, lasīt te, cik visi labiņi un reālā dzīve ir 2 atšķirīgas lietas. Personīgi es, ja mani vecāki būtu dzīvi, cik spētu, rūpētos pati, jo neviens svešais taču nemīlēs manus vecīšus.
Ir jau skaisti lasīt, ka kāds tur uzcēlis pensionāru ciematiņu un cer ka par gadiem 10 tas atpelnīsies. Šaubos. Ja varētu ņemt penšus-ārzemniekus, tad jā, bet tā nedrīkst darīt, jo ja kas, mūsu valstī viņu veselības apdrosināšanas polise neder, būs pašiem jāmaksā.

av2 (2016-12-11 15:14)      ikdienaa? Nee, bet taa, protams jaa.

Samila (2016-12-11 17:56)    1 Tāds labs latviešu sakāmais - ko sēji, to pļausi.
Kļūstot pieaugušam, cilvēks nekļūst par bezsmadzeņu dārzeni, tikai iemācās organizēt pats savu dzīvi un atbildēt par savu rīcību.

Ja ģimenē pret viņu līdz pilngadībai ir izturējušies kā pret tukšu vietu, tad pēc tās sasniegšanas viņš arī pret ģimeni var izturēties līdzīgi. Manuprāt, taisnīgi.

neko (2016-12-11 18:19)      Vispār jau ņemt vērā šejienes komentētāju vidējo vecu pareizāk būtu bijis jautāt vai rūpējaties par saviem vecākiem.

rudensroze2 (2016-12-11 18:30)    3 Manuprāt ir jācenšas ar sevi maksimāli tik galā pašai.Nedrīkst, kamēr vien tas ir iespējams, bērnu padarīt par obligātu izpalīgu, izklaidētāju un uzticības personu.Tam domāti dzīvesbiedri, tad nu centīsimies, lai tādi būtu un noturētos pie sāniem.Cita lieta ir kaut kāda gadījuma rakstura palīdzība, bet tas ir abpusēji, jo arī bērniem palīdzība ir vajadzīga, kaut vai pieskatot mazbērnus.

Deisa (2016-12-11 20:35)      Kamēr bērni dzīvos ar mani, viņiem ir jāpiedalās ikdienas solī. Ja jūtās gana patstāvīgi, lai veidotu savu dzīvi, durvis ir vaļā. Tieši tik vienkārši.

jadore (2016-12-11 21:08)      Kad nepieciešama palīdzība, bērni palīdz. Es arī atbalstu savus bērnus, kad palīdzība vajadzīga. Bet kopumā tomēr katram pašam jātiek ar savu dzīvi galā. Nav pareizi uzsēsties uz kakla bērniem, bērniem sava dzīve dzīvojama.

Nesen lasīju, ka privātā pansionātā Latvijā mēneša maksa eur 1000, 250 no tās var segt pašvaldība. Šobrīd kaut kādu aprūpi veic sociālais dienests, bet ne visiem, jāizpildās kādiem kritērijiem. Manuprāt, ideja laba, domāju, ka aprūpe būs arvien vairāk vajadzīga, ja ņem vērā, ka sabiedrība noveco.

mirga (2016-12-11 22:28)  3   Mani bērni mani atbalsta, es viņus. mēs esam atbalsts viens otram. Viņi mani ņem līdzi uz dažādiem pasākumiem, lai es nejustos vientuļa. Ar viņiem dalos bēdās, priekos. Un ar viņiem dalos savā pieredzē un viņi dod padomus manās sirdslietās.

rudensroze2 (2016-12-11 23:10)    5 Mirga, tas jau vairs nav ne atbalsts, ne palīdzība, ja bērniem Tevi jāizklaidē un viņiem jādod padomi Tev sirdslietās.Tam nu gan domāti draugi un draudzenes, mīļākie, vīri.Tās nu ir lietas, ko nevajadzētu bērniem uzkraut.Tas noteikti traucē viņu dzīves-,tas ir gadījumā, ja viņiem ir savas ģimenes, bet ja nav, tad liedz pārraut ciešo saikni ar māti un veidot sabu dzīvi, jo lomas nu ir mainītas, un bērni jūt atbildību par māti, kas nu ieņēmusi bērna vietu

mirga (2016-12-11 23:45)      Var jau būt ūdensrozei taisnība, bet liekas , ka vairāk viņiem vajag mani nekā man viņus. Tas nav, ka neļauju viņiem dzīvot. Esmu drīzāk viņiem kā draugs. Bet patreiz jau sāk veidoties pamazām savādāka situācija, jo tiešām viņi atbalstīja mani šķiršanās laikā. Nu viss nokārtojies un varēsim dzīvot katrs savu dzīvi.

Sassy14 (2017-03-10 11:55)    1 Nu, pēc likuma par bērnu līdz 18 esmu kā māte atbildīga VISĀDĀ ZIŅā - viss, ko viņš nepareizi dara, ir mana kļūda. Ja viņš skolā vai bērnudārzā dauzās, gāž podus, man jānovērš gan cēlonis, gan jānodarbojas ar sekām. Ja viņu skolā apceļ, man ar to profesionāli jānodarbojas. Ja viņam iet sūdīgi kādā mācību priekšmetā, man jāizskaidro, jāietrenē, jāiedveš pozitīvas domas. Ja viņš nav pats par sevi pārliecināts, ir skumīgs vai aizvainots, jāpārliecina, ka tieši viņš ir Uzvarētājs. Tad vēl... ar bērnu jāpļāpā par dzīvi, mākslu, mūziku, varbūt arī politiku, zinātni... jādod pozitīvi piemēri un jāizskauž negatīvie, gan sevī, gan viņā. Jābūt viņam arī par ārstu, psihologu, biktstēvu, izklaides programmu koordinatoru 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā.
Pēc 18 gadiem - es VARU palīdzēt bērnam, ja ir nepieciešams, bet man tas vairs nav pēc likuma jādara. Bet... cilvēks nepārvēršas no bērnišķīga pusaudža par atbildīgu pieaugušo pa vienu nakti, tāpēc mātei ir jābūt gatavai piestutēt, dot labus padomus, palīdzēt orientēties izvēļu un iespēju labirintos un džungļos... utt.

Uzdot jautājumu
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Twitter Draugiem Facebook uz e-pastu
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu