Psiholoģiskā palīdzība bērnam pēc vecāku šķiršanās

Mutere (2005-03-06 23:46)      Vai skolā nav bērnu psihologs? Parunājiet ar savu ģimenes ārstu. Tas ir ļoti smagi. Šķiras vecāki, bet visvairāk cieš bērni. Mājās viņš negrib, ka mamma raud vai tētis dusmojas. Varbūt viņš domā, ka viņš vainīgs? Varbūt derētu mazliet nogaidīt. Tas taču ir jūsu bērns- dzīvs cilvēks, ko radījāt savā divu cilvēku savienībā. Padomājiet par viņa veselību. Histērija ir tikai protests, sirsniņa ļoti sāp.

piekraste (2005-03-07 08:50)      Nevajadzētu vecākiem domat tikai par savu labumu,bet gan ko jūt bērns pie jūsu šķiršanas.Varbūt nākamais partneris ir svarīgāks par jūsu bērnu????????

upsss (2005-03-07 09:33)      Nedomāju, ka bērnam patiktu izrāde "Ģimenē viss kartībā". Ja nu tā sanācis, ka vecāki kopā nevar palikt, tad bērnam jādod maksimāli daidz mīlestības no abām pusēm. Tik daudz, lai viņš saprastu, ka ir vissvarīgākais cilvēciņš jūsu dzīve :))

Luxa (2005-03-07 09:33)      Lai taa puse ar kuru beerns vairs nedziivos kopaa velta laiku vinjam, pavada laiku ar vinju kopaa, kaut vai kaut kaadas noteiktas dienas nedeeljaa, lai beerns zina, ka otrs vecaaks veel ar vien vinju miil un,ka nepazudiis no vinja dziives. Protams, ka beernam gruuti pienjemt taadas paarmainjas, galvenais pashiem veel neradiit smagu atmosfeeru.

N_A (2005-03-07 10:09)      Palikt kopā būtībā sairušā ģimenē tikai bērna dēļ ir nepareizi, jo pirmkārt, bērns jūt un saprot, ka vecāku starpā valda sliktas attiecības un viņš tik un tā jūtas slikti. Otrkārt, bērns var tikt izmantots vecāku "spēlēs" un ozmantots pret otro pusīti. Kā rezultātā abi vecāki var sākt manipulēt ar bērnu savu attiecību kārtošanai, kas ir vēl sliktāk.

Konkrētajā gadījumā..... varbūt bērns jūtas diskomfortā skolā, kur ir pātrāk daudz cilvēkua pkārt, kamēr viņam šādā situācijā ir vajadzīgs miers un laiks, lai savus prātiņus, domas sakārtotu? Vecākiem būtu jāvienojas, ka viņu abu strpā viss ir beidzies un tur nav ko līmēt, bet bērnu taču abi mīl kā agrāk. Un tieši tas bērnam jāsaka atkal un atkal. Nevajag pārspīlēt ar materiālām lietām (saldumiem, rotaļlietām, mūzdien jaunām drēbēm un apaviem), bet katrs savā laikā , īpaši tēvs pirmajā šķiršanās laikā lai ir kopā ar bērnu. Brauciet kaut kur, vediet viņu uz Zoo dārzu, uz kādu bērnu izrādi, pastaigās uz jūru vai mežu. Vienkārši esiet kopā ar bērnu (bet katrs atsevišķi, nedodiet viņam ilūziju, ka kādreiz varat atkla saiet kopā!!!), un daudz runājiet, stāstiet, ka mīlat viņu, ka jūsu attieksmē pret viņu nekas nekad nemainīsies. Ja bērns iet skolā, viņš ir jau diezgan liels. Sakiet, ka ir noticis tā, ka vecāki vairs nevar dzīvot kopā, bet abi viņi tomēr mīl viņu. Un šķiŗsanās iemesls nav bērmns, tēvs no gimenes neaizgāja prom tāpēc, ka nemīl vairs viņu, bet tāēc, ka stipri sastrīdējās ar mammu. Lai bērns saprot, ka vecāki vairs nebūs kopā, bet viņu mīl.
Palīdziet viņam šo stresu pārvarēt ABI un vēlāk viņš jums ABIEM būs par to pateicīgs.

NL_O (2005-03-07 10:25)      Protams, ka bērni ir vislielākie cietēji. Bet - nu nebūs viņam labāk no tā, ka paliks kaut kāda formāla ģimene. Bērns(-i) tak tāpat jūt, ka mammai ar tēti nav labi; un viņam arī slikti. Pamazām, pēc šķiršanās, viņi pierod, pieņem to faktu; kaut arī smagi. Ir bijušas arī maniem bērniem histērijas, melni zīmējumi utt utml Nu nezinu, varbūt no distances grūti spriest - bērni dzīvo ar māti un es ar viņiem tiekos tikai laiku pa laikam; tā ka nevaru jau patiesībā zināt, kā tur ir. Taču sajūta ir tāda, ka viņi ir nomierinājušies, sapratuši, ka mātes un tēva šķiršanās jau nenozīmē, ka viņus mīl mazāk. Laikam bijusi viņiem arī vainas apziņa - sak, tā šķiršanās ir tāpēc, ka mēs slikti. Vajag pacensties, lai viņiem būtu kāda interesanta nodarbe, kaut kas ar ko aizpildīt savu laiku.
A palikt kopā bērnu dēļ - manuprāt, absurds. Mēs ar sievu mēginājām tā teikt `no jauna`. 0. Un bērniem no tā nekāda labuma; gluži pretēji. + bērni ta izaugs, a kas būs ar jums; tevi... A psihologs varbūt var palīdzēt; bet tikpat labi tas var izrādīties garām.

neko (2005-03-07 10:44)      smagi, bet vienigais pareizas risinajums. ja atiecibas vecaku starap nav labas "kopdzive bernu pec" visu padaris tikai vel slikataku. isapshi jau bernam. no tadam "gimenem" berni agrak vai velak vienkarshi beg.

laiks visu noliks sava vieta... drizk jau labak vijam par to visu nepartaukti neatgadinat ar regularam sarunam par sho temu. kada iteresanta nodarbe, kas pinliba piesaistu uzmanibu kam citam vartu but isti vieta.

magone_2004 (2005-03-07 11:58)      Ne jau no paša fakta bērni cieš, vairāk no veida, kādā vecāki iemāca viņam reaģēt uz notikumiem un lietām.... Ir lietas, ko nav jāmāca un attiecību veidošanas modeli parasti pēcnācēji vismaz šādā vecumā pārņem diezgan nekritiski. Nez vai mierīgi un līdzsavaroti vecāki ar izteiktu patiesīguma izjūtu kaut ko tādu spēj izveidot...
Bet varbūt histērijai skolā bija savs iemesls? nevar jau visu norakstīt uz vienu gadījumu un tad nu vainot kādu, kurš gribējis šķirties... Arī vēlmei škirties bija SAVS iemesls. Tātad kaut kas jau nebija kārtībā arī pirms šķiršanās....

bonaqua (2005-03-07 12:27)      grūti bērnam...galvenais, pacietību...lai viņš nejustos vainīgs, pie vecāku škiršanās.

narinja25 (2005-03-07 22:15)      paldies jums par atsaucibu:)
protams es meginu darit visu ka labak, runat, pavadit laiku un tt.
Protams, savu viedokli nevaru iestastit berna tevam, nu ko padarisi...Un tas vel pie ta, ka mes vel dzivojam visi kopaa vienaa dzivoklii... NU jebkuraa gadijumaa paldies jums....

ilzzzite (2005-03-08 13:22)      Jaa, situaacija sarezgjiita.Skolaas jau tagad vajadzeetu buut psihologam, un to noteikti vajadzeetu izmantot.

sama (2005-03-11 12:59)      ar miilestiibu un laiku kameer vinjsch apradiis un pienjems schaadu vinjam nepienjemamu gjimenes modeli un to ka vecaaki schkjiras un nu kaads var iztruukt no vinja miiljotajiem abiem vecaakiem tas ir taapat kaa zaudeet tuvu sev cilveeku(tas taa lai pieauguschie saprot)...patreiz vinjsch savu vienaudzju viduu sevi nepienjem kaa pilnveertiigu bernu jo vinjsch nezina ka arii pastaav gjimenes modelis kur bernu audzina viens vecaaks...taa tad izskaidrot ka tas ka vinja vecaaki dziivos schkjirti vinjam nav jaakaunaas vai jaajuutaas vainiigam pie raduschaas situaacijas un nebuut vinjsch nav sliktaaks tagad kaa citi beerni...iespeejams ka berns tiek saapinaats no savu vienaudzju puses par scho temu vai arii tas tiek tik pat saapiigi izprasts un uztverts.veelu veiksmi!:)

kanareika (2005-03-11 20:23)      man bija līdzīga problēma. bērns ir ļoti jūtīgs radījums un uztver vecāku šķiršanos ļoti sāpīgi.

No savas pieredzes varu pateikt, ka viss pāries tikai un vienīgi ar laiku. pārāk daudz pārdzīvojumu mazajam cilvēkam ir sakritis vienlaicīgi - pirmais skolas gads un vecāku šķiršanās. tas nenobriedušai nervu sistēmai ir liels pārbaudījums.

galvenais nevaino tajā visā sevi.

DANIDA (2005-04-01 08:41)      "Beernu veseliigas attiistiibas centrs", Valdemaara 100...Ginta Teivaane, beernu psihologs.