Kad vecāku starpā ir aiza...

spitniece45 (2012-01-30 19:16)      ...tikai bērna dēļ nav vērts palikt kopā, ja nevar atrisināt savstarpējās nesaskaņas un būt kopā paši sevis dēļ, tad labāk šķirties, jo ja vecāki ir nelaimīgi, tad arī bērns tāds būs...

selavi_5 (2012-01-30 19:16)      Varu noteikti padalīties no pieredzes. Izšķīros pirms 22 gadiem. Bērniem bija 3 un 2 gadi. Audzināju viena. Mani bērni man vairākkārt ir teikuši paldies, ka esmu aizgājusi no viņu tēva, nebija jāskatās pazemojumi, jāklausās strīdi. Esmu audzinājusi visnotaļ ar pietāti pret tēvu, skaidroju, ka es viņus mīlu un tētis viņus mīl. Bērni tur ciemojas arī tagad ar lielu prieku. Bija grūti brīži arī, protams, bet tikām veiksmīgi pāri tam visam. Mani bērni ir laimīgi ar mūsu gadījumu.
Zinu, ka vairākās ģimenēs ir lielas problēmas šajā jautājumā.

Saksi (2012-01-30 19:17)      Manuprāt deļ bērniem nav jāpaliek kopā, jo zaudētāji ir visi, gan bērni, kas ar laiku jūt "teātra spēli", gan vecāki, kam varbūt ir attiecībads ārpus ģimenes. Mēlus bērni ļoti labi jūt un vaino sevi. Tā ir "astes griezšana pa gabaliņam". Sāpīgāk, bet labāk ar vienu cirtienu pielikt punktu.

fargo (2012-01-30 19:20)      Gimenes loma cilvēku dzīvē ir bērnu izaudzināšana.

sandra1111 (2012-01-30 19:24)      mazais redz samērā kroplas attiecības, jo neesam tik perfekti aktieri.labāk šķirties, bet saglabāt cilvēcīgas attiecības.

elsa (2012-01-30 19:24)      Bērnam vieglāk, saprotams, ir normāla ģimene. Kur vecāki viens otru ja ne mīl, tad vismaz ciena un neķēza viens otru bērnu klātbūtnē ,kur nu vēl roku palaišana. Deļ bērniem sevi pakļaut jebkādam teroram , nesaticībai, kašķiem nav nekādas vajadzības. Šķiršanās gadīj`mā kas ir vissneaisargātākais? Bērns. Un visvieglāk ietekmējamais. Tad nu ir pretīgi tas, ka vecāks sakās mīlam bērnu, bet tai pašā laikā visādos veidos mēģina viņi ietekmēt otra vecāka iespaidošanā, pazmošanā, pakļaušanā. Ko tas otrs mīl? Ne jau bērnu, bet pats sevi.
Kaut gan, pats uzdevi jautājumu un pats arī atbildēji. Bet tēma izcila.

Just_ (2012-01-30 19:27)      Mde. Interesanti, cik daudz strīdu un pazemojumu var atcerēties 2 - 3 gadus vecs bērns? Bet tas nu tā, lirika.
Dažiem bērniem ir labāk, ja vecāki izšķiras, un dažiem bērniem ir labāk, ja vecāki nešķiras. Viens gadījums ar man ļoti tuviem cilvēkiem ir tieši pēdējais - viena stulba krāniņa iegribu dēļ kāds nu jau 8 gadus vecs bērns ir nelaimīgs. Turklāt pats krāniņš arī vairs nav laimīgs, kaut pirms pāris gadiem vai lidoja, un viņam bija vienalga, ko jūt mazā sirsniņa. Varbūt tādos gadījumos, kad viss ir +/- labi un nekādu galīgi neatrisināmu problēmu un domstarpību nav, tos krāniņus un vāveres labāk pievaldīt un palikt kopā bērna dēļ?

chentaluluu (2012-01-30 19:27)      Lai cik tas nebūtu dīvaini, bet šai situācijā viennozīm cietīs bērns. Ja vecāki paliek kopā bērna dēļ, viņš jutīsies vainīgs. Ja vecāki šķiras, bērns jūt, ka viņš ir traucēklis tam, ar kuru viņš palika un jaunajām attiecībām šķērslis, vai svešais jaunajā ģimenē. Otrs vecāks, kurš aizgāja, tam viņš nebija vajadzīgs, viņu it kā nemīlēja. Manuprāt bērnam labāk būtu redzēt laimīgus abus vecākus, kaut arī šķirtus, bet tikai lai viņi neaizmirst savu bērnu, apliecina viņam savu mīlestību, lai mātes nekūda savu bērnu pret tēvu.
Pati dzīvoju šķirtā ģimenē un zinu kā jutos bērnībā un ko nācās dzirdēt no mātes par tēvu. Tēvu vienreiz netīšām satiku, bet vajadzīga viņam nebiju. Pagājušogad tēvs nomira un tikai tagad sāku kautko uzzināt par to, kā un kas patiesībā bija.
Bērns cietīs vienalga.

suuraa (2012-01-30 19:29)      Bērniem ir grūti gan vienā, gan otrā gadījumā.Kamēr ir mazi, protams, tik daudz varbūt neizjūt to, ka vecāki tikai viņu dēļ dzīvo kopā, bet pusaudžos tas var izraisīt daudzas psiholoģiskas problēmas...Skaties, kā gribi, bet situācija smaga...

Ingaxx (2012-01-30 19:39)      Bērnam ir labāk ar vienu veselu vecāku kā ar diviem slimiem.
Atceros vienu krievu filmu, kur pielūdzējs savas izredzētās bērnam jautā, vai viņam nekas nebūs pret to, ja viņš paliks pie mammas pa nakti, uz ko sīkais atbildēja, ka šokolāde lielos daudzumos spējot darīt brīnumus :)
Labāk svešs onka, kas lutina to sīko, lai tiktu klāt mammai, nekā tēvs vai māte debīls deģenerāts.
P.S. Brīnos par jodo - cik sakarīgs! Te kāds vēl tāds ir?

karbonaade (2012-01-30 19:40)      Pati esmu šķirtu vecāku bērns. Un saku, paldies dievam, viņi izšķīrās. Zinu vienu ģimeni, kur bērni mammai teica, ka vajadzēja ātrāk šķirties... Labi, visi šie gadījumi ir tīņa gadi bērnam.
Man šķiet, ka ir jēga palikt kopā tikai tādā gadījumā, ja neviens no vecākiem nejūt aizvainojumu par situāciju, ja viņi spēj vienoties, ka var sadzīvot mierīgi. Bet atkal - bērns šādā situācijā mīlestību neiemācīsies. Daudz lielākas iespējas viņam to iemācīties būs, ja tomēr vecāki atradīs kādu, ko mīl, nevis dzīvo kā labi kaimiņi.

elly (2012-01-30 19:59)      Kad vecaki stridas, nemil viens otru, dzivo, ka svesinieki - berni to jut, pat mazi bernini jut, ka majas valda aukstums un nav milestibas, sirds siltuma. Parasti berni, kuri aug sadas gimenes, sho gimenes modeli ienes ari savas dzives, kad pieaug. un parasti saka lielu ``paldies`` par savu ``laimigo`` bernibu/pusaudza gadiem, tiesi vecakiem. Protams, ka labak skirties un skirties tiesi bernu del, ne palikt kopa mantas del, bet bernu izmantot ka piesegu lai saturetu mantu.

evelina37 (2012-01-30 20:04)      Jā, tā vislielākā kļūda palikt kopā tikai bērna dēļ.
Es arī tā domāju līdz bērni man pateica, ka tā nav labi un lai sūta tēti prom.
Kad izdarīju tā, tad bija labi visiem.

Tessa (2012-01-30 20:23)      man domat,ja vecaki izshkjiras un saglaba labas attieciibas,tas ir,netur ljaunu viens uz otru un nenoskanjo bernu pret kadu no abam pusem,viss bus chiki.lielajos vilcienos nekas nemainiisies,tikai vinji vairs nedziivos kopa.bus mammas dienas un teta dienas.
vel es domaju,ka berni daudz ko saprot.un pec tam parmetiis vecakiem,kuri neizshkjiras it ka vinju delj.
es runaju par adekvatiem cilvekiem,kuri nokarto savas attieciibas civilizeta veida.

ponytail (2012-01-30 20:48)      Visstulbāk ir tad, kad pieaugušie savu neizlēmību piesedz ar bērniem. Nespēj paši tikt ar sevi galā, atbildīgi uzņemties nopietnu soli dzīvē (šķiršanos), bet iestāsta paši sev, ka kopdzīve turpinās bērnu dēļ. Tādiem viņu bērni patiesībā ir pie vienas vietas.
Un visu cieņu cilvēkiem, kas spēj tikt galā gan paši ar sevi un savām vājībām, izprast viens otru un neskriet katrs uz savu pusi, tiklīdz dzīvē gadījies kāds šķērslis. Jo esmu novērojusi, ka daudziem tas ir tā - ai, gadījās cits krāns/vāvere, gadījās kaut kādas nesaskaņas, gadījas vēl kaut kas - viss! Nedzīvosim taču kopā bērnu dēļ! Un šķiras, precas pa nez cik reizēm, taisa atkal jaunus bērnus... Nez vai tajā putrā kaut jel viens ir laimīgs.
Un vispār - recepšu nav. Cik cilvēku, tik stāstu.
P.S. Saviem vecākiem nekad neesmu teikusi paldies par to, ka viņi izšķīrās. Viņiem varbūt tā bija labāk. Man - nē.

skumjasaciis (2012-01-30 21:21)      Trauma bērnam tā ir VIENMĒR, jo kurš gan bērns negrib normālu ģimeni ar mammu un tēti. Piekrītu, ka ir gadījumi, kad vienkārši nevar nešķirties, bet ... ļoti bieži tā ir vienkārši bezatbildība pret saviem tuvākajiem, kas nu jau tiek uzskatīta gandrīz par normu...

Adamsone (2012-01-30 21:37)      Nezinu, vai mūsu individuālisma un egocentrisma laikmetā kāds patiešām paliks kopā tikai bērnu dēļ, jo tas prasa elles pašdisciplīnu, skaidru mērķa apziņu un spēju "nolikt savas vieglās dienas" uz gana ilgu laiku. Kādi darbaholiķi moš`, nu nezinu...Var jau ar šo motīvu aizmiglot citus iemeslus...
Vispār esmu skeptiska, tie manuprāt ir cilvēki, kas skaidri apzinās, ka diezin vai kas cits jēdzīgs spīd vai vnk nav resuru sākt visu no jauna..
Cik lielā mērā bērni cieš... Nu tas gan ir LIELS jautājums, te ir daudz pieņēmumu un izdomājumu. Ar nebeidzamu pinkšķēšanu var jebkuru padarīt nelaimīgu. Bet ja vecāki domā "bez bērna mēs būtu brīvi", tad manuprāt viņi paši ir aizķērušies bērnībā, kas īstajam bērnam ir slikti tā vai tā.

riita_kafija (2012-01-30 21:38)      Kad biju sīka un senči kašķējās, es savā nodabā lūdzu Dievu, lai tik šie ātrāk izšķirtos. Un es pārstāju būt cietējs tikai ar mirkli, kad tas beidzot notika.
Tā tikai liekas, ka bērnam abus vecākus obligāti vajag vienlaicīgi un kopā.

duuja (2012-01-30 21:48)      Brīnums, ka visas lielās un lielie grafomāni, spēj kaut ku uzrakstīt bez gānīšananās!:) Neteoretizēšu, jo mani vecāki dzīvoja mīlestībā un saticībā, laikam tāpēc meklēju šo ideālo saskaņu, kuru neesmu atradusi.... Arī manu vecāku starpā bijuši kašķi, kad mamma jautāja, pie kura paliksim un bija vīlusies, ka teicām, ka pie tēta.... Ir apskatīts jautājums tikai līdz brīdim, kad vecāki šķiras-esmu bijusi tā otrā, kura dzīvo ar šīm attiecībām, kurām esmu pakārtota. Te ir otrs jautājums-ko un cik es varu gaidīt, atļauties vai rēķināties? Tas ir jautājums jums, jo es jau savu izvēli sen esmu izdarījusi...

garinsh207 (2012-01-30 22:30)      :)ja kaut kas nav īsti sanacis, tad gudri, dzivesgudri cilvēki izšķiras normāli, bez naida, dusmām, bez bernu padarīsanas par ķilniekiem. un turpina rupeties par berniem, tikties, jo īstenībā nav naida, ne dusmu, ne aizvainojuma sava atarpā. neskatoties, kā katrs dzīvo tālak un ar ko. Un berni, zin,kas ir tēvs un mate un kapec viss ta ir sanacis. un neviens nav atraidīts, nepieņemts un apbizojies.
:) uzupuŗēšanas, dzivošana dēl kā, nekad īstu labu rezultātu nedos. berni ļoti labi atsķir falšumu. un labi, ja viņi mak izdarit vēlāk pareizus secinajumus, nevis to falšumu turpinat savā dzīvē:)

Just_(2012-01-30 22:46)  Oj, ku visi te smuki runā! Civilizētā šķiršanās, abi vecāki bērnam saglabāti, visi rūpējas, visi laimīgi, visa pasaule sadevusies rokās, nu viens riktīgs... nākamās atbildes