Bērni - izvēle vai neizbēgamība?

Lielākā daļa cilvēku izvēlas radīt pēcnācējus , bet esmu lasījies par tiem kas izvēlas to nedarīt, nekad. Kādas ir jūsu domas šinī jaut?

Ingaxx      Nu ja jau izvēlas ta izvēlas, katram jādzīvo pa smuko - citam tas ir baltā mājā ar žogu, suni un daudz bērniem, citam tas ir sērfojot lepnā vientulībā pa pasauli. Abējādi ir jauki, ja vien cilvēks tiešām sajēdz, ko viņš grig vispār! Te pa lielam onkuļi nezin.

skvo      Man ir draudzene Austrijā kurai nav un nekad nebūs bērnu aiz tā vienkāršā iemesla ka viņai mazi bērni nepatīk. Nu negrib cilvēks bērnus un tas ir labi ka cilvēks to ir apzinājies, sevi sterilizējusi un dzīvo tikai sev! Tā ir viņas izvēle, ne man viņu nosodīt:) Starp citu, tiešām ļoti skaista un arī gudra sieviete viņa ir.

didi1      ...jā, tikai jāsaprot, ka sterilizācija ir neatgriezeniska..ka tik neiznāk rūgti nožēlot! uznāks lielā love, gribēsies kopīgus bērnus un ko nu?/piemērs "iz dzīves"/

Torpedo      Berni ir izteikti sieviskigs hobijs, un kaa taads tas vispirmaamkaartaam arii buutu uztverams, tapataas kaa medibas vai masinas ir viiriesu hobiji. Utt.

Muktiana      Tāpat kā vīrietim ir nepieciešams sevi realizēt darbā, tāpat sievietei ir nepieciešams sevi izteikt, radot bērnus. Ir izņēmumi abās pusēs, bet tie ir izņēmumi. Vēl saka, ja sieviete bērnus nevēlas, tad labāk nevajag, jo varbūt viņai intuīcija saka priekšā, ka nevajag; iemesls var būt arī kāda labi sena emocionāla trauma, ko var atklāt labs hipnožu terapeits.
Un vēl saka, ja nav piemērota partnera, tad labāk bērnus nevajag. Un vienlaikus ir dzirdēts, ja sievietei ir milzīgs aicinājums radīt bērnu, tad ir arī kaitīgi to apspiest.
Vīrieši to bērnu būšanu rezervētāk uztver. Taču neaizmirsīsim, ka tieši šajā laikā ir smagi sajaukušās sieviešu un vīriešu lomas un raksturi - var būt sievišķīgs vīrietis, kurš labāk jūtas mājkopības lomā un sieviete, kura labāk sevi saredz karjerā un bēg no ģimenes pienākumiem. Vienlaikus tiek teikts, ja katrs tomēr neseko savam ķermeniskajam un smadzeņu bioloģisko struktūru aicinājumam, tad pārāk labi tas tāpat neizvēršas. Jo tādai vīrišķigai sievietei derēs sievišķīgs vīrietis, taču sieviete paīstam var būt laimīga vienīgi ar vīrisķīgi tendētu vīrieti, tāpat arī otrādi.

Muktiana      Aizmirsu piebilst, ka šo abu dzimumu atšķirīgo vajdzību apzināšanās ir būtisks ģimenes un harmonijas priekšnosacījums. Ir tikai dabiski, ja sieviete atbalstīs savu vīrieti viņa karjeras vēlmēs, tāpat sieviete sagaida, ka vīrietis ļaus viņai realizēt vēlmi pēc bērna.
Tikko sieviete sajūt blakus īsto un mīlamo vīrieti, viņai automātiski ieslēdzas signāls, ka grib bērnu (ja sevi vēl kā māti nav realizējusi); arī sexuālā aktivitāte viņai ievērojami palielinās (un pēc bērniem loģiski samazinās, var pat līdz 0 samazināties). (Nerunāju par izņēmuma situācijām.)

kedessuns      Izvelos to nedarit. Protms nevajag tagad galejibas domat!Tam visam ir pamatojums.

didi1      ..es ga teiktu, ka nākošās paaudzes cieš no savu senču ieliktajiem "labajiem" pamatiem. atbrīvoties no tādas ietekmes- teju neiespējami. un bērni mums nepieder. viņiem esam, lai palīdzētu izaugt. tāds ir mans lozungs.

dzei_er_juings      Tā ir egoisma augstākā pakāpe radīt jaunu dzīvību šajā cietsirdīgajā un ačgārnajā pasaulē.

elsa    2 Lai kā arī man nav gājis, es izvēlos par. Kā reiz pēdējā laikā pieķeru sevi pie domas, ka vēl derēja meitiņa peciņa. Piekritīšu Muktianas viedoklim. Ja blakus ir mīlošs vīrietis, tad sievietei ir vēlme par kopīgu turpinājumu - bērnu.

Kamija    1 Man divi ir, ja būs iespēja sataisīšu arī trešo... vienmēr tiecos uz maksimumu - gāzi grīdā! Pārējiem ļauju dzīvot kā grib ;)

PS Baigi samuldējies, manuprāt, par īpašumtiesībām uz mājdzīnvniekiem, bērniem avatariem u.tml.

neko    1 "Cik jūs zināt cilvēkus, kas domā tā kā viņu vecāki?"; ļoti reti gadās bērni kuros nebūtu nekā no vecāku domām un uzskatiem. Pa lielam tiek kopētas gan idejas gan dzīves modeļi (pat tad ja tie nepatīk). Protams viņas mēdz arī manīties... bet arī vecāku domas dzīves laikā mainās. Es teiktu, ka tas pat ir vecāku kvalitātes rādītājs - cik daudz viņi spēj no sevis bērnos ielikt.
[kaut kā rodas pārliecība, ka reālas saskarsmes ar bērniem un viņu audzināšanu tev pagaidām nav, īpaši jau no pēdējā komentāra 20:57]

fargo      nigērijās/kamerūnās būtu stipri jāstimulē bezbērnu cilvēki, eiropā otrādi. attieksme atkarīga no konkrētiem apstākļiem.

lasminaxxl    2 zinu sievieti , kura strādāja , studēja - savu privāto dzīvi atstāja kā pēdejo.. Nu viņai 50 . Tagad satiekot vienmēr saka , cik Tu laimīga , tev forši dēli ... a man ............
Kam karjera , kam ģimene ............

___________________      man gan labāk patīk doma,ka nevis mēs izvēlamies bērnus,bet viņi izvēlas mūs (ja izvēlas)

Adamsone      Viens no dzīves eksistenciālajiem uzdevumiem, manuprāt. Kategoriskais dabas diktāts, kas, ja tiek realizēts, rada dzīves piepildījuma izjūtu, neatkarīgi no tā, kāds ir tas bērns, ko domā, dara (normālības robežās, saprotams). Bērniem nevar nebūt vecāku domu un uzskatu, pat ja vecāki tos nesaskata. Nu tāds ir tā kārtība, citādi viņi neizaug.
Šausmīgi besī šādi spriedelējoši vīrieši, ja viņiem nav 16...Neko, izņemot brieduma trūkumu, tur neredzu. Ceru, ka tu nevairosies turpmākajos 10 gados.

Popandopulo      do lampočki citu domas šajā jaut! Tie vai nu ir, vai nu nav!

Vot vai uzvilktas apenes un krekls pareizi, vot tas ir tas, par ko jāuztraucas, ko citi domā.

Vot.

Līdzīgi jautājumi
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu