Kā audzinām savus bērnus?

PIPPA (2012-09-19 12:10)      Dodu bērnam apziņu, ka mīlu viņu un mīlēšu, ja arī viņš nebūs gluži tāds, kādu gribētu viņu redzēt... Visu nekad nevar izrunāt, un visas dzīves situācijas paredzēt, tāpēc cenšos nezaudēt viņa uzticību, lai viņš vienmēr var nākt pie manis ar savām problēmām un jautājumiem, saņemot padomu un mīļumu, nevis nosodījumu un lamas, kā, diemžēl, savulaik bija man pašai:(...

bubucis_agucis10 (2012-09-19 12:15)      ar miilestiibu un sapratni!!

mieru_tikai_mieru (2012-09-19 12:28)      Nav iespējams bērnos ieaudzināt to, kā tev nav pašam. Nesanāks! Gluži tāpat, kā smēķēt bērna klātbūtnē un vārdos apgalvot, ka tas ir slikti. Bērns neapzināti par pareizāko pieņems to uzvedības variantu, ko redz pats ar savām acīm, nevis - ko dzird pareizās lekcijās. Tā kā vairāk gribas "pieslieties" viedoklim, ka nevis vecāki audzina bērnus, bet otrādāk. Bērnu klātbūtnē vecāki paši kļūst iecietīgāki, mīlošāki, kārtīgāki, arvienvārdsakot - labāki. Jo skarbā realitāte liecina, ka vislabākais audzinošais faktors ir - personiskais piemērs.

dviiniite (2012-09-19 12:39)      Pieaugušajam izprast pašam sevi un palīdzēt bērnam izprast pašam sevi...savas patiesās vēlmes... sajust ko bērns vēlas un atbalstīt visā pozitīvajā. Radīt pārliecību, ka tu mīli viņu tādu kāds viņš ir, ka viņš vienmēr var uz tevi paļauties, protams, ja tas tā ir...

Deisa (2012-09-19 12:45)      Vai tiešām bērnam jāzin, ka pilnīgi visās situācijās vecāki viņu atbalstīs? Arī tad, ja viņš būs ļauns, savtīgs un nerēķināsies ar citiem, viņš būs savu vecāku mīlulis? Tas laikam nav priekš manis.

p_p (2012-09-19 12:46)      Stingrība un disciplīna neizslēdz ne laipnību, ne pa reizei palutunāšanu.
Galvenais lai izaug par kārtīgu cilvēku.
Mandomāt, bērnam (cilvēkam!) ir jāzin ne tikai savas tiesība, bet arī savi pienākumi un vēl arī tas, ka viņu tiesības ir tieši tikpat svarīgas kā apkārtējo tiesības.
Vēl mandomāt, ir jāmāk pieņemt lēmumus un atbildēt par sekām, jāmāk atšķirt būtisko no nesvarīgā.
Un, kā jau te minēja, bērnam vajag ļaut augt pašam, bet ar apziņu, ka es esmu līdzās, mīlu un lepojos, un esmu gatava viņu atbalstīt - kā to dara katrā normālā ģimenē, tipa dzimtas sajūta.

p_p (2012-09-19 13:06)      Deisa, par komentāru 12:45 "Arī tad, ja viņš būs ļauns, savtīgs un nerēķināsies ar citiem..."

Tad ir skairds, ka audzināšana ir bijusi nepareiza un es esmu par to līdzatbildīga. Jebkurā gadījumā, bērnam ir jāzin, ka viņš var n´´akt pie manis ar jebkuriem sarežģījumiem un es darīšu visu iespējamo, lai viņam palīdzētu tikt ar tiem galā.

Claudia (2012-09-19 13:10)      mtm, par to smēķēšanas piemēru ne vienmēr ir tā - pazīstu ģimeni, kur abi vecāki smēķē, bet neviens no viņu bērniem nesmēķē. Bet ja bērnu klātbūtnē vecāki tiešām kļūtu labāki, iecietīgāki un mīlošāki, tad nebūtu tik daudz šķirto ģimeņu. Ja ir savstarpēja nesaderība, tad nelīdz arī bērni.

Vucis (2012-09-19 13:24)      Man arī abi vecāki ir pīpojuši tā, ka zili dūmi griežas. Abi. Cik vien sevi atceros, bet pati nekad mūžā neesmu pīpojusi, tas nav priekš manis.

Savukārt, ir pretējiais gadījums: mana labākā draudzene, skolā paraugmeitene, ar līdz riebumam inteliģentiem un pareiziem vecākiem, kas noteica pat ar ko meitenei būs draudzēties, ar ko nē... smēķē nenormāli daudz.

Šai gadījumā nestrādās vis tas vecāku pozitīvais piemērs. Es teiktu - vecāku autoritāte un viss mācītais tiek nolīdzināts kā ar ceļa rulli, kolīdz parādās ´īstie´ draugi. Ja nav ieaudzināts raksturs un patstāvība. Ir tāda anekdote: māte velta 20 gadus, lai izaudzinātu dēlu par labu cilvēku, bet pietiek uzrasties pie apvārsņa vienai kazai... un 20 minūtēs dēls paliek par pilnīgu lupatu.

Claudia (2012-09-19 13:42)      Cilvēks piedzimst gatavs, ar visām īpašībām, un nekas daudz tur nav maināms. Vienīgi mīlestība veido labāku un viss, ko darām ar mīlestību.
Esmu kategoriski pret miesassodiem un varmācību, bērns nav īpašums, viņš ir cilvēks, kas pelnījis tādu pašu cieņu, kādu vecāki vēlas pret sevi.

kreituse (2012-09-19 13:45)      esam draugi !

neko (2012-09-19 14:25)      tā nu gan ir - ja bērns slikti izturas pret vecākiem, nevienu citu izņemto vecākus tur vainot nevar.

VECA_PIEPE (2012-09-19 15:27)      Ja vecaaki ar miilestiibu saviem beerniem iemaaca miilestiibu un ar atbildiibu atbildiibu, tad visu paareejo, ko vecaaki veelas iemaaciit beerniem, vinju beerni iemaaciisies bez gruutiibaam.

senga (2012-09-19 16:56)      Ar sapratni,ar bērniem daudz jārunājas,jastāsta,jāmāca,viņos arī jāieklausās,tālākais jau viņu pašu rokās un domās,un dzīvē jau mācās no pašu kļūdām,ne citu..

never_pa (2012-09-19 17:05)      /iesmej un padomaa - nez, cik no shiem komentiem ir tikai tiira filosofija bez jebkaada seguma/

violinn (2012-09-19 17:29)      Laipnība labāk.:) Ar disciplīnu ir tā, ka, ja esi bijis labs un gādīgs, tad arī ļoti respektē, ja kaut ko neļauj vai dusmojies. Sanāk, ka ir iemesls.Visu ko var ar viņiem sarunāt. Nepamatota stingrība ne pie kā laba nenoved, tā ir mana pārliecība.
Patstāvība laba lieta, iemācīt Domāt, domāt pašam, pafunktierēt, kas tad būs, ja darīs tā vai šitā, jau laicīgi. Arī uzvedība, mani bērni vasarās uz nometnēm brauca, iemācījās tikt ar visu galā paši. Tas man šķita svarīgi. Arī kabatas nauda tiek dota un varu teikt, ka viņi ar naudu labāk prot apieties kā es.

evelina37 (2012-09-19 18:33)      Bērni izauguši.Dēlu audzināju ļoti stingri tieši tā kā mani audzināja mani vecāki, bet meita tika lutināta vairāk.Neredzēju atšķirības, jo bija laiks, kad abi darīja pat lielas blēņas, bet pārvarot trako bērnu vecumu izauguši kārtīgi, patstāvīgi bērni.Citreiz pat žēl meitas lielā saprāta dēļ, jo nav viegli strādāt, mācīties un vēl par ģimeni rūpēties, bet dēls mans lielais atbalsts.

Muktiana (2012-09-19 20:09)      No garīgās literatūras izriet, ka katram cilvēkam jāapzinās, kapēc mēs šajā pasaulē dzīvojam un kādas ir šīs dzīves mērķis un uzdevums. Un tie, kuri dzīves laikā neapzinās Dievu, ir notriekuši šo dzīvi lieki un vērtīgo iespēju - garīgi augt cilvēka ķermenī (cilvēka ķermenī esot iespējams īpaši straujš progress) - palaiduši garām.
Un vecāku lielākais pienākums ir nodot šo ziņu bērniem.
Tad nu to arī cenšos nodot.
Bet visu pārējo - mīlestību, labestību, čaklumu - kurš gan negrib tādus bērnus? Arī mīlēt nevar uz pasūtījuma - katram savs raksturs, vājības un likteņa diktētas dzīves situācijas. Te garantijas nav nekādas.
Pēdējais moto, kas līdz manai apziņai ir aizgājis - kaut vai lai sabrūk viss, kas sabūkams, bet it nekas nav iemesls, lai paceltu balsi - runātu dusmīgi, kliegtu vai pārmestu. :) Šo cītīgi praktizēju. :)

Mooonlight_shadow (2012-09-19 20:14)      Nevajag audzināt, vajag mīlēt un piepalīdzēt :D

Hipnotic (2012-09-19 22:50)      Mîlestîbu jau visu pirms un disciplîna otrkàrt - piem. gribi pie datora draugos zivis barot, pirms tam visai gjimenei samizo kartupeljus :D

Adamsone(2012-09-19 23:00)  Tēma par bērnu audzināšanu dzen mani kompleksos. Esmu laikam pasaules sliktākā māte, nekad neesmu varējusi daudz un gudri runāt, toties esmu daudz... nākamās atbildes