Kā audzinām savus bērnus?

Adamsone (2012-09-19 23:00)      Tēma par bērnu audzināšanu dzen mani kompleksos. Esmu laikam pasaules sliktākā māte, nekad neesmu varējusi daudz un gudri runāt, toties esmu daudz bļaustījusies, savulaik atļāvusies ievest mājā vīrieti, šad un tad uz kādu nakti pazūdu....Mājsaimniecība funkcionē viegla haosa stāvoklī. Pērku viņam lietas, kas novestu sirmumā katru puslīdz sakarīgi domājošu un apstākļus pārzinošu cilvēku, jau otro veco mašīnu, par piemēru...Nerunājot par to, ar kādiem kukuļiem es viņu dabūju skolai cauri. Kukuļiem viņam pašam, saprotams. :D Rezultāts apmierina....
Teik īzī, bī hepī. :D
Ak, jā bučāju gan.:D

snamlet (2012-09-19 23:25)      Kādreiz agrā jaunībā izlasīju vienā grāmatā interesantu atziņu, kā izaudzināt labu cilvēku...bērns no dzimšanas līdz 8 gadiem ir jāaudzina kā karalis, no 8 līdz 16 gadiem kā kalps un no 16 gadiem kā draugs. Daudz domāju un mēģināju saprast tā būtību...ko nozīmē kā karalis, kā kalps, kā draugs...lai izaugtu cilvēks ar stpru mugurkaulu, raksturu un cilvēcīgumu. Nebija viegli, daudz punu un zilumu, klūpienu un kritumu, šaubu un ticības, bet arī daudz mīlestības, atbalsta un ļoti laimīga jutos, kad dēls pateica man par to visu "paldies" un tagad man nav kauns par viņu.

Adamsone (2012-09-20 00:54)      snamlet - tiešām pateica "paldies"?? Tad tu viņu tiki nikni pērusi un šis bija priecīgs, ka vienreiz viss beidzies. :D
A moš´ no ķurķa izpestīji?;)

Parama (2012-09-20 05:06)      es esmu vēl sliktāka māte par Ādamsoni, bērnu neesmu audzinājusi vispār - viņš izauga pats. Daudz un gudri runāt man galīgi nepadodas, jo ar personisko piemēru (dzīvesveidu) apgāžu visus gudros teorētiskos prātuļojumus. tak, paldies diesam, liktenim, vai kam citam, bērniņš man izaudzis gudrs un prātīgs un tagad audzina mani:D

violinn (2012-09-20 08:14)      snamlet...:) es lasīju, ka ir trīs tautas, kur bērnu audzināšana tāda kā Tu minēji, bija gan sarežģītāk aprakstīts, bet doma līdzīga. Vieni bija japāņi, tad ortodoksālie ebreji, trešo tagad neatceros. Bet būtība bija tada, ka bērnam bērnībā ļauj darīt gandrīz visu, paust savas emocijas, justies pavisam brīvi (mums tas saistītos ar - galīgi izlaidies un totāli neaudzināts), vēlāk, kad jau prāts attīstījies, māca savas emocijas izprast un kontrolēt, vadīt savu uzvedību, kā to likt lietā dažādās dzīves situācijās. Nu pēc tam jau izveidojusies personība. Šis raksts gan bija saistībā ar atkarībām, ka šāda audzināšana dod vismazāko iespeju tām pakļauties - cilvēks pārzin savas izjūtas un emocijas nevis iemācīts tās apslāpēt, jo Tā Vajag.

lucia41 (2012-09-20 13:28)      piekrītu Adamsonei un Paramai..es ar esmu māte,neaudzinātāja...paši aug,paši sit savus punus un mācās no savām kļūdām..toties badā nemirst,prot sev ēst uztaisīt un biksi un zeķi izmazgāt.

snamlet (2012-09-20 13:50)      Jā, Ādamsone, tā bija un ir..pērusi neesmu un nikna arī neesmu bijusi..dusmas citreiz bija gan. Par ķurķi?...varbūt tev pašai tā ir gadījies? cilvēki jau runā no pieredzes...un tavs uzbrauciens...tas niknums pret visiem aizies tev pašai...
Palasi kā audzina bērnus un ko viņiem māca bērnībā...elementāro uzvedību, cieņu pret sevi un citiem, zināt ko drīkst un ko nedrīkst darīt, zinātkāri un lasīt, mācīties, (gramatas ir mīlestība uz visu mūžu), parādīt savas emocijas un mācīties tās savaldīt, pieņemt savus mazos lēmumus un augt brīvai kā personībai. Būt kalpam...iemācīties strādāt, cienīt savu un citu darbu, iesākto pabeigt līdz galam, turēt savu vārdu un izpildīt solīto, sevi sakopt (nekad neiziet no mājas kaut vai ar netīriem apaviem), ir iemācījies perfekti gatavot dažādus ēdienus, nečīkstēt, bet rīkoties u.tt.Jā..tas prasīja no manis un no viņa ļoti daudz...dusmas, asaras, aizvainojumi, piedošanas, uzticēšanos un uzmanību u.c. arī savu personīgo dzīvi, bet es ļoti mīlēju gan dēla tēvu līdz bojāejai un nosolījos viņam, ka izaudzināšu dēlu par labu vīrieti, gan arī dēlu. Mēs esam labi draugi vārda labākajā nozīmē un paldies saka, jo ir pratis tālā svešumā tikt labā amatā, bet visa pamatā ir veselīga dzīves vērtēšana un sarunas...

chirkainiite (2012-09-20 16:52)      es domaaju beerniem ir jaaieaudzina atbildiibas sajuuta , cienja pret citiem , briizham paskatoties uz 10 gadus jaunaakiem kaa es , atvaino , briizham jaunatne nezin , no kuras puses veljasmashiinai pieiet, vai gludeklim , ja sanjurciits ierodies darbaa manaa uztveree taa ir necienja pret koleegjiem
taapat ir jaaiemaaca apzinaaties ko var pacelts , riebjas chivinaataaji varu varu , protu protu ...... un beigaas pat liidz galam nenoved uzsaako :(
un man liekas , beernam nav jaamaksaa par to , ka vinjsh pats savu istabu sakaarto , traukus nomazgaa vai piedalaas citaados maajsaimnieciibas darbinjos ...
man patiik Snamlet atzinja

Deisa (2012-09-20 16:59)      Pašai pieredze ar bērniem, kam maza vecuma starpība, līdz ar to salīdzinoši spēcīga konkurence dēļ uzmanības, kas izpaužas agresijā. Ir jau forši un mīļi, ja bērni tādi labi piedzimst un visu mūžu tādi labiņi arī nodzīvo. Man tik labi viņi nav un kaujās, tādēļ stingrība un disciplīna, bet arī savu reizi mīļums un izrunāšanās man šķiet pašsaprotamas lietas, lai bērni viens otram nenodarītu smagus miesiskus bojājumus vai neietu savu dusmu, teiksim, uz sētas kaķiem izgāzt.

Adamsone (2012-09-20 18:25)      Mīļā snamlet, ko tu zini, lai spriest varētu. ...
Smieklu parāva "perfektā ēdienu gatavošana". Bet kāpēc?? Kāpēc ne perfekti audzēt burkānus vai remontēt auto?? Ja pēc būtības, perfekti ir jādara darbs, par kuru algu maksā, pārējo var darīt arī ne-perfekti. Teksts atstāj iespaidu, ka esi viņu dresējusi...Es personiski neticu tiem vecākiem, kuri publikai, kas neko nezin, saka, ka bērni ir viņu draugi. Varbūt bērni mīļā miera labad nesaka, ko domā... Par to mudina domāt tas, ka jūsu savstarpējās mijiedarbības uzskaitījums sākas ar dusmām, asarām un aizvainojumiem - tām izpausmēm, kas neizbēgami gadās, bet kam vajadzētu būt... nūūū... teiksim, ne pārāk bieži. Labāk lai mans bērns iziet no mājas netīrās krosenēs, nevis regulāri raud dēļ mana terora. Mani nepārliecina amata piesaukšana kā dzīves veiksme. Bet tā ir garantija, ka nevajadzēs atgriezties pie mātes, ja kas....
Neaizies man nekāds niknums... un zini, kāpēc??? Nezini...:D:D
Ceru, ka saproti, ka mani tu un tavs dēls satrauc, teiksim, ne pārāk....;)
16:52 Ja kādam šķiet, ka cilvēks ar savām negludinātajām drēbēm pauž necieņu pret viņu, tad vēlams apmeklēt psihiatru. Kad necieņu sāks paust kaimiņu suns ar kājas pacelšanu, tad jau būs par vēlu.:D

snamlet (2012-09-20 23:46)      Nedomāju, Ādamsone, ka man ar tevi būtu jāizskaidrojas kas, kāpēc un kā... bet ja kas, dēls prot arī savu auto remontēt. Bet cilvēciskie pārdzīvojumi ir dabiski un nav saistīti ar dresūru, kas ir pavēles forma, ja tu nezini. Bet tava žults, niknums un nepatika jau ir zināma un tā liecina par tevi pašu...šoreiz tev atbildēju, nākamreiz vairs nē...nav tā vērts...

Deisa (2012-09-21 08:51)      Mīļās dāmas, Adamsone un snamlet! Nepārvērtīsim šo diskusiju strīdā. Katrs pauž savu attieksmi, pieredzi un dalās ar SAVIEM novērojumiem. Un katram tie ir tādi, kādi ir, ne tāpēc savādāki ir pareizāki vai nepareizāki. Cienīsim viens otra lēmumu un pieņemsim, ka ne jau mums citus cilvēkus pārtaisīt vai tiesāt.

Adamsone (2012-09-21 20:13)      deisa - nu tāda reiz ir mana daba, uzkasīšos vienu otru reizi, jo citādi man ir garlaicīgi un teksti, kas tiek vēstīti no postamenta, podiuma vai tribīnes ir tik parocīgi šādiem mērķiem.:D:D

kalatura (2012-10-30 21:26)      70% no bērnu dzīves paiet skolā,un tur ir novērojami ģimenes audzināšanas modeļi.Vērtības varat krāmēt kaudzēm,bet sociālās prasmes kas ir būtības pamats-apgāž jebkuru liekuļu vēlmi sevi attaisnot.

Kalnu_kaza (2012-11-01 13:12)      Es savējos neaudzinu, ļauju pašiem augt. Mīlu viņus, līdz ar to ir arī stingrība un disciplīna - tā sakot, ja vienā mājā dzīvo vairāk par vienu cilvēku, tad ir jāprot sadarboties. Īpaši neko viņiem necenšos ierādīt, bet savas domas par dažādiem notikumiem izsaku gan. Pārējais - vai nu kopē mani vai rada ko no sevis oriģinālu. Pagaidām neredzu neko antisociālu jeb ko tādu, kas neļautu iekļauties sabiedrībā, līdz ar to ar kaut kādiem koriģēšanas pasākumiem nesteidzos. Necenšos viņus veidot pēc sava ģīmja un līdzības.

Forests_Gamps (2012-11-01 17:23)      Bērnu audzināšanā pats svarīgākais ir personiskais piemērs, lai Tavi vārdi neatšķirtos no Taviem darbiem. To bērni fiksē momentāli un, ja tas atšķiras, tad visa tā labā audzinašana ir kaķim zem astes. Puikas pamatā ir jāaudzina tēvam, meitas mātei, jo tēvam meita ir nedaudz jāpalutina un mātēm dēls jāpalutina. Tā nosacīti - viens labais policists, viens sliktais, tikai nevar aiziet galējībās, kā jau visur.