Vai, jūsuprāt, vecākiem būtu "jāziedo" savas dzīves bērnu dēļ?
Piemēram: atsakoties no lieliskām karjeras iespejaam, atsakoties no privātās dzīves, atsakoties no personīgām interesēm (hobiji, aizraušanās, u. t. t. ), u. t. t. Pie nosacījuma, ka bērni nav mazgadīgi.
Marija_Anna (2014-08-13 08:22)
Es to nosauktu par " rūpēm " , kad bērns ir mazs un pieaugot " rūpes " pārvērstos par " atbalstu " .
Atbalsts tik , cik nepieciešams , lai bērns pats varētu veidot savu dzīvi . Nekādā ziņā vecākam nevajag " ziedoties " tik tālu , ka zūd paša dzīve . Izveido bērns savu ģimeni , savas intereses , bet vecāks paliek iztukšots un apjucis pats ar sevi. Neprot dzīvot viens.
Te neiet runa par ekstremālām situācijām , kad jāmetas palīgā neskatoties ne uz ko .
etc (2014-08-13 08:55) Ziedo sevi bērnam jaunībā, vecumā bērns palīdzēs tev (ja būsi pareizi audzinājis).
MisPantera (2014-08-13 09:01) Skatoties kādam mērķim ziedojas.Ja tas ir uz panākumiem vērsts, tad ir vērts,citādi talants aiziet vējā!
marselis (2014-08-13 09:11)
ziedojumu teorija pati par sevi mulkiga
jebkura tas forma,
vai var vispar nosaukt kaut ko-,lai butu verts ziedot?
ar bernien jadzivo,jaaug,.tie ir lidzgaitnieki,draugi
jaunas iespejas,jauna garsa,jauna izaugsme,musu skolnieki un skolotaji,musu jaunas acis,ausis,sajutas , garsa!
ja saprot so devumu-tad no ta ir tikai guvums!
abpusejs!
edmunds (2014-08-13 09:11) ar beernu vajadziibaam ir jaareekjinaas un pareizi jaaizsver, cik savaa un cik beernu attiistiibaa ieguldiit. izdabaat beerniem nav pareizi un nav arii veerts, driizaak vajag tos pieradinaat pie gruutiibaam jau no mazotnes.
Bikini (2014-08-13 09:18) Vecākiem jāiemāca bērniem kļūt patstāvīgiem, jādod mīlestība un aizmugures sajūta, jāļauj pašiem kļūdīties reizi pa reizei un izbaudīt sekas. Ja nu tomēr gribas ziedoties, tad jāpadomā, ko tas ilgtermiņā dos pašam bērnam. Vai nebūs ttā ka beigās izaug infantils cilveks, kas visu mūžu gaidīs ka kāds cits sakārtos viņa dzīvi ?
VECA_PIEPE (2014-08-13 09:26)
Ja bērns ir garīgi un fiziski attīstīts, tad vecākiem ir jādzīvo pilnvērtīgi saskaņota dzīve, bez izmaiņām veicot savas ikdienas soli- darbs un karjera, izglītība, pienākumi pret ģimeni, izklaides un atpūta,...mācot savam bērnam iekārtot viņa patstāvīgo dzīvi. Bērns uzsāks pats savu patstāvīgu dzīvi, tieši tādu,...kādu viņa vecāki ar savu darbošanās pieredzi, kā paraugu...savam bērnam būs iemācījuši, arī atbildību pret pienākumiem ģimenē.
Sevis (kā mātes un tēva) ziedošanu pilnībā savam bērnam,...Jūsu bērns nenovērtēs ar atsaucību un sapratni sevis labā,...drīzāk viņš to uztvers kā pašsaprotamu lietu un viņam būs pilnīgi pie kājas Jūsu neapmierinātība ar darbu, neizdevusies karjera vai tā arī neiegūtā izglītība,...tā nebūs bērna problēma, bet Jūsējā gan.
Veiksmīgi bērni ir veiksmīgu vecāku spogulis,...sevi pilnībā ziedot bērnu vai vecāku labā, nav viens un tas pats...kas mīlēt savus bērnus vai mīlēt savus vecākus.
MaryClaire (2014-08-13 09:41)
tieši tā, kā cilvēks jūtas - ja viņš vēlas sevi ziedot bērnam, lai tā dara. bet lai neiedomājas, ka visi "ziedosies". mums katram ir atšķirīgs uzskats par dzīvi.
brutāli var salīdzināt šādi, - kurs mācēs labāk peldēt, - tas, kuru ieveda ūdenī, ļāva saprast, kas tas tāds un mazliet pieturot bērns pats iemācījās peldēt, vai tāds, kuram vecāki ziedojās - pie ūdens nelaida, visādi atvairīja ūdens tuvumu un beigās, kad jau vajadzētu peldēt, izrādās, ka viņš nemaz nezina, kas tas ūdens tāds ir.
un vēl dīvaināk, ka vecākiem un bērniem nav kopīgu hobiju, nav kopīgu pasākumu, nav nekā kopīga, vien ziedošanās.
preilene (2014-08-13 10:11) Pajautā pats sev, ko gribi. Ja gribi ziedoties, tad ziedojies, ja gribi dzīvot savu dzīvi, tad neziedojies. Tas ir pavisam vienkārši.
Lucy (2014-08-13 11:05)
Kapēc kaut kas jāziedo no sevis pārmērīgi,nē.
Ja bērni izauguši un viņiem ir sava dzīve.
VNK jādzīvo saskaņā ar sevi un savu dzīvi,tās pārmērīgās ziedošanās ir pa dzīvi novērotas.Ir pazīstamas vismaz pāris ģim,vecāki nositušiem knapi kājas velk,bērni laiski atpūšas pa kūrortiem+ vēl uzkrauj mazbērnus.
Cita lieta,ka bērnos vajag ieguldīt cik vien var bērnībā,jaunībā,lai vecumdienās būtu prieks un atbalst,bet ziedoties,nu nē!!
svdiena (2014-08-13 11:15) Manuprāt bērniem ir apgrūtinājums, ja vecāki saka- es tev visu savu dzīvi ziedoju, a tu.....Tā ka visu ar mēru...
IngaGuna (2014-08-13 11:28)
Līdz zināmam vecumam noteikti vecāku dzīve ir pakārtota bērnam /iem/. Zināms vecums, es domāju, ir katram bērnam individuāls, un to jūt un zin prātīgi vecāki, kad bērns ir jāpalaiž plašājā pasaulē.
:) Jo vairāk bērnā ieguldīsim, jo mazāk problēmu viņam vēlāk un jo lielāks gandarījums vecākiem.
fargo (2014-08-13 11:49)
marselis (2014-08-13 09:11) viedoklis
marseli, man ir tāda sajūta, ka reizi pa reize tu vispār nedomā, ko tu raksti. kaut kas ienāk prātā un pirksti klabina.
"ziedojumu teorija pati par sevi mulkiga jebkura tas forma, vai var vispar nosaukt kaut ko-,lai butu verts ziedot?"
jebkurā ģimenē, kurā pieaugušie nav deģenerāti, pirmkārt tiek domāts, lai tiktu nodrošinātas jaunās paaudzes eksistence. piemēram, trūkuma apstākļos, pirmie tiek pabaroti vājakie. tā ir ziedošana. altruisms, kooperācija. tas ir veids, kurš ļauj izdzīvot. muļķība?
ir otrādi, tikai ziedošana, sadarbība, savu personisko interešu ierobežošana un bieži vien pakārtošana citu vajadzībām ir veids, kā cilvēce eksistē. tikai dodot var gūt, tikai sējot var pļaut, tikai investējot var pelnīt. ilgtermiņā, vienīgais cilvēku sabiedrības eksistences veids ir savstarpējā došana. un tā sākas ne kur citur kā gimenē. ja tās tur nav, tā zūd tad arī turpmāk.
dienās lasīju, ka lielbrinātijā 5 miljoni cilvēku sarunājas retāk kā 2 reizes nedēļā. tie ir burtiski pamesti cilvēki. latvijas un igaunijas iedzīvotāju kopsumma. pamesti cilveki, kuri vairs nevienam nav vajadzīgi. viņi nedzīvo uz vientuļas salas. tā ir pārapdzīvota britānija, cilvēkiem ir radi, bērni. bet viņi tik pat labi varētu būt bijuši robinsoni. tās jau ir sekas paterētājideologijas egocentrismam, indviduālismam, kurš tiek iepotēts un atrod labvēlīgu augsni, jo ļauj attaisnot lietas, pār kurām citādi cilvēkus traucēja viņu sirdsapziņa. un ir atrasti, radīta retorika, kura dod attaisnojumu. tāpēc tas tiek uzņemts labvēlīgi un paturēts. vērtības ir kļuvušas par atnivērtībām, bet savukart morālie netikumi un partapuši par vērtībām. vērā ņemama transformācija.
ne_klausos (2014-08-13 11:50) Savējie ir savējie. Ne tikai bērni. Visu mūžu. Kāda tur ziedošanās! Tā ir dzīve, dzīves esence. Un tādēļ jau cilvēkam ir jušana, lai zinātu, kad kas jābalsta, kad nē. Dažreiz arī pagrūšana ir atbalsts. Tas tā teorētiski. Praktiski to pašu emociju dēļ ļoti lielas iespējas pieļaut kļūdas attiecībās ar tiem, kurus mīl visvairāk. Arī tā ir dzīve.
fargo (2014-08-13 11:57) un es tev saku, ka tie pamestie cilvēki ir lielā mērā tie, kuri izaudzināja tos, kas izauguši vairs neatrod laika savās dzīves tagad pamestajiem. un tāpat, tas viss ar lielu varbūtību var atkartoties cilvēkiem, kuri šodien šeit komentē tēmā. un savam laikam pienākot, gadoties pat ne trūkumam, vienkārsi apstākļiem, viņu berni izvēlēsies tiesi to pāšu eksistences shemu, pēc kuras, savukārt, viņi neziedos ne savu laiku, ne karjeru vai personisko dzīvi šobrīd pieaugušajiem, mācoties no tiem, nogrūdīs viņus nabagmājās vai sanatorijās, jo negribēs viņus redzēt savās laimīgajās dzīves kā psihologiskus vai pat materiālus apgrūtinājumus. jo laime esot svarīgākais un tādi veci kraķi traucē laimei un bērni to būs iemācījušies, ka ziedot nevajag, pat nedrīkst. vecāki taču grib, lai mēs būtu laimīgi mūsu laimīgajās dzīvēs un tāpēc viņu dēļ mēs nosūtīsim viņus uz nabagmājām.
vasara (2014-08-13 12:04) Visa dzīve sastāv no kompromisiem. Vecāku un bērnu attiecības nav izņēmums - kompromiss un uzticēšanās. Tapēc "ziedošanās" ir nepieņemama.
Torpedo (2014-08-13 12:14)
.. un vispār - mani besī bērni, īpaši mazi, kas neko nesaprot un tikai bļauj gadiem - tad es iedomājos, ka šādi varētu izskatīties kādā viduslaiku trako mājā. Arī pusaudžu gados viņi mani reāli besī. Vakar pat noskatījos šito filmu: "Они / Ils / 2006 / ПМ, АП (Есарев) / BDRip (720p)", kur banda 10-15 gadu bērnu/pusaudžu spēlējoties nogalina jaunu ģimeni.
Vienīgais, kad ar bērniem var kontaktēties kā ar normāliem cilvēkiem, ir tad, kad viņi ir pieaugušies, bet tad jau viņi vairs nava bērni un tas neskaitās :D
Kad manai mammai piedzima mazais brālis, es teicu, ka labāk gribu vilku suni - no tā lielāku jēgu redzēju
aha (2014-08-13 12:20)
Jautājums ir uzdots tik vispārīgi, ka nav iespējams atbildēt uz to konkrēti. Ja tas tika darīts ar mērķi, lai noskaidrotu cilvēku nostāju šajā jautājumā (vai un cik katrs gatavs ziedoties), tad visu cieņu - tev tas ir izdevies.
Uz tavu jautājumu atbildēšu tikpat vispārīgi kā tu to uzdevi - viss ir atkarīgs no konkrētās situācijas un cilvēkiem. Dažreiz mēdz būt tā, ka situācija ir tāda, ka vajadzētu, bet zinot kāds cilvēks - labāk to nedarīt. Ne katrs gatavs kaut ko nesavtīgu izdarīt, lai pēc tam visu atlikušo mūžu (nedaudz varbūt pārspīlējums) par to nevaimanātu, nenožēlotu vai pie katras izdevības neatgādinātu.
P.S Pie taviem ieteiktajiem no kā jāatsakās un tā, ka bērns nav vairs mazs, var spriest, ka situācija ir diezgan nopietna. Dabiski, ka daļa komentētāju uzskatīs, ka ir jāziedojās.
borzomi (2014-08-13 13:00) Ja visu var apvienot,tad tā nav ziedošanās.
estepat (2014-08-13 13:38) Var jau neziedoties, bet jāuztur tomēr ir- vismaz līdz 18...
Tessa(2014-08-13 13:42) estepat, kas jaiztur? nākamās atbildes
<< iepriekšējās | Atbildes 41 līdz 60 (kopā 75) | nākamās >> |
Kadi vecaki tadi berni, abols no abeles talu nekrit (22)