Kā bernam iemacit savaldities?

leone    1 Viena izeja-izlikties,ka bērna bļaušana uz tevi neattiecas.Pat,ja tas notiek publiskā vietā(kas,protams,ir divkārt nepatīkami),mierīgi ej prom,gan ņemot vērā bērna drošību.Kad sīcis ,beidzis bļaušanu un zemē krišanu,nāk raudādams pie mammas,tad gan vajag piespiest sev klāt,bez garas runāšanas samīļot,lai bērns nejūtas pamests un nemīlēts.
Ja godīgi,savējiem gan reizēm uzšāvu pa dupsi,un tad viņi drīkstēja turpināt bļaut,cik grib un var-bija ,par ko.Bet kaut kā ilgi nebļāva,pārgāja interese,ja nav pateicīgas auditorijas.:))))
Mani mazliet piesardzīgu gan dara tas viens teikums,ka mazajai nekā netrūkst...:)

Poplovs    1 Piedod par salīdzinājumu, suņiem ir tādas kakla siksnas, kas reaģē uz pārāk lieliem decibeliem ar vieglu strāvas sitienu :)

Jane    1 Manai pelei ar 2,6....veikalā mēdz vienkārši nogulties uz zemes un pagulēt,bez bļaušanas...pastāvu pagaidu,kad izdomās piecelties un ejam tālāk-itkā nekas nebūtu bijis....Man jau liekas,ka nav jāņem galvā...vismaz viņa apzinās,ka neko ar to nepanāks!!! Bet visā visumā gana interesants šis vecums...:D

pride    1 jārāda pašai savs piemērs, kā savaldīties, jo bērni visu iemācās no vecākiem.

rozamunde    2 Manējiem trijiem šis niķis nebija, bet mazmeita ikurāt tādā pašā vecumā gan tā mēdza izdarīties. Nu i vienreiz es nogāzos viņai blakus un arī kērkāju. Sīce sabijās, pieleca kājās un mēģināja mani piecelt. Tā kā mums šis niķis "izleca"pie mantu kārtošanas, es cēlos un bez vārdiem sāku vākt mantas. Mazā pievienojās. Manās mājās šo metodi viņa neatkārto, bet ar saviem vecākiem gan. Domāju, ka tas ir konsekvences trūkums - ja noteikumi izvirzīti, atkāpes nedrīkst būt. Ar laiku to saprot visi.
No šī garā pentera izriet - izvirzi noteikumus, nepieļauj atkāpes, pacieties.

lapsu_aacis    1 kriiti gar zemi un dari liidz.
un ja siikais tieshaam sanjem visu ko grib, tad suunaina tu maate, maajasdarbu neesi izpildiijusi. beerns pagaadaats, bet ponjas, ko ar to iesaakt- nekaadas. ir kaudzeem literatuuras par sho tematu, bijusi tik veelme lasiit, vajadziiba vienmeer atradiisies.

Adamsone  1   Būtībā jāpievienojas iepriekšējiem - nepievērs uzmanību un dieva dēļ, neiedomājies, ka viņai kas trūkst vai ka būtu ar viņu jāskaidrojas, ko viņa grib vai negrib. Bērni tāpat kā jauni suņi reizēm vēlas uzkundzēties jeb pārbaudīt robežas, cik tālu var iet un ko var atļauties. Tu esi mamma un tev ir jāvar viņu vadīt, tad viņa jutīsies drošāk un labāk.
Iepēršanu gan nevajag - par to nevar zināt, kad un kā nāks atpakaļ.
Te vienam otram, kā izskatas, kaut kas no dvēseles ir atdauzīts.

madarinjas      pieaugušie jau bieži vien neprot savaldīties, kur nu bērns divarpus gadu vecumā...
"ja viņai kaut kas neapmierina", bet tikai pa prātam jau laikam arī vienmēr nevar izdarīt/izdabāt - kaut kad jau arī jādara tas, kas nepatīk, piem. jāsakārto mantas. aicini lai palīdz tev un abas kopā to darāt, tikai katru dienu tāpat, nevis vienreiz mēnesī. Vari apsolīt kaut ko patīkamu pēc tam, kad padarīts nepatīkamais. Bērns pieradīs pie tavām prasībām arī citā ziņā, ja būsi konsekventa savās prasībās. Protams, arī uzslavē par palīdzēšanu. Ja izpildīsi visas bērna iegribas tāpēc, lai viņa nekristu zemē un nebļautu, bērns jau sēž tev uz galvas un viņš tā turpinās, jo tu ļauj.

garaamejoshais    2 tak ar zagariem uzrauj... ja vinja nepanaaktu ar bljaushanu neko, tad arii to nepraktizeetu

Ivans_neBargais    1 A tēti arī drīkst ieteikt? :)
Esi konsekventa savās prasībās. Ja mantiņas vakarā ir jāsavāc, tad viņas IR JĀSAVĀC vienmēr un bez variantiem. Kaut vai ņem aiz rokas, aizstiep līdz mantiņai, paņmiet viņu un aiztiep ielikt kastē (jeb kur nu viņas glabājas), un tā kamēr viss ir savākts. Pēc tam vari arī pastāstīt vakara pasaku un sabučot pirms gulētiešanas. :) Tā patās ar citiem darbiem. Nepaies ne pāris nedēļas, kad sīkais jau būs pieradis, ka tas, ko saka mamma, ir jādara. Tas pats ir ar uzvedibu, ja sabiedrībā skandalēt nedrīkst, tātad NEDRĪKST, citādi var tikt aiz čupra izrauts no veikala, vai arī pastaiga pa parku var momentāli izbeigties visai nepatīkamā veidā. A citādi lai stāv kaut uz galvas, ja tas nav pretrunā ar vecāju izvirzītajiem noteikumiem :)

DiviPunkti      Pāriet pats no sevis. Pieaugot, nobriest nervu sistēma.
Nevajag tam pievērst lielu uzmanību, lai neradītu iemaņas un vēlmi manipulēt.

Zane_Kalna      Bērns krīt gar zemi un vēro mātes reakciju-ja pēc tādas krišanas māte pērk visu, ko bērns vēlas (vai dara) - amats rokā....:)
Atmācīt diezgan grūti. Var runāt ar bērnu pirms iešanas uz veikalu, ka nevienu mantu nepirks, jo ....un kompromisa variants-čupa čups vai kāds nieks. Tikai, kad bērns saprot, ka tiešām neko nepirks, vairs negrib doties līdzi iepirkties. ;) 2011-04-18

melisaM      lai krīt un bljauj.
ja esi teikusi "nē" - nemaini atbildi. lai kliedz kamēr kaimiņi atnāk.

citādi vinja ir pieradusi - ja kliegšu - dabūšu :) tas arī viss.

pērt? nu nu... bailes no soda nav cienja. un par ko jaasit 2 gadīgs bērns???? 2011-04-28

bilesutirgotaja    1 neiedziljinoties audzinaashanas jautaajumos-ieteikums uz veikalu iet uzreiz peec brokastiim,kad beerns ir paeedis un padzeeris..tad vinsh buus mieriigaaks..un vel pa celjam lai uzeed abolu ,banaanu vai riekstus:))) 2011-05-12

caress5      Iemäciities sav ald iities pashai un pret beernu iztureeties kä pret liidzveeertiiigu , ja ne vairäk, PERSONIIIBU!
Mätes beernu uztver kä sev piedeoshu lietu ... .... Marija Kirii 2015-02-07

Laude69    2 Viena no manām paziņām arī sūdzējās par šādiem niķiem, līdz aizbrauca ciemos uz laukiem pie vīramātes. Noskatījusies pirmo izrādi, vīramāte vēl neko neteica. Otrā dienā viss liecinājis, ka tūlīt būs otrais uznāciens. Tad nu inteliģentā vecmāmiņa nolikusies blakus uz grīdas un izpildījusi tieši to pašu, tikai daudz skaļāk un vēl enerģiskāk daudzījusi kājas ...... šoka terapija iedarbojās gandrīz momentāni. tikai nevaru iedomāties, ka daudzdzīvokļu mājā tas iespējams - kaimiņi var izsaukt palīdzību:-) 2015-02-08

tatjana1980      ja sākas histērija pagriezies un aizej pāris reizes un mazā sapratīs ka nav vērts .viņa ir sapratusi ka tādā veidā vis tiks panākts 2015-11-12

Ar_saulainu_smaidu    1 :D Atcerējos savu bērnību: man dārziņa grupiņā bija meitene, kura visu, ko vien iekāroja, vienmēr saņēma. Es pajautāju, kā viņai tas izdodas. Šī ieteica darīt tā, kā dara Tava meitiņa :) Nu, ko, ieraudzīju Bērnu pasaulē kaut kādu mantiņu, nodomāju izmēģināt. Apskatījos uz veikala netīro grīdu (bija ziema un ielas nokaisītas ar smiltīm), nodomāju, ka, nē, apģērbu nesmērēšu. Atnācām mājās, un es uzreiz ienākot pa durvīm likos uz grīdas un sāku "koncertu". Ome neko neteica, vienkārši aizvēra gaiteņa durvis un aizgāja uz virtuvi uzsmēķēt. Pabļaustījusies minūtes 5, sapratu, ka "nespīd" :) ...un likos mierā. Vispār, tas ir tāds vecums, kad bērns pārbauda savas ietekmes robežas. Var mēģināt tādās reizēs novirzīt uzmanību. Nepatīkami, bet esi pacietīga, tas pāries :) Lai izdodas! :) 2016-01-14

Ar_saulainu_smaidu    1 Laude69, super aizkustinošs stāsts par inteliģento vecmāmiņu :D Paldies :) 2016-01-14