Audzināšana

Audzināšana - jautājumi un diskusijas

Kā pareizi pārtraukt rotaļu vai aktivitāti? (14)
Bērns spēlējas rotaļu laukumā, viņam ir interesanti, mājās iet negrib. Raud, krīt gar zemi, protams, tas viss ātri aizmirstas. Tas pats ar spēlēm planšetē u.c. Kā būtu pareizi pārtraukt nodarbi (vai nepārtraukt), lai bērnam neveidojas...
Ieinteresēt ar citu aktivitāti. Pārslēgt. Nevis teikt- ejam mājā, bet, piemēram- gribi, es tev kaut ko interesantu parādīšu, vai teikt- bēdz, es tevi ķeršu vai otrādi, vai teikt- tu kā gribi, bet es eju šūpoties un ja viņš iet, tad noķert viņu un tēlot lidmašīnu ar pasažieri, kura visur lido. Bērna prātā jābūt pašam. Planšetē grimst bērni kuriem ir par maz uzmanības no vecāku puses.
Spēlēties, spēlēties un vēlreiz spēlēties vajag ar bērnu. Pats nolaidies līdz bērnam un nebūs ne kaprīzes ne vārtīšanās pa zemi. Visu var ar viņiem sarunāt.
Nekautrējos savos 55 gados gan rāpot, gan paslēpes spēlēt ar mazdēlu (mazākajam tagad 1 gads). Pats priecājies, dziedi, skrien, lec, esi bērns kopā ar bērnu.
Maziem bērniem visi attīstības posmi ir pārejoši, ja tie tiek izdzīvoti. Labāk, lai 2gadnieks krīt gar zemi un raud, nevis 20 gadnieks nodzerās, jo vecāki nekad nav ļāvuši bērnam izpaust savas emocijas.
Nav sliktas emocijas, nav sliktas reakcijas. Mūsu (sabiedrības rāmis) nosaka, kas piedienās katram, kas nē. Kurš tam grib sekot, tas uztraucās par to, ka mazs bērns niķojas.
Nevar no bērna prasīt pieauguša cilvēka spriestspēju.

Par rotaļu laukumu neatminos, bet, manam dēlam divu gadu vecumā nepatika veikali. Nu tā kaut kā nepatika, ka ne par ko neies tajā iekšā. Itkā nieks. Bet ja man vajadzēja maizi, tad nezināju kā darīt. Tad negāju divgadnieku pārmācīt, vnk organizēju savas lietas tā, lai ar bērnu nevajadzētu tur kopā doties. Apmeram pusgads tāds bija, ka nebija ticis veikalā- un pec tam problemas nebija. Laiks izdziedēja.
Mans padomspar rotaļu laukumu ir tāds, ka iet tikai tad, kad laika ir diezgan. Kad b€rns pats paprasīs ēst, vai gulēt, vai kad pašam apniks. Pamēģiniet bērnam kādreiz atļaut darboties rotaļu laukumā tik ilgi, cik pats gribēs. Un es zinu, ka pat pus diena tur nepaies. Un nebūs ne puņķu ne asaras.
Otra metodika- kā iepriekš runāja- pārslēgt uz ko citu.
Tas, ka bērns krīt gar zemi un bļauj, tā nav vecāku izlaidība.
Viņš jau savādāk nespēj vel protestēt. Runāt ta nemāk īsti un izteikties
divos gados planshete un jautajums par uzvediibu?
mde. dazhiem nevajag tos bernus taisiit, nu nevajag. pec tam aiziet tadi visatljautiibas auglji uz skolu un ne pashi macas (jo nav pieradushi kadu respektet un nepaziist uzvediibas normas), ne parejiem ljauj.
ta ka tai anekdote, kad berns spardiija autobusa prieksha sedosho kreslu un uz aizradiijumu mate pateica, ka vinja audzina to, ka radoshu personiibu un neko neaizrada. tad piecelas viirietis un uzlipinaja kožljeni uz mates pieres ar vardiem "Mani arii audzinaja pec shis metodes".
··· Audzināšana: Kā pareizi pārtraukt rotaļu vai... lasīt visu diskusiju (14 atbildes) –»
Kādi vecāki tādi bērni, ābols no ābeles tālu nekrīt (21)
Vai tiešām pieaugušie bērni kopē savus vecākus? Un kapēc izvēlas negatīvo variantu, nevis pozitīvo? Respektīvi bērns nestrādā, melo, zog, nemācās un cer uz otras puses atbalstu. Otra puse strādā cītīgi. Ko iesākt?
variants-abele augusi kalna,,,abols ripojis no kalna,,, Tā vis gluži nav. Lai gan visvecākajam dēlam smejot vienmēr saku, ka varēja no manis iemācīties arī to, kā vajag darīt :D
Bet nopietni runājot - katram ir sava galva uz pleciem. Zinu, ka man nesasniegt mana tēva līmeni, jo viņš bija ļoti talantīgs atsevišķās jomās. Tomēr to, kas man nepatika viņa izpildījumā, es neesmu pārņēmis. Līdzīgi audzinu arī savus bērnus.

Ir reizes, kad pašam jāgūst kāda pieredze. Uzskatu, ka bērnam, mazam esot, trūkusi vecāku uzmanība. Un tad viņi sāk izpausties, lai pievērstu sev uzmanību. Un tiek likti lietā arī galējie līdzekļi. Vai otra versija - bērns mazotnē ir pārlieku lutināts un ucināts un viņa realitātes uztvere ir saknē izkropļota
audzini vilku kā gribi, bet tas vienalga uz mežu skatās.

audzināšana ir pati mazākā daļa, ko cilvēks pārņem. vislielākais svars ir gēnu kombinācijai un paša raksturam. kā citādāk izskaidrot, ka vienādi audzināti bērni labiem vecākiem, bet viens no tiem foršs, bet otrs kretīns kas kretīns (nejaukt ar slimību) ...
par alkoholu ..mana pieredze, faateris man laikamn kaadu vagonu izdzeera muuzzaa, un man no taa vienkaarssi zosaada uz taadaam kossnaam, uz dziivi. Taa kaa, nekas autopilotaa netiek kopeets, bet katrs pannem to, kas vinnam noder, patiik.
Un veel, diemzzeel lloti, lloti ietekmee draugi. Un parasti ir gruuti tur ko maiiit, jo draugus izveelaas tiessi vinni, beerni., Neviss vecaaki.
Bērni var būt viens no lielākajiem pārbaudījumiem cilvēkam, īpaši mātēm. Ne velti Bībelē teikts, ka par labu dēlu priecīgs būs tēvs, bet par sliktu dēlu gaužas asaras lies māte. Ja mēs mūsu raksturā īlēnu noslēpjam neredzamu, tad bērns visu mūsu iekšējo grēcīgo pasauli iznes uz āru un kā karogu noplivina redzamā veidā. Respektīvi, vistipiskāk tādi bērni nāk no ģimenēm, kur vecāki viens otram dara pāri un parasti sieviete (vai otrādi) par to domās dusmojas. Bērns par vecāku nesaskaņām, par viņu nespēju piedot "atriebjas" tādā veidā (neapzināti). ··· Audzināšana: Kādi vecāki tādi bērni, ābols... lasīt visu diskusiju (21 atbildes) –»
Labas sekmes mācībās (24)
Kā Jūs motivējat savus bērnus mācīties vispār, mācīties labāk, vai arī īpaši uz to neiespringstat?
motivet-tas ir ka? ar kabatas naudu, davanam, draudiem, kaiminjTrampa piemeru? mani vienmer intereseja shitais.
nemotiveju. un man nebija laika sedet vakaros klat. plus man vel parak maigs raksturs, es neprotu lamaties un visadi ardiities, kam arii, ja godiigi, esmu par slinku.
tapec jau pirmaja klase man bija nopietna saruna ar jauno paaudzi. ka man tas atziimes nafik nav vajadziigas, tas ir vajadziigas jaunai paaudzei. ka man tas vinjas zinashanas arii nav vajadziigas-tas ir vajadziigas vinjai. ka viss galarezultats tiks izmantots ka starts nakamajai dziivei un ik pa laikam mes shito parrunajam. nu, teiksim, reizi paris-trijos gados.
nekad neesmu rajusies par sliktam atziimem. atljavu visu, jo cilvekam pasham ir japrot atbildet par izdariito.
rezultats man patiik. man ir sanacis vispusiigi attiistiits, gudrs cilveks arii ar muzikalo izglitiibu, kursh macas budžeta, strada divos darbos,izcili vada mashiinu, trene bernus jashana.
nu kka ta.
bet. uz visiem berniem tas nerulles. citus vajag ljoti stingri kontrolet. man tas butu par sarezhgjiitu.
Tessa - nebūtu redzējusi savām acīm, ka nekas neinteresē bērniem, neticētu, jo pati bērnībā rāvos visur. Diemžēl arī ārpusskolas nodarbības bija jāmotivē - neļaujot pie kompja sēdēt vispār, ja ko nedarīs. Viens joprojām dara tikai darīšanas pēc, esam arī pamainījuši dažādas nodarbes, meklējot, kas būtu vairāk piemērots, bet entuziasma nav ne uz ko. Otrs arī atrada sev aizraušanos tikai ar ultimātu. Bet vismaz tagad ir aizrāvies.
Audzināšanā nav bepareizas pieejas, bet var būt nepiemērotas. Dod Diesiņš katram vecākam atrast piemērotāko pieeju saviem bērniem, jo viena universāla metode nav un nebūs.
Zini... mana pieredze rāda, ka nepieciešams labs Skolotājs. Priekšmetos, kuros man bija Skolotājs/a, viss "bija bumbās!" Priekšmetos, kurus pasniedza tirliņš, jeb skolotājs diploma pēc, pat es necentos nonākt tā vadītajās nodarbībās. Lai gan man patika mācīties :) Un maniem bērniem bija un ir līdzīgi. Zeme ir apaļa. Bet dunduks arī Āfrikā ir dunduks :) 100% piekrītu Tessai. Ar vēsu prātu un ar paša bērna atbildību, tikai tā var tikt uz priekšu un galu beigās tur kaut kas sanāks.
Man secinājums,ka vairums "jauno māmiņu" ir histēriķes, kurām vajag palīdzību, nevis viņu bērniem...Mammām ambīcijas lielas, tikai to iedomāto tēlu(olimpiādes, runas konkursus,klases vecākā godu u.c.) nemaz tas bērns nevar un negrib "pavilkt"!Un vai vispār vajag??? Un tad tās mātes kā negudras ārdās pa skolu :D :D :D Man par to vienmēr nāk smiekli! :D
Motivēt vajag pašam sevi. Vēlams pirms bērnu radīšanas. Jānoskaidro, vai vēlies radīt jaunu dzīvību, cilvēku, personību, vai arī kādu, kas tev būs pateicīgs, atmaksās ieguldīto, piepildīs tavus neizdevušos centienus un sapņus utt. Un cienīt savu bērnu vajag. Ja baigi gribas kādu kontrolēt un motivēt varbūt jāapsver darba iespējas probācijas dienestā. ··· Audzināšana: Labas sekmes mācībās lasīt visu diskusiju (24 atbildes) –»
Vai Jūsu bērni atbalsta Jūs ikdienas solī? (33)
Tāds šīs dienas jautājums.Vai bērniem ir jāpalīdz saviem vecākiem? Vai arī kā paliek astoņpadsmit tā čau rasma man ir cita ğimene? Neizprotu šo dzīves posmu
Mirga, tas jau vairs nav ne atbalsts, ne palīdzība, ja bērniem Tevi jāizklaidē un viņiem jādod padomi Tev sirdslietās.Tam nu gan domāti draugi un draudzenes, mīļākie, vīri.Tās nu ir lietas, ko nevajadzētu bērniem uzkraut.Tas noteikti traucē viņu dzīves-,tas ir gadījumā, ja viņiem ir savas ģimenes, bet ja nav, tad liedz pārraut ciešo saikni ar māti un veidot sabu dzīvi, jo lomas nu ir mainītas, un bērni jūt atbildību par māti, kas nu ieņēmusi bērna vietu Tas ir periods, kad vecākiem jāļauj bērnam mācīties dzīvot savu dzīvi, kad vecākiem jāiemācās "atlaist" bērnu, jāļauj viņam dzīvot savu dzīvi un mācīties no paša kļūdām. Ja kāds bērns šajā brīdī "sarauj visas saites", tas liek aizdomāties vai kontroles groži nav bijuši parāk nospriegoti vai arī mikroklimats ne pārāk.
Kā jau te norādīja, ja vecāki nav invalīdi, tad viņi paši par sevi spēj rūpēties un faktiski tā ir jauna iespēja, jo ir zināma brīvība atgriezusies. Kā katrs to izmanto- tā katra privāta lieta.
Mani bērni man visu manu mūžu būs mani bērni :)
Atkarībā, ko saprot ar ikdienas soli. Bērni mani atbalsta gan korī, gan sportā. Lielajiem dēliem ir pāri 20, ir draudzenes, tādēļ viņi daudzas lietas uztver pietuvināti man. Saprotamies daudz labāk, nekā, kad viņi bija pusaudži. Viņi vairs nav "spridzīgie" tīņi. Viņi abi dzīvo patstāvīgi.
Joprojām es viņiem palīdzu. Ar viņu māti devām viņiem rīcības brīvību, kā mani audzināja mana māte: deva man brīvību, uzticējās, bet bija stingra un prasīja ievērot arī viņas noteikumus. Manuprāt, labs variants izaudzināt sakarīgus bērnus :)
kad bērnam paliek 18, viņš vēl iegūst vidējo izglītību...bet viss atkarīgs no audzināšanas..mani bērni vienmēr man ir palīdzējuši, vispār, tas pat nebija diskutējams jautājums, bija jādara un darīja un PUNKC. Tu esi mēģinājusi šo darbu darīt? Es esmu, gan Vācijā gan Latvijā. Latvijā pakalpojumu apmaksā valsts, Vācijā klienti paši. Bet Vācijā vecie cilvēki /vairumā/ ir 5 reizes mazāk kaprīzi nekā LV.
Ja par biznesu kā tādu, tad no kādiem līdzekļiem domā maksāt aprūpētājām algu, apmācīt viņas? Konkurēt ar Sarkano Krustu ir bezcerīgi. Pensionāriem naudas nav, bērni, pat ja dzīvo tanī pat pagalmā, ne palīdz, ne pārāk rūpējas par vecīšiem, ja tiem piekabināts aprūpētājs. Toties kontrolē gan, vai nav 5 minūtes ātrāk aizgājis,
Ja ir interese, raksti man privāti, varu daudz ko pastāstīt.
··· Audzināšana: Vai Jūsu bērni atbalsta Jūs... lasīt visu diskusiju (33 atbildes) –»
Kāds ir Tavs dēls? (20)
Visām mammām patīk paslavēt savus bērnus. Meitas - tās ir mūsu sava ziņā konkurentes. Gadiem ritot tieši meitām tiek pievērsti skatieni, komplimenti. Māte paliek jau 2 plāna aktrise. Dēls ir sievietes ideālais vīrietis. Vismaz viņa centās...
Manām nākamajām vedeklām būs paveicies!Bet lielākais nopelns tomēr ir vīram!Piemērs ir ļoti svarīgs! Foršs puika, neraugoties uz to, ka arī es esmu, maigi izsakoties, ne tā labākā māte. Mana audzināšana izpaudās tā, ka īpaši neiejaucos tajā, ko viņš dara vai nedara. Bet personīgais piemērs un gēni ( :)) ) nostrādā paši. Man viņi ir veseli trīs, meitas nav, tāpēc par dažādo attieksmi izteikties nevaru. Kādi ir? Manuprāt ne sliktu darbiņu ar vīru esam paveikuši viņus audzinot. Teikt, ka ideāli, arī nevaru, jo kā jau visiem, arī viņiem ir pa kādam trūkumiņam, vismaz man tie tādi liekas. :) Vispār es lepojos ar saviem dēliem! nu te redzams, kur sievietes izniekojušas savu dzīvi - izaudzinot citām sievietēm savus dēlus. Visām tik labi un paši labākie, ka nevar saprast kur tie "visi vīrieši ir cūkas" rodas, ne? :D Atvainojos, bet jautājums diezgan "jocīgs"... ;) ··· Audzināšana: Kāds ir Tavs dēls? lasīt visu diskusiju (20 atbildes) –»
Dzimumattiecību skaidrošana bērniem (27)
Dēlam ir 7 gadi, aizgāja pirmajā klasē un skolā tika attieīgi samācīts "sekss manā dzīvē". Tagad bieži uzdod jautājumus par šo tēmu, kas tas ir,kāt o dara un priekš kam? Mēģinu viņam visu paskaidrot kā pieaugušam. Bet kā jūs izskaidrojiet...
Interesanti vai Zurnaals Ziiliite nedomaa izlaist atkaartotu sava 90 gada augusta žurnaala laidienu. Domaaju ka buutu bestsellers - dala pirktu saviem beerniem, dala aiz nostalgijas par to kaa toreiz netika dabuuts izlasiit:))) Man rādās tauta jauc divas lietas : "ka rodas bērni" un "sex". Savam puikam jau no mazām dienām bez īpašas emocionalitātes esmu apstāstījusi kas un kā. Laukos viņš redz kā kaķi un suņi to dara, nu un principā cilvēki arī mīlējas un tad viņiem ir bērniņi. Ar laiku parādijās jautājumi par detaļām - tipa kā tieši, kas tieši, kur tieši. Un es tā arī pastāstīju, kā ir. Bez trakām emocijām, jo bērnu jau tas interesē tikai zināt, kā tās lietas notiek. Tāpat, kā viņus interesē, kas gaļmašīnai iekšā un kā ledusskapī vasarā var būt ledus. Tas ir mūsu - pieauģušo prāts, kas šo tēmu uztver nervozi un sakāpināti.

Bet tad, kad runās parādijās sexa tēmas (nu jau visādās rupjībās mēle tiek iemēģināta), tad es diezgan mierīgi un saprotami viņam paskaidroju, kas ir piemēram "bļeģ" un kādas sievietes par tādām sauc. Kad viņš uzzināja vārda jēgu, viņš par to aizdomājās un vairs ar rupjībām nemētājas.
man gan beernu nav bet ir naacies to skaidrot pieskataamajam kneeveli, varu tikai just liidzi, visnotalj nepatiikama situaacija. Es protams iesaaku ar muuzjiigo veertiibu miilestiibu... ka cilveeki parasti to dara tad kad miil viens otru u.tt. gtuuti gaaja Man bija lielas problēmas savam mazajam (10gadi) brālim apstāstīt, kas un kā notiekās! Nu nesaprot viņš, kad es kā pieaugušais mēģināju gari un plaši! Beigās vēl ņēma un aizmuka! :)))
Problēma nopietna! :)
deels (10 g. 4.kl.) pec skolas atnaacis pazinjoja, ka zinot kaa rodas beerni...
ka viirietim ir ......... , sievietei ......, ka vinji savienojas u.t.t., tikai lai maasai (8 g. 2.kl.) nesakot - vinja taapat nesapratiishot - mazinja...
Vinjiem ira konkurence, kursh vairaak zina, saprot...
kaut gan maasa pati graamatinju palasiija 1.klasee par riktiigo vairoshanos - puikas no medpunkta nospeera...
:)))
viss iet savu celju...
vajag beernam paliidzeet kaa varat...
nekautreejaties - vinji tagad pirmajaas klasees zina vairaak nekaa Juus vidusskolaa...
··· Audzināšana: Dzimumattiecību skaidrošana... lasīt visu diskusiju (27 atbildes) –»
Kā bernam iemacit savaldities? (39)
sakiet man ka lai manai meitinai iemaca savaldities? vinai neka netruukst!! ja vinu kat kas neapmierina,tad vina krit zeme un ta blauj ka pat kaimini dzird!!! un es neesmu vinu izlutinajusi!!! es censos visu darit lietas laba bet nekas...
No 2,5-3,5 gadiem ir tas izcilais vecums, kad bērns pārbauda robežas, kuras viņš drīkst pārkāpt, jeb kā saka ņem seņčus uz izturību, ar izlutināšanu tam nav nekāda sakara. Savējo ,savā laikā ļoti ātri izārstēju , piem. veikalā nogāžas gar zemi un bļauj, kad kaut ko gribās, bet es saku nē, variants diezgan varbūt nežēlīgs, bet efektīvs, izliekos to mazo aktieri neredzam, nepievēršu nekādu uzmanību un eju no veikala ārā,kas notiek, tas mazais špicbuks saprot, ka nekas neizdevās un iestājas bailes,ka mamma atstās pavisam!:) Fiksi ir kājās bļaušana beidzas un teciņiem iet mammai pakaļ, veselīgi ,ja dabiski ir iespējams, vēl kādus metrus to mazo aktieri ignorēt, ļoti iedarbīgi!:) Pats galvenais , nekad neatkāpties no savām nostādnēm un ko pateici pie tā pieturēties, šīs problēmas atrisinās ļoti ātri.:) man jau liekās ka tas ir normāls bērna augšanas process;)nezkapēc visi domā ka tikai izlutināti bērni krit zemē;))))A nē,krit daudzi,un biežāk tie kas ir spēcigas personibas,kuros ir tik daudz emocijas,jutas un savs raxturiņš;)
atceros viena mana draudzene pat pie spihologa veda bērnu,jo ari krita un bļāva utt....psihologs ta ari pateica,priecājies,tavam bērnam ir raxturs,personiba,kas dzive tikai noderēs,nu nav tev tads bērns kuru noliec un šis sēž,un tas ir labi;)tā krišana pāries..uz galva sjau nevar ļaut kāpt,un galugalā lai dzird tie kaimiņi,lai klausās,kas tev par to?nospļauties....
es tādā bridi apsēstos blakus,un mierigi pagaiditu,censtos uzrunāt klusiteem,vai nu uzsitiena mēģinat pievērst uzmanibu uz ko citu kas bērnu interesē,sajusmā iesaucoties ka rekur suns mazais aizmirst ka jābrēc,un meklē kur ir?Labāk protams ja tas suns ari tur ir:DDDDDDDDD
pacietibu,un sapratni,tas pāries tā vai tā,tads posms bērnam ka vajag izrādities,un uzmanibu pievērst:)
Tagad-ārkārtīgi nepedagoģiski,bet ļoti iedarbīgi.Kad mans puisietis tādā pašā nevaldāmā niķu lēkmē iegāzās ar lielu plunkšķi dubļos,es viņu iepēru ar žagariem.Tā bija pēdējā reize un notika tālajā 1983.gadā un viņš bija divu gadu vecs. Manējiem trijiem šis niķis nebija, bet mazmeita ikurāt tādā pašā vecumā gan tā mēdza izdarīties. Nu i vienreiz es nogāzos viņai blakus un arī kērkāju. Sīce sabijās, pieleca kājās un mēģināja mani piecelt. Tā kā mums šis niķis "izleca"pie mantu kārtošanas, es cēlos un bez vārdiem sāku vākt mantas. Mazā pievienojās. Manās mājās šo metodi viņa neatkārto, bet ar saviem vecākiem gan. Domāju, ka tas ir konsekvences trūkums - ja noteikumi izvirzīti, atkāpes nedrīkst būt. Ar laiku to saprot visi.
No šī garā pentera izriet - izvirzi noteikumus, nepieļauj atkāpes, pacieties.
Viena no manām paziņām arī sūdzējās par šādiem niķiem, līdz aizbrauca ciemos uz laukiem pie vīramātes. Noskatījusies pirmo izrādi, vīramāte vēl neko neteica. Otrā dienā viss liecinājis, ka tūlīt būs otrais uznāciens. Tad nu inteliģentā vecmāmiņa nolikusies blakus uz grīdas un izpildījusi tieši to pašu, tikai daudz skaļāk un vēl enerģiskāk daudzījusi kājas ...... šoka terapija iedarbojās gandrīz momentāni. tikai nevaru iedomāties, ka daudzdzīvokļu mājā tas iespējams - kaimiņi var izsaukt palīdzību:-) ··· Audzināšana: Kā bernam iemacit savaldities? lasīt visu diskusiju (39 atbildes) –»
Bērns ignorē māti - par ko tas liecina? (26)
Sākumskolas skolēnu mamma atnāk pēcpusdienā uz skolu pēc sava bērna, lai dotos ar viņu pie ārsta, mudinādama " ātrāk, ārsts mūs negaidīs"...bērns atbild " lai pagaida!" un turpina iesāktās nodarbes ar saviem vienaudžiem.
tikai to ka mamma ir aita.... Vecāki nav centušies bērnam ieaudzināt pienākuma apziņu un cieņu pret citiem. Vajadzēja paskaidrot,kāpēc negaidīs un kāpēc bērnam ir svarīgi apmeklēt ārstu!Visa nelaime tajā,ka par maz runājam ar bērniem,bet dodam tikai komandas...tāpēc arī tādas atbildes... Tas liecina par to, ka beernam veidojas savs skatiijums uz lietaam.... :)) Ja veel mamma prastu pareizi motiveet, ievirziit uz to pasaakumu...tad jau probleemu nebuutu...! :) Par mātes liekvārdību tas liecina. Kāpēc jāsaka ārsts negaidīs? Vienkārši nāc un ģērbies, tikos un tikos mums tur ir jābūt. ··· Audzināšana: Bērns ignorē māti - par ko tas... lasīt visu diskusiju (26 atbildes) –»
Bērns (pusaudzis) melo (17)
Skatos, ka daudziem ir problēmas ar bērniem. Es neesmu izņēMums. Varbūt kāds ir saskāries ar tādu pašu problēmu. Man ir 12 gadus veca meita. Pusaudzis. Bet viņa šaušmīgi melo. Skatās acīs un melo, kaut rokās ir visi pierādījumi. Esam...
Nju tikai ne peeriens un tikai ne plaukas. Tie ir tādi pazemojumi no pashu tuvaako puses, kas muuzham paliek atminjaa un nekad netiek saprasti, kaut tiek piedoti. Domaaju, ka jaaprunaajas ar meitinju. Es vismaz taa daru... nebaidos skalji domaat, shaubiities, analizeet situaacijas un atziit arii savas kljuudas. Vistrakaak ir tad, ja beerni saak sajusties kaa lai to pasaka... skiru zemaaki nekaa vecaaki vai.
Man ir triis meitas... Un galvenais, ko censhos vinjaam iemaaciit, ka ir viens pamatlikums: nedari otram to, kas Tev pasham nepatiik. Paareejais viss ir komentaari. Pagaidaam ir kaa sanaak...Un nu nepatiik nevienam buut pieviltam un apmaaniitam.
Nezinu, shaada tipa probleemas man nav un domaaju, ka nekad nebuus. To, ka jaarunaa patiesiiba un, ka patiesiiba ir veertiiba, tas tiek iemaaciits jau mazinjam beernam. 3-4 gadu vecumaa vinji jau to ir sapratushi. Ja melo 5gadiigs, nekauniigi luurot aciis, manupraat nekas vairs nav liidzams. Un ja Tava meita melo 12 gados, tad jaajautaa, kur Tu biji agraak? Audzinaat vajadzeeja nopietnaak. Skumji :( Ieteiktu meegjinaat nosteediit situaacijaa, kaut daljeeji insceneetaa, kuraa vinjai nevilshus naaktos secinaat, ka melojot paarsvaraa sev ieriebusi, ne smagi, bet tomeer. Bija, bija. Meloja. Izrunājāmies. Laikam jau atbilde visos šajos gadījumos viena - uzmanības trūkums. Visbiežāk tādās lietās, kas pieaugušiem nemaz nenāk prātā. Mēģini atklāt, kas tas ir, kas viņai sasāpējis. Pļaukas, pilnīgi noteikti, radīs pretējo efektu. Problema nav meloshan bet tas ka berns megina pieverst sev vecaku uzmanibu- laikam jau par maz ti jutas sanjemot!!! ··· Audzināšana: Bērns (pusaudzis) melo lasīt visu diskusiju (17 atbildes) –»
No cik gadiem puikam būtu jāsāk gulēt atsevišķā istabā? (49)
Ir sešgadīgs puika, kuram ir sava istaba, bet neiet gulēt bez mātes. Mamma viņu noliek gulēt un aiziet atpakaļ uz savu istabu, bet puika laiku palaikam uzmožas un nāk mammai i pakaļ. Reizes četras naktī. Mātes vīrietis protams ar to ir...
Kāda starpība - puika vai meitene? Nu, vismaz šajā gadījumā.
Jāsaprot, kāpēc ir tā skraidīšana.
Varbūt mamma iepriekš ļāvusi gulēt savā istabā (varbūt pat vienā gultā)? Ja tā, tad tā gan ir pašas mammas vaina (ja tā ir bijusi apzināta izvēle), nāksies pamocīties.
Pa vienu dienu nepāraudzināt to, kas ļauts 6 gadus. Nekad neesmu atzinusi bērnu pieaugušo gultā - tās ir un paliek problēmas nākotnē. Būs jāpacīnās un jārunā ar bērnu individuāli. Gan jau arī sava greizsirdības daļa uz to vīrieti arī. Es domāju, ka ir jāatrod ieinteresētības punkts paša bērna istabā, lai viņš tur sajustos saimnieks. Būs vien jāvelta tam laiks un viss sakārtosies. Nepareizi viss ir jau no paša sākuma.
Protams, bērns ir svarīgs, taču arī mammas privātā dzīve ir svarīga un šis ir kārtējais pierādījums tam, ka bērnam ir jābūt savai istabai un savai gultai jau no mazotnes un jo agrāk pieradina guļet savā istabā, jo labāk.
Citādi ies kā tiem "ekstērmistu pāriem", kur trijatā guļ vienā gultā līdz bērna skolas gaitām. VĀJPRĀTS TAS IR!!!! tapēc nav ko brīnīties, ka šādi izpaliek vecāku intīmā dzīve un vīrietis jau ar šādu situāciju viennozīmīgi nesamierināsies un meklēs to, kas trūkst ārpus mājas, pat ja mamma samierinās un bērna kaprīzes uzstāda pirmajā vietā pār vīru. Tas ir nepareizi.
:D Man tieši tāpat ir ar mazo. Bet nekas drīz jau sāks pierast un skraidīs retāk. Bet mani vecākie ik pa laikam skraidīja līdz kādiem 7 gadiem. Labāk netraumēt bērnu un to uztvert ar sapratni. Bet piegulētājam iegrozīt smadzenes vai izmest no mājas. Ja bērnam šito sāks zāģēt un to jautājumu uzliks uz kantes, tad var mazas psiholoģiskas traumiņas veidoties. Labāk pamazām un viss būs ok. Protams, ir vecāki, kas no mazotnes pieradina atsevišķā gultiņā, bet tas ir cits stāsts. ··· Audzināšana: No cik gadiem puikam būtu jāsāk... lasīt visu diskusiju (49 atbildes) –»
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Twitter Draugiem Facebook Google+ uz e-pastu
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu