Kā remdēt sāpes pec mammas zaudēšanas?

Sircc (2010-04-18 23:43)      vampīrs
nav dzīvības enerģijas
teksta un aurā jaušams, ka pārtrūkusi dzīvības saikne
Ko darīt, ka būt? Atrast pastāvīgu donoru, nevis lasīt pa kripatai.

pianissima (2010-04-19 00:06)      Ja Tev bija 4 gadi, kad viņu zaudēji, tas ir savādāk, nekā tas ir pieaugušam zaudēt vecākus. Pieaugušam tas ir normāli (lai gan tāpat ļoti, ļoti sāpīgi), bērnam ne, jo viņš nav paspējis dabūt no mātes to, kas viņam vajadzīgs. Lai vai kā, Tev vajadzētu saprast, ka nu esi jau pieaugusi un jādzīvo pašai sava dzīve. Palīdzēt var ģimene, labi draugi, viss, kas dod pozitīvas emocijas.

Alex_Jones (2010-04-19 00:17)      Kad domā par viņu (mammu) - iedomājies sauli ...
Pat kad tā noriet, tā atkal ausīs un būs jauna diena!
Kādreiz paskaties uz saulēktu.
Debesis, paradīze u.t.t. nav mierinājums jo ir tikai illūzija.
Un, kā [inkypinky] teica: atlaid sevī viņu - Tev jādzīvo labāk!

Bomzitis (2010-04-19 00:49)    1 Jau 17 gadus... nu tas ta kā bik nav normāli... Esi mēģinājusi speciālista palīdzību?

talibs (2010-04-19 00:53)      Kadreiz par so pat nedomaju, lidz pasu tas skara. Man loti palidzeja divi labakie draugi, ar kuriem vareju no sirds izrunaties. Apkart bija daudz cilveku, kuri vai nu nesaprata mani, vai ari nevelejas saprat, cik ieksa ir sapigi, bet es iemacijos tos neieverot.
Iemacies skatities uz pasauli ar domu, ka tev vienmer ka sargengelis lidzi seko mamma un pasarga tevi. Redzesi ar laiku, ka tev paliks vieglak. :-)

Alex_Jones (2010-04-19 01:03)      Nu nafig šito herņu par "sargeņģļiem" !???

Patiesībā, tie 17 gadi šķiet tādi neveselīgi!

Ja Tev nav sveša angļu val. - iesaku paskatīties George Carlin on dead people.
http://www.youtube.com/watch?v=vq29NQWv-NY
Ar humoru, bet pa tēmu! :)

lapsu_aacis (2010-04-19 02:08)      cik ilgi neatlaidiisi, tik ilgi mociisies.
http://meeting7.oho.lv/https://iepazisanas.oho.lv/meeting.php?cmd=dzeja&raxtsid=32789
http://meeting7.oho.lv/https://iepazisanas.oho.lv/meeting.php?cmd=dzeja&raxtsid=33516

taas ir divas mammas. shii dzeja ie mans veltiijums vinju palikushajiem beerniem.

gribeeji padomu? bet luudzu- saac rakstiit. tai nav jaabuut dzejai un pasaules meeroga megadarbiem. taa var buut vienkaarsha veestule.

paareejo izdariis laiks un pashas veeleeshanaas nemociit sevi un aizgaajeeju.

fifidrilla (2010-04-19 02:51)      Parasti mirušie parādās sapnī un kaut ko labu pasaka. Nav gadījies? Ļoti bieži tādus stāstus dzirdu. Un tad vieglāk paliek, ja saproti viņa nav izzudusi, bet iespējams stāv Tev blakus un sargā, tikai Tu to neredzi.

lapsu_aacis (2010-04-19 03:14)      lietotaaja vaarC nav atrodams oho DB.
ciest nevaru shitos njaudeetaaju izleecienus! ibio, ja cilveekam reaali SAAP, tad vinsh arii attieciigi neadekvaati uzvedas, meklee, jautaa, rok, urkjeejas, laiza savu reetu, kauc uz meenesi galu galaa! a te -pljaksh- ienaak ar paljonku, izbljaustaas un aizvelkas turpinaat mociit apkaarteejos!

uztiis uz uusas kaut ko no teiktaa?
ne!
ibo vinjai to nafiK nevajag!

Dendra (2010-04-19 07:14)      Tas atkarīgs cik bērns ir jauns.Savā praksē esmu saskārusies tieši ar šādu gadījumu. Strādāju gan ar bērnu un tēvu.Ja vēlies raksti privāti.

evelina37 (2010-04-19 08:24)      Sākumā iet biežāk uz kapiem,un runāties,pateikt visu ko nepaspēji pateikt,un ar laiku rimsies lielās sāpes,un būs savādāk.

Lucy (2010-04-19 08:39)    1 (c)diemzel laiks nedziede ne cik.....jau 17 gadus
Tu esi jukusi,cita izskaidrojuma nav,ja pēc 17.g tādu purgu runā!!!

slieks (2010-04-19 08:59)      Mēs esam tik ilgi bērni, kamēr mūsu vecāki ir dzīvi, vienalga cik gadu pašiem.
Tagad esi kļuvusi pieaugusi. Tāpēc jau sāpes mazākas nekļūst, dziedē tikai laiks, bet paskaties uz notikušo ar pieauguša cilvēka acīm un mēģini sadzīvot ar savām izjūtām. Tu esi liela meitene.

Richdy (2010-04-19 09:12)      Tu esi jukusi ja 17 gadus nevari sapes remdeet,tev vajag ar steigu aarstu paliidziibu,vai atpuusties psihiatriskajaa dispanseraa!!!
Saprotu,ka ne visi mees esam speeciigi cilveeki,bet mazaak par to domaa un vairaak naakotnee skaties utt!!

Just_ (2010-04-19 09:26)      Kad iedzer, tad kļūst žēl ne tikai pirms 17 gadiem mirušās mātes, bet arī pirms 27 gadiem bērnudārzā atņemtā spainīša. Ne jau velti pasažiere pazudusi no šejienes.

Eerika1949 (2010-04-19 10:04)      Ko esam mīlējuši,sirdī neizdzēst,nekāds gadu skaitlis to nespēs,bet neaizmirsti vienu,ļauj viņai atpūsties,ej uz priekšu un viņai būs iespēja,kā mazam enģelītim tev ceļu rādīt.

kjirschkraasa (2010-04-19 11:21)      Te jau izskanēja doma un diemžēl pievienojos tai, ka vajag meklēt psihoterapeita palīdzību visticamāk. 17 (!) gadi....

Ieklausos (2010-04-19 14:08)      Man palīdzēja sarunas ar ļoti labu psihoterapeitu, tiesa gan, runājāmies gadiem ilgi; arī tagad, ja ir vajadzība, sazināmies...

SievieteMelnaa (2010-04-19 14:49)      Redz kur labs piemeers, ko raadiit psihologjijas studentiem, runaajot par taadu terminu kaa mazohisms. Piekriitu bomziitim un Lucy.

Kapucino (2010-04-19 19:36)      Te kautkas nav normāli. To atzīs tie, kas strādā ar bērniem. Četru gadu vecumā zaudēta māte, bērnam jau pēc necik ilga laika, ja nu ne aizmirstas, tad pavisam paliek tāla, tāla un netaminama...
Tas ir fufels!!!

guntina123(2015-09-15 20:36)  Ir loti zel savu milo.Man viena gada aizgaja divi mili cilveki ,vispirms virs un pec trim menesiem mamma,bija loti smagi ,raudaju ,kaucu,kliedzu ,.....tas bija... nākamās atbildes