Bērns neēd

DAfrika      Pareizi, sorel! Viss ar to mazo būs kārtībā!

linara      Nabaga puisītis, cik grūti viņam...Diagnoze, diagnoze- a vienkārši cilvēcīgi- šausmīgi grūta tagad dzīve, ne visi vienādā veidā un mērā tiek ar to galā. Un, ja zēns druscīt atškiras ar veidu, kā pārdzīvot, ka šķirts no mājām un mammas, tas tak galīgi nieks.
Manuprāt, gods un slava audzinātājai, kas domā un runā par savas grupas bērniņu. Vispārpieņemtais scenārijs: izbazūnēt nosodījumu un, piekabinot diagnozi un arī nelabvēlīgās ģimenes birku, nogrūst tik kaut kur prom. Speciālā dārziņā atpalikušiem bērniem, specskolā vai slimnīcas neiroloģijas nodaļā.
Esmu vienās domās ar Muktianu, ka īpašam bērniņam ar īpašu aprūpi un mīlestību izdosies sasniegt parasta bērna socializēšanās līmeni, vajag tikai vairāk laika un nepaklaušanos mietpilsoniskuma standarta priekšstatiem.

andromedas_miglajs      Žēl bērna, ja tās ir veselības problēmas. Manas meitas grupiņā šogad iet 8gadīgs puisītis, kas NEKO citu neēd (nedzer) kā tikai pienu. Sirds sāp klausoties, kad meita stāsta kā puisēnam vispār nav spēka ne spēlēties, ne ko citu, pat pie pusdienu galdiņa guļ atspiedies uz rociņām. Cik ir doma parunāt ar māti, sapurināt, varbūt iedrošināt uz kādu radikālu rīcību, izcīnīt kādu kauju pie dakteriem vai kā. Bet kā nu tā maisīsies cita ģimenē?

violinn      Ja mātei ir jāstrādā, lai vilktu dzīvību, tad jau arī īsti nav laika ļoti nodarboties ar bērnu. Vai arī nav nojēgas, kā mācīt uz podiņa un turēt krūzīti, izvēlas vieglāko, atstāt savā gaitā.
Es no savas pieredzes saku, ka maniem 3 gadi bija kā robežšķirtne, likās, ka līdz tam visu, ko mācīju bija ""uzkrājuši"" un pēc 3 gadiem spēra laukā ļoti strauji. Par neēšanu loti labi saprotu satraukumu, mani abi divi bija neēdāji, kaut izstiepies. Bet arī tas pāriet. Ja trijos izņem, tad jau nemaz nav tā, ka visu dienu badā.
Grūti jau spriest, vai tiešām ir kāda vaina vai nav. Es gan sliecos, ka nepilni 3 gadiņi ir tak ļoti maziņš vēl, iemests "´lielajā pasaulē"", grūti viņam. Es arī ne visai piekrītu, ka visus var mērīt pēc kaut kādiem kritērijiem, ko būtu jāzin bērnam šajā vecumā, viņi dažādi tomēr.

Ieklausos      Tagad nedomā, kas ir normāli, kas nav, nesalīdzini ar citiem. Pirmkārt, vēro bērnu un centies uzķert, kurā brīdī viņš kaut nedaudz atplaukst, kas rada šīs pozitīvās izjūtas. Tev jācenšas radīt bērnā drošības sajūtu. Nu samīļo viņu biežāk nekā citus, ņem pie rokas biežāk. Konsultējies ar mammu, kas viņam patīk, kas nepatīk mājās. Tuvini viņu tām izjūtām. Tad, kad nebūs vairs ierāvies sevī, tad varēsi sākt domāt par attīstības problēmām, ja tādas patiešām ir. Gandrīz viennozīmīgi: vajadzīgs mīļums, cik Tu to spēj dot.

le_chot      Vispirms jau,man liekas,ka vajadzīga konsultācija mātei,ja reiz nevar 3 gados dot bērnam normālu barību. Bērniņa žēl,jo viņš jau nav vainīgs,ka neko citu nav redzējis,kā tiki putru pudelītē. Zobiņi tad gan jau arī nav veseli no tādas pupošanās. Ja bērns tiek čubināts ,kā bēbis,tad kā bēbis viņš arī uzvedās. varbūt var iedot mātei kādu literatūru palasīt par bērnu attīstību. vUn-vai viņa bērnu audzina viena? Ko dara tēvs? Taču kaut kāda pozitīva pieredze ģimenē ir,tā nevar būt,ka neviena draudzene,ne dakteri neko neo nav viņai teikuši. nedzīvo tak cilvēks izolācijā.Varbūt viņa neko citu nemāk vārīt,kā tikai putras?

labriit      Ko darīt? Mēģināt tomēr viņu pierunāt uz ēšanu.Vismaz pagaršot, lai ēd tikai to, kas garšo.

labriit      Cits aiziet uz dārziņu 2 gados, cits vēl 4 gados uzņem dārziņu kā traģēdiju.Bet tagad jau no 4 gadiem burtus māca, ir programma, kas jāapgūst, bet ne visi bērni attīstas vienādi un līdz ar to arī psiholoģiskais stāvoklis ir dažāds.Žē bērnus, bezrūpīgā bērnība vairs nepastāv.

Freja4      Iespējams, ka māte savas aizņemtības dēļ ar mazo nenodarbojas, tad arī ir tikai un vienīgi putras... karu nesakt, bet mierīgi parunāt ar māti. Ja mazais līdz dārziņam ticis, it kā nevajadzētu būt problēmām, kā šokam, kad tiek zvēru dārzā. Un dārziņā taču ir māsiņa, psihologs utt., kas šos jautājumus varētu atrisināt!

weta2522      Sveika! ar šo jautājumu vērsies mammu un tētu portālos,tur tev sertificēti speciālisti paskaidros kā rīkoties,kā ne. manu prāt mazais ko ļoti pārdzīvo,un nav apmācīts neko darīt,ir mājās uzmanības trūkums un vēl tagad jāadoptējas citā vidē... es teiktu varbūt viņu vaijadzētu mazliet palutināt ar pastiprinātu uzmanību,glāstiem,ļaut nodarboties ar to,kas viņam patīk.varbūt ir kāda mīļākā rotaļlieta,tad to kopīgi pabarojiet...bet to māti gan vajadzētu kārtīgi izpuļķēt bet to atstāj vadītājas ziņā.ir taču arī vecāku sapulces....