Vai, jūsuprāt, vecākiem būtu "jāziedo" savas dzīves bērnu dēļ?

bziks (2014-08-12 22:29)      Līdz pilgadībai vajag ziedoties bērniem, bet pēc tam jau palīdzēt cik iespējams.

Tessa (2014-08-12 22:34)      Adamsone labi pateica. neviens nav ideals un nekad nebus gan ideali slipetas attieciibas majas vai viss ies gludi.
ja man ir jaizvelas,izteret naudu sev vai iedot kadai berna vajadziibai,es izveletos,protams,ne sevi. varianta,kad kontos ir ljimons,tadas izveles nebus.
tas ir par materialo,tagad jau par to jasaspringst mazak-jauna paaudze pati prot nopelniit.
par attieciibam-nu muljkjiibas. ja ar bernu ir pietiekoshi daudz runats un vadiits daudz laika,viss notiek dabiski un normali.
par iespejam-skat variantu par naudu.sevi noteikti likshu aiz.
un man nenaks ne prata k-ko parmest-es kadreiz da tevis delj.na to tu esi vecaks un tapec tev ir dots berns-lai tu maciitos dot.ne tikai nauda.

Tinte (2014-08-12 22:45)      "...Vai miilestiibas deelj vajag dariit VISU? Jeb tomeer vecaaku miilestiiba nenoziimee savas dziives noliegshanu-izsleegshanu?"
Jā, vajag darīt visu. Un ne tikai bērnu, bet arī vecāku labā. Primārais ir ģimene, bet visi hobiji, karjeras, izklaides pēc tam.

Un kā lai saprot "savas dzīves" noliegšanu? Atteikšanos no "privātās dzīves"? Vai tad ir vēl kāda cita dzīve bez privātās? Privātajā dzīvē ietilpst viss - bērni, vecāki, karjera, hobiji u.t.t.

Tessa (2014-08-12 22:48)      Tinte uzlika treknu punktu: (c)Jā, vajag darīt visu. Un ne tikai bērnu, bet arī vecāku labā. Primārais ir ģimene, bet visi hobiji, karjeras, izklaides pēc tam.

zem shii arii parakstos.berni un vecaki ir svariigakais,kas mums ir. ij to uz laiku. vieniem-kamer mes vinjiem esam(berni),otriem-kamer vinji mums ir (vecaki).

Vucis (2014-08-12 22:51)      Protams! Un ne brīdi nedrīkst aizmirst, ka no bērna piedzimšanas brīža uz visu atlikušo mūžu tu tagad ziedojies. Atsakies no visa un visiem: darba, draugiem, hobijiem - visa. Un neaizmirsti atgādināt bērnam pēc iespējas biežāk: "Es visu savu dzīvi ziedoju tev! neaizmirsti to!"

Atena (2014-08-12 22:56)      Var jau atteikties no visa. Tikai diezin vai tas, pieņemsim pusaudzis, būs laimīgs ar vecākiem bezdarbniekiem, tukšu ledusskapi, noskrandušām drēbēm un bez sev aktuālām lietām - kaut vai velosipēda. Toties būs neinteresanti, garlaicīgi vecāki, kuriem pašiem nav ne savu aizraušanos, ne intereses par dzīvi un apkārt notiekošo. Tikai bērns Dieva vietā.

Es labāk esmu savam pusaudzim interesanta mamma, kura ir piejama nepieciešamības gadījumā, bet ļauj dzīvot un zilumus dabūt pašam. Un pašam arī mācīties atbildēt par savas rīcības sekām.

fokapirmais (2014-08-12 22:59)      Lielie strīdnieki vai pamanījāt MTM teikto: vienīgā pilnīgi pareizā atbilde. :)

Torpedo (2014-08-12 23:03)      Lieliem bērniem sava dzīve, vecākiem sava. Zinu gam, ka daudzām vientuļajām māmiņām, kas visu dzīvi dzīvojušas tikai bērnu dzīvi, tā ir liela traģēdija, ka, teiksim, dēls vai meita apprecas un aiziet citur dzīvot. Tad viņa jūtas vientuļa un nodota, jo nekā cita, izņemot bērnu dārpu jau viņas dzīvē nav bijis

leone (2014-08-12 23:07)      Nav īsti skaidrs,kas domāts ar to "ziedošanos"-vai pilnīga sevis un savas personīgās dzīves noliegšana par labu kādam?
Ir gadījumi,kad jākopj smagi slims,bieži pat nedziedināms,bērns neatkarīgi no viņa vecuma.
Ir talantīgi bērni,kuriem ļoti ļoti daudz jāstrādā pie sava talanta izkopšanas un attīstīšanas,tik daudz,ka gandrīz nekam citam laika nav-tātad visu sadzīvi uz saviem pleciem ņem vecāki.
Ir gadījies,ka kādu apstākļiu dēļ vecāki nespēj audzināt savus bērnus,un vecvecāki kļūst par savu mazbērnu audzinātājiem un aprūpētājiem.
Bet liekas,ka tas lielākoties notiek dabiski,bez patētiskiem saukļiem par ziedošanos.Taču,tikko bērns var pats tikt galā,viņam tas jāļauj.Un nekādas atgādināšanas"kā es tevis dēļ ziedojos".

planerdelta (2014-08-12 23:26)      mieru_tikai_mieru un LaskovijMerzavec (2014-08-12 22:10) viedoklis, man liekas vissapraatiigaakie un tajos buutiibaa ir viss pateikts: Dziivei nav jaabut ziedoshanaas procesam (tikai pie arkartas gadiijumiem) un lai kaa vecaaki necenstos "ziedoties" beernu labaa, paldies vinji no sirds dzirdees tikai tad, ja buus iemaaciijushies pashi buut laimiigi (nekas taa nepadara dziivi beerna-vecaaka attieciibaas smagu, kaa nelaimiigi vecaaki, pie nosaciijuma, ka beerns nav iists egoists, bet tad jau taa ir tikai vecaaku vaina).

Fargo, Juus pamatiigi putrojaties, protams, ka ir atshkjiriiba starp 18 un 8 gadiem :)
No 18 tu esi pilngadiigs un tev ir taadi pashi pienaakumi un atbildiiba, kaa jebkuram pieaugushajam (dazjreiz tajos 18/19 dereetu saakt piestraadaat un tiem pashiem vecaakiem paliidzeet, ne seedet uz kakla - bet ne par to jautaajums); 8 gadiigais, savukaart, ir no pieaugshaa atkariigs beerns, kurshs ne tikai negrib, nevar, bet arii daudz ko pats nespeej. Ja nu vieniigi "supermiiloshie" vecaaki nav izaudzinaajushi 21 vai 25 gadiigu bezpaliidziibas iemiesojumu. Starp citu, tieshi sheit biezji lasaams, no sievieshu puses, par taadiem viirieshiem, kuri ir bez iniciatiivas, bez interseem, pat sevi apruupeet nemaak, u.t.t. Vai tik shaadi lieli lempj nenaak no tiem "supermiiloshajiem ziedotaajiem" vecaakiem?!!

Par noverteeshanu: novertee, manupraat to, ka vecaaki ir speejushi buut/ir laimiigi, dziivo pilnasiniigu dziivi, nav vientulji, u.t.t. Par paarejo vareetu sekot vienigi vainas apzinja un nozjela.
Kaut kur sen atpakalj lasiiju, ka ir jaaprot beernus "atlaist". Tur noteikti nekas nebija teikts par "ziedoshanos". Manaa izpratnee, beerns nav muusu sapnju piepildiitaajs un kompensaacija tukshumam muusu dziivees, bet atsevishkja buutne, kuru mees miilam. Miilam, ne ziedojamies.

jozolsen (2014-08-12 23:27)      Mani bērni būs BĒRNI ,kamēr es elpošu...Ar sirmām galvām,bet bērni...Tā es biju savai mammai,un man tā ir...Vai tik tiešām to tik daudzi nesaprot savā egoismā?

planerdelta (2014-08-12 23:30)      jozolsen, tas ir jauki, ka miili un cieni savu maatiCepuri nost un tas ir tikai dabiigi. Es arii miilu un cienu savu maati, bet veseliigs egoisms, tieshi VESELIIGS, ir ljoti laba un vajadziiga lieta.

Atena (2014-08-12 23:35)      jozolsen,
Vai tad Tu nestrādā, netiecies ar sievietēm, nepavadi laiku OHO? Šo laiku, ko Tu velti SAVĀM interesēm taču būtu "jāziedo" bērniem.

Neiet jau runa par pamešanu novārtā, tik par SAVAS dzīves piepildīšanu, ne TIKAI bērnu aprūpi!

planerdelta (2014-08-13 00:02)      Luuk ko sanjeemu privaati un zem shii arii lieku savu parakstu:

"vispirms vecākiem savas dzīves jāsakārto un tad var citus macit. Bērnus tai skaitā. Ko var ziedot tāds, kuram pašam dzīvē bardaks. Ziedošanās dumji skan. Tad jau vēl jāmin upurēšana. Iemācieties paši labi un skaisti savas dzīves nodzīvot un liekiet tiem berniem mieru, viņi paši izvēlēsies kā dzivot.
Ja nezinās, kļudisies, tad vainos tikai sevi un būs ko iemācījušies".

neko (2014-08-13 00:06)      Kaut kas pašos pamatos te ir pilnīgi līki. Kāpēc būtu jāatsakās no daba , karjeras un hobjiem?
Es tiktu ir nevis jāatsakās, bet jāiesaista tanī visā.
Par dabu.. nu teiksim laba jurista karjera; kas traucē bērnam nākt uz ofisu pildīt mājas darbus (un saņemt padomus brīžos kad to vajag), bet pēc tam palīdzēt drukāt aploksnes un līmēt pastmarkas vai kārtot mapes arhīvā? Vai palīdzēt traukus mazgāt vecāku kafejnīcā... vai "padot atslēgas" tēvam autoservisā?

Tas pats par hobijiem... kādi varētu būt iemesli atteikties? Piemēram motosports; bērni būs tikai priecīgi, ja viņus ņems līdzi uz sacensībām vai ņems palīgā sagatavojot tehniku. Vai arī darbošanās amatieru teātrī... sports, tūrisms - tas pats. Nu un ari uz copi un/vai medībām - neredzu iemeslus kāpēc neiesaistīt.

Ta ij bērni, kas pasauli, reālo dzīvi un darbu no mazotnes ir redzējuši dzīvē daudz labāk iejūtas, kā tie kas no tā visa turēti pa gabalu. Aiz kam tā "attiekšanās" vairāk pēc tādas kaitniecības izklausās.

mieru_tikai_mieru (2014-08-13 06:29)      Ar sirmām galvām,bet bērni...Tā es biju savai mammai,un man tā ir... (c)

Oi, cik tādu "bērnu" nav redzēts! Sirmām galvām, bet joprojām mamma viņiem ēst gatavo, kartupeļus no tirgus stiepj un vešiņu mazgā. Un uz mātes tekstu "es tavā labā visu mūžu/jaunību/veselību/utt. esmu ziedojusi" atbild: "es tevi neprasīju mani dzemdēt."

Edg (2014-08-13 06:37)      Vai tu maz saprati kādu purgu te esi uzrakstījis?

Tie paši bērni jau ari ir tā tevis pieminētā personīgā dzīve un tās būtība. Kāda tev jēga no karjeras un saraustās mantas ja nav neviena kam to atstāt? Tāpat tā "karjera" šodien ir, bet jau rīt esi izmests uz ielas sētnieks. Bet bērni paliek.
Pats esmu redzējis kā "firmas" boss pēc kārtējā karjeras lēciena sarkandaugavas tirgū placi ar slotu slauka. Manuprāt tadai karjerai neviens bērns nav par šķērsli.

elsa (2014-08-13 07:42)      Kas ir ziedošanās? Ja tā ir audzināšana , tas viennozīmīgi. Bet ja pilngadīgs bērns kā parazīts sēž vecākiem uz kakla 30 gadu vecumā, tad soriki.
Nekad nesapratīšu cilvēkus, kas bērnu dēļ izliekas esam ģimene. Ja man otrs ir kā akmens kaklā, bērni izaugs, aizies savā dzīvē un tad tas akmens būs dubultā smato redz.gs. Uzskatu, ka tādās attriecībās ieguvēji nav ne paši vecāki , ne bērni. Jo ja vecāki ir laimīgi, kaut katrs par sevi, bērni to lieliski redz un jūt.
Par vecākiem runas nav - par viņiem es ceļos un krītu, esmu gatava darīt neiespējamo. Arī par bērniem.

elsa (2014-08-13 07:49)      p.s. cilvēkam vienmēr ir jāatrod laiks personīgajām interesēm. Arī hobijiem. No tā nav jāatsakās, ja vien tie hobiji būtiski neietekmē pārējos.
Jebkurā gadījumā, ja cilvēks atsakās no lieliskām karjeras iespējām, tad tās drīzāk ir bailes, mazvērtības kompleksi,ka netiks ar amatu galā, ko lieliski var pabāzt zem ģimenes .

zashibis (2014-08-13 07:57)      Vēl viena pieblide pie augstāk minētā -ja cilvēks atsakās no karjeras iespējām, tad tas ir parasts slinkums.

Marija_Anna(2014-08-13 08:22)  Es to nosauktu par " rūpēm " , kad bērns ir mazs un pieaugot " rūpes " pārvērstos par " atbalstu " .
Atbalsts tik , cik nepieciešams , lai bērns pats varētu... nākamās atbildes